Dievs ir geizsirdīgs

Ja dievs ir visu varens, visu zinošs, visus mīlošs, bezgalīgs un mūžīgs visa radītājs, tad kāda iemesla dēļ dievs vecajā derībā parādās vairāk kā cilvēkam līdzīga būtne. Dažreiz lasot veco derību man šķiet, ka nevis dievs radīja mūs pēc savas līdzības, bet gan cilvēki radīja dievu pēc savas līdzības.

Jaunajā derībā dievs mēģina savu imidžu labot parādoties pārākā gaisotnē. Viņš mēģina mums uzspiest savu piedošanu un glābšanu ar iebiedēšanas taktiku, sak’, ja neļausies glābties, degsi elles liesmās, paldies par kūkām - iztikšu mani ne no viena nav jāglābj.

Tātad visu mīlošais dievs ir mīlošs, un viņš atzīst, ka mīlestība nepazīst greizsirdību, bet tanī pašā laikā viņš nepārprotami norāda uz savu greizsirdību

Jānis 4:8 “Dievs ir mīlestība”
Korintieši 13:4 “mīlestība nepazīst greizsirdību”
Eksodus 20:5, kā arī slavenais teiciens "tev nebūs citus dievus manā priekšā turēt" norāda, ka dievs ir greizsirdīgs.

Ļoti mulsinoši, ja pieņem, ka dievs ir visu zinošs, visu mīlošs... Ja jau mīlestība nepazīst greizsirdību, un dievs ir greizsirdīgs, tad dievs nav mīlestība, jeb visu mīlošs. Izklausās cilvēcīgi, un kāpēc ne? Grieķu mitoloģiskās dievu cīņās norāda, ka dievi tiešām savā starpā mēdz izvicināt dūres.

Interesanti cik dievu ir uz pasaules? Vai to ir tieši tik daudz cik reliģiju uz zemes vai ir arī kādi dievi, kam nav paveicies un tos neviens nepielūdz. Interesanti arī, ka visu reliģiju dievi ir radījuši pasaules, bet sabāzuši mūs visus vienā vietā - uz zemes.

Varbūt, lai mūs vērojot izklaidētos. Iespējams mēs aizstāvot savas reliģijas un savā starpā karojot esam viena no galvenajām dievu izklaides industrijām.