Muzeju nakts - pārāk daudz cilvēku, lai izbaudītu

Vakar mēs tāpat kā daudzi no Jums izlēmām piedalīties Muzeju naktī. Kopā apmeklējām 4 muzejus.

Sākšu ar to, ko parasti lieku beigās - secinājumiem. Muzeju nakts ir foršs veids, kā dabūt uz muzejiem cilvēkus, kuri neiet uz muzejiem. Tiem, kuri šad tad aiziet uz kādu muzeju, no Muzeju nakts īsti prieka nav un es viņiem ieteiktu Muzeju naktī uz muzejiem neiet.

Kāpēc? Domāju, ka piekritīsiet, ka muzeji ir vieta, kur viss jāapskata lēnām un nesteidzīgi, lai varētu visu pienācīgi izpētīt un izlasīt visus uzrakstiņus. Muzeju naktī šādas iespējas nav, jo visos muzejos ir piebāzts ar cilvēkiem, trokšņaini un nav iespējams koncentrēties uz izstādītajiem eksponātiem.

Bet Muzeju nakts ir labs risinājums cilvēkiem, kurus muzeji nedaudz interesē, bet to apmeklēšanai nepietiek laika vai gribēšanas tos apmeklēt. Un šādu cilvēku ir pārsteidzoši daudz - vakar Rīgas ielās bija daudz vairāk cilvēku kā parastos sestdienu vakaros un teju katram trešajam pretimnācējam Rīgas centrā kaut kur uz apģērba bija uzlīmēta kāda no muzeju uzlīmītēm (katrā muzejā par piemiņu tika dota maza uzlīmīte). Tas ir forši, jo bez Muzeju nakts šie cilvēki diez vai aizietu uz kādu no muzejiem.

Vakaru vakar sākām ar Foto muzeju - 20:00 tur tika izrādīta filma par Valteru Capu - VEF Minox fotoaparāta izgudrotāju. Nedaudz paskatījāmies filmu, ātrā tempā izgājām cauri pārējām muzeja telpām un devāmies tālāk - uz Ārzemju mākslas muzeju.

Pa ceļam sāka līt, tādēļ iegriezāmies Barikāžu muzejā, lai pārlaistu lietu. Kā izrādījās, arī tas ir diezgan interesants, un pēc tā apskates caur Doma laukumu turpinājām ceļu uz Pils laukumu. Doma laukumā bija fotogrāfiju izstāde par to vienu dienu Latvijā - arī forši.

Ārzemju mākslas muzejs mūs sagaidīja ar pamatīgu rindu pie ieejas, kura gan virzījās uz priekš diezgan ātri. Pašus šī muzeja eksponātus apskatīt īsti nesanāca, jo muzejs bija pārtaisīts par tādu kā fotogaleriju - īsti gan man nepieleca kādā sakarā Ārzemju mākslas muzejā jāskatās uz pagājušajā vasarā fričos uzņemtām bildēm, bet laikam tas kaut kādā veidā saistīts ar to Vācijas kultūras pasākumu. Jā, pat mūsu vienīgā mūmija bija izņemta no apskates - to aplūkot nākšu citā dienā.

Tālāk devāmies uz Stradiņa medicīnas vēstures muzeju un tur rinda bija daudz daudz garāka un uz priekšu tā kustējās gliemeža ātrumā. Arī šī muzeja apmeklējumu nācās atlikt. Tālāk devāmies uz Motormuzeju. Arī tur bija ļoti daudz cilvēku un bija diezgan sarežģīti atrast vietu, kur novietot mašīnu muzeja tuvumā. Kad ieradāmies, laukumā pie muzeja notika drifta paraugdemonstrējumi - viens čalis ar veco piekto bembīti (turklāt universāli) cītīgi grieza saulītes un visādi citādi pārvietojās ar sāniem uz priekšu, cits čalis to pašu darīja ar huļiganku, bet kāda meitene to darīja ar veco kantaino Volvo, kuram beigās tika pamatīgi uzvārīts motors. Tas bija interesanti un visiem patika.

Devāmies iekšā Motormuzejā, pie ieejas katram tika izsniegta ieejas biļete 3 rbļ. vērtībā, un, spiezdamies cauri pūlim, aplūkojām muzeja otro stāvu. Pulkstenis jau rādīja nākamās dienas pirmo stundu, tādēļ vakaru noslēdzām ar vakariņām Lauvas namā un izklīdām.

Tātad - nevienu no šiem četriem muzejiem tā arī nepaguvām pienācīgi aplūkot, bet vienojāmies kādu sestdienu veltīt, lai to izdarītu kā nākas. Uz Ārzemju mākslas muzeju aiziesim jau drīzumā, jo bijām cerējuši to mūmiju apskatīt vakar, bet neizdevās.

Par bildēm paldies Jānim Janumam.