Vai Tu jau deklarēji savas tiesības?
|
1948. gadā Parīzē ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kas ir vecākais no ANO cilvēktiesību sistēmas pamatdokumentiem. 30 gadus vēlāk - 1978. gadā tapa Vispārējā dzīvnieku tiesību deklarācija, kas esot UNESCO apstiprināta. Vienlaikus tapa arī raksti par motīviem un apsvērumiem šāda dokumenta veidošanai. Viens no šiem rakstiem lasāms arī latviski.
Fragmenti ieskatam:
(pilns raksts ŠEIT)
"Gan deklarācijas uzbūves, gan atsevišķu tās pantu pamatā ir Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, taču saturs tai ir plašāks, jo tā atzīst, ka visām dzīvajām radībām Zemes virsū ir vienādas tiesības uz eksistenci. Vispārējās dzīvnieku tiesību deklarācijas mērķis ir iedibināt vienlīdzīgas tiesības uz dzīvību, lai tās nebūtu atkarīgas no sugas izcelsmes, nu protams, ievērojot līdzsvaru dabā."Tās galvenais mērķis nepārprotami ir novērst cilvēka nežēlību un varmācīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, tomēr tā radīta arī tāpēc, lai izskaustu sugu diskrimināciju jeb sudzismu, kas ir sekas cilvēka patvaļīgi radītajai hierarhiskajai sistēmai, kura veidota pēc cilvēka izvēlētiem kritērijiem; dzīvnieku sugas salīdzinot ar cilvēku (kultūrām), pieradinātie, pakļāvīgie dzīvnieki tiek raksturoti kā noderīgi, savukārt citas dzīvnieku sugas nosauc par parazītiem, tiem piedēvē naidīgumu, ļaunumu, neglītumu, viltīgumu, slinkumu, saprātu vai muļķību; “augstākos” dzīvniekus nodala no “zemākajiem”.
(..)
Dzīvniektiesību jēdziens ir ne tikai pavisam vienkāršs un loģisks, bet arī revolucionārs un gandrīz vai skandalozs. Lai arī šis jēdziens ticis plaši atzīts, tomēr tam nācies sastapties arī ar dažādiem šķēršļiem un spēcīgu pretestību, kad to dažkārt nepieņēma, neizprata vai pat vērsās pret to.
(..)
Tas nav nekas pārsteidzošs. Atliek vien atcerēties šķēršļus, ar kādiem saskārās cilvēktiesību jēdziens, iekams tika pieņemta ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, un kā ar šo tiesību ievērošanu dižojas tik daudzas valstis. Pēc cilvēktiesību pamatprincipa atzīšanas 1670. gadā bija nepieciešami vēl vairāki papildinājumi: Tiesību saraksts (1689), ASV konstitūcija (1787), Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija (1789), Bērna tiesību deklarācija (Ženēva, 1924). Katrai no šīm attīstības fāzēm bija jāpārvar šķēršļi: aizstāvji atradās gan verdzībai, gan bērnu izmantošanai, gan arī pārkāpumiem pret personisko brīvību, un tā tas turpinās arī mūsdienās.
(..)
Galvenais šķērslis dzīvniektiesību jēdzienam nav tik daudz savtīgas intereses, kā rietumnieciskajā domāšanā iesakņojusies dogma par cilvēka sistēmisku pārākumu, kā absolūtu un gandrīz perfektu radības vai evolūcijas iemiesojumu Zemes virsū, kas veidots pēc līdzības ar tā radītāju. Vispārējā deklarācija ir pilnīgi pretēja šādam rietumu antropocentrismam, ko var vainot pie sugu diskriminācijas un nevienlīdzīgām tiesībām uz eksistenci. Tas nenozīmē, ka cilvēkam kā sugai nebūtu tiesību aizstāvēt savas intereses, taču šo aizstāvību nevar attaisnot ar metafizisku antropocentrisma paveidu.
(..)
Cilvēks ir cieši saistīts ar saviem senčiem un vēl joprojām pasaulē sastopamiem dzīvniekiem. Dzīvnieku sugu daudzveidība ir attīstījusies dažādās formās un dažādos virzienos jebkādās dzīvības izpausmēs, un arī cilvēks ir attīstījies savā – cilvēka virzienā. Atšķirības pazīmes cilvēku sugai nav nekas vairāk kā tādas pašas pazīmes, kas savstarpēji atšķir citas sugas, un tās nepiešķir cilvēkam īpašu statusu vai privilēģijas."
Avots: Zaļā Brīvība
Fragmenti ieskatam:
(pilns raksts ŠEIT)
"Gan deklarācijas uzbūves, gan atsevišķu tās pantu pamatā ir Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, taču saturs tai ir plašāks, jo tā atzīst, ka visām dzīvajām radībām Zemes virsū ir vienādas tiesības uz eksistenci. Vispārējās dzīvnieku tiesību deklarācijas mērķis ir iedibināt vienlīdzīgas tiesības uz dzīvību, lai tās nebūtu atkarīgas no sugas izcelsmes, nu protams, ievērojot līdzsvaru dabā."Tās galvenais mērķis nepārprotami ir novērst cilvēka nežēlību un varmācīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, tomēr tā radīta arī tāpēc, lai izskaustu sugu diskrimināciju jeb sudzismu, kas ir sekas cilvēka patvaļīgi radītajai hierarhiskajai sistēmai, kura veidota pēc cilvēka izvēlētiem kritērijiem; dzīvnieku sugas salīdzinot ar cilvēku (kultūrām), pieradinātie, pakļāvīgie dzīvnieki tiek raksturoti kā noderīgi, savukārt citas dzīvnieku sugas nosauc par parazītiem, tiem piedēvē naidīgumu, ļaunumu, neglītumu, viltīgumu, slinkumu, saprātu vai muļķību; “augstākos” dzīvniekus nodala no “zemākajiem”.
(..)
Dzīvniektiesību jēdziens ir ne tikai pavisam vienkāršs un loģisks, bet arī revolucionārs un gandrīz vai skandalozs. Lai arī šis jēdziens ticis plaši atzīts, tomēr tam nācies sastapties arī ar dažādiem šķēršļiem un spēcīgu pretestību, kad to dažkārt nepieņēma, neizprata vai pat vērsās pret to.
(..)
Tas nav nekas pārsteidzošs. Atliek vien atcerēties šķēršļus, ar kādiem saskārās cilvēktiesību jēdziens, iekams tika pieņemta ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, un kā ar šo tiesību ievērošanu dižojas tik daudzas valstis. Pēc cilvēktiesību pamatprincipa atzīšanas 1670. gadā bija nepieciešami vēl vairāki papildinājumi: Tiesību saraksts (1689), ASV konstitūcija (1787), Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija (1789), Bērna tiesību deklarācija (Ženēva, 1924). Katrai no šīm attīstības fāzēm bija jāpārvar šķēršļi: aizstāvji atradās gan verdzībai, gan bērnu izmantošanai, gan arī pārkāpumiem pret personisko brīvību, un tā tas turpinās arī mūsdienās.
(..)
Galvenais šķērslis dzīvniektiesību jēdzienam nav tik daudz savtīgas intereses, kā rietumnieciskajā domāšanā iesakņojusies dogma par cilvēka sistēmisku pārākumu, kā absolūtu un gandrīz perfektu radības vai evolūcijas iemiesojumu Zemes virsū, kas veidots pēc līdzības ar tā radītāju. Vispārējā deklarācija ir pilnīgi pretēja šādam rietumu antropocentrismam, ko var vainot pie sugu diskriminācijas un nevienlīdzīgām tiesībām uz eksistenci. Tas nenozīmē, ka cilvēkam kā sugai nebūtu tiesību aizstāvēt savas intereses, taču šo aizstāvību nevar attaisnot ar metafizisku antropocentrisma paveidu.
(..)
Cilvēks ir cieši saistīts ar saviem senčiem un vēl joprojām pasaulē sastopamiem dzīvniekiem. Dzīvnieku sugu daudzveidība ir attīstījusies dažādās formās un dažādos virzienos jebkādās dzīvības izpausmēs, un arī cilvēks ir attīstījies savā – cilvēka virzienā. Atšķirības pazīmes cilvēku sugai nav nekas vairāk kā tādas pašas pazīmes, kas savstarpēji atšķir citas sugas, un tās nepiešķir cilvēkam īpašu statusu vai privilēģijas."
Avots: Zaļā Brīvība
Saistītie raksti:
» UNESCO - 5 gadu vecumā jāmācās masturbēt
» Ir noskaidroti QuizBoom.com akcijas iPod Nano MP3 laimētāji
» Atstāta bezpalīdzīgā stāvoklī, lūdzam atsaukties lieciniekus
» Tiesiskums Latvijā - ilūzija?
» Portāls aizrautīgiem ceļotājiem Anothertravelguide.lv
» UNESCO - 5 gadu vecumā jāmācās masturbēt
» Ir noskaidroti QuizBoom.com akcijas iPod Nano MP3 laimētāji
» Atstāta bezpalīdzīgā stāvoklī, lūdzam atsaukties lieciniekus
» Tiesiskums Latvijā - ilūzija?
» Portāls aizrautīgiem ceļotājiem Anothertravelguide.lv
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Tā nu dabā ir iekārtots, ka arī dzīvnieki viens otru nogalina. Gan lai
paēstu, pārotos, gan vienkārši izklaidētos. Tad līdz ar to nav nekā
slikta, ja cilvēks nogalina dzīvniekus savām vajadzībām
atbildēt
Anonīms
komentārs
Dzīvniekiem vispār NEVAR būt nekādu tiesību
Cilvēkiem gan ir pienākums neizturēties slikti pret tiem.
Cilvēkiem gan ir pienākums neizturēties slikti pret tiem.
atbildēt
Bet cilvēku sabiedrību tieši tas raksturo - atteikšanās no aklas sekošanas "dabā iekārtotajam" kopēja labuma dēļ.
(Bet šis jau ir cits jautājums - tas neder kā pamatojums pirmajam komentāram.)
atbildēt