Lieldienu ticējumi

Visupirmām kārtām - priecīgas Lieldienas, neaizmirsties izšūpoties un olas ēst ar sāli! Senie latvieši esot ticējuši, ka veicot ar olām Lieldienu izdarības, dzīvības spēks, kas tām piemīt, pāriet uz cilvēkiem un dzīvniekiem. Lai arī lielākoties visi olas jau sakrāsojuši, tomēr Lieldienas joprojām turpinās un, varbūt, kādam noder:

Lieldienu olu krāsošana:
Ar sīpolu mizām olas var nokrāsot dzeltenīgi brūnas, ar alkšņu mizām - iesarkanas, bērzu lapām un sūnām - dzelteni zaļas, kumelītēm - viegli dzeltenas, rudzu zelmeni - koši zaļas. Lai iegūtu vienkrāsainas olas, tās vāra nokāstā novārījumā, mazliet raibākas sanāks, ja biezumus atstāsi katliņā. Ja gribi lāsumainas vai rakstainas, samitrini olu, ar lupatiņu pietin mizas vai putraimus klāt un cieši nosien. Lai iegūtu svītrainas olas, tās jāapsien ar dažādu krāsu diegiem. Var nosiet arī ar baltiem, bet tad tās jāvāra krāsainā ūdenī.

Tradicionālie Lieldienu ticējumi:
Ja Ziemassvētki melni (t. i. bez sniega), tad Lieldienas baltas. (sakrīt, ne?)
Kad pāriet lieldienas, tad iesākas silts laiks. (Cerēsim, gan)
Lieldienas nakti, pulksten divpadsmitos jāšauj ar plinti, tad būs laba vasara.
Lieldienas pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.
Kas vienu gadu taisa Lieldienās šūpalas, un otru ne, tad to apsēž ļauni gari.
Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos.
Kad Lieldienās olas zogot, tad zaglis paliekot tikpat pliks kā ola.

Mūsdienīgie Lieldienu ticējumi:
Vislabāk ir Lieldienās vispār neēst. Ja tomēr nevari bez ēšanas iztikt, tad ēd kaut ko, kas nav olas.
Kas agri Lieldienu rītā redz kā Lieldienu zaķis ar nelabo mīlējās, tas ir sapīpējies zāli.
Lieldienās olas jāēd tikmēr, kamēr sāc vemt, tad Tev būs slikti.
Ja Lieldienās no olu ēšanas nepaliek slikti, vajag šūpoties, ja arī tas nepalīdz, nāksies kā parasti piedzerties.
Kas Lieldienās šūpojoties izkrīt no šūpolēm un nolauž kaklu, to nekad vairs nepiemeklē nelaime.
Stiprāko Lieldienu olu vajag glabāt vēsā vietā līdz nākamām lieldienām un tad apēst. Tad nākotni varēs redzēt, vai arī halucinācijas.
Lieldienu rītā novelc bikses un notupies pie kaimiņa mājas krūmos un steni. Ja nāks kaimiņš, saki, ka esi lieldienu zaķis un dēj olas. Ja arī olas izdēt neizdosies, vismaz pa zobiem dabūsi.
Kas olas ēdīs bez sāls, tas kļūs par ministru.
Kas Lieldienās apēdīs 666 olas, tam sātans netiks klāt.

Lieldienu rotaļa:
Sētas vidū izkaš mazu bedrīti, kur nu jāiedzen koka klucītis, saukts par cūciņu. Viens nostājas pie bedrītes ar koka nūju, tas ir cūciņas sargātājs, bet pārējie stāv ar nūjām pie savām bedrītēm un mēģina cūciņu iedzīt sargātāja bedrītē. Ja kādam spēlētājam tas izdodas, tad spēlīte ir vinnēta. /Kurzemes Vārds, 1930. IV, 20./