Jaunā gadsimta slimība - sociofobija
|
Sociofobija ir jauna slimības, kas pārlidojusi cilvēci. Tās galvenās izpausmes ir vērojamas gan veikalos, gan mājās. Ja māc bailes pajautāt pārdevējai kādu preci un svešu cilvēku klātbūtne izraisa svīšanu un satraukumu, tad skaidrs ir viens - arī tu esi iekritis sociofobijas nagos.
Kas ir sociofobija?
Mūsdienu sabiedrībā, kur ir pieejams it viss, vislielākā problēma ir atsvešināšanās. Internets, telefoni un citi tehnoloģijas brīnumi vairo cilvēka nepārliecinātību un bailes satikt īstas personas. Sociofobija ir bailes no sabiedrības. Mūsdienās, kad visapkārt valda negācijas, nav brīnums, ka šī slimība pārņem lielu daļu Rietumeiropas cilvēku.
Slimības izpausmes:
Lai gan pastāv zināmas līdzības starp šo slimību un kautrību, zinātnieki atzīst, ka sociofobija ir neiroze. Galvenie simptomi ir saistīti ar cilvēka izjūtām. Parasti sirdzējs izjūt diskomfortu sabiedrībā, uzskata, ka sabiedrība ir negatīvi un augstprātīgi noskaņojusies pret viņu. Pastāv satraukums un domas, ka pārējie ir gudrāki, skaistāki un labāki.
Sociofobam ir grūti veidot attiecības ar pretējo dzimumu, kā arī sagādā problēmas došanās uz kādu pasākumu. Parasti pirms šādas dienas cilvēks mokās ar vairākām bezmiega naktīm, nespēju koncentrēties un saspringst līdz bezsamaņai.
Sociofobi ir cilvēki ar zemu pašvērtējumu. Mūsdienās, kad visi iziet sabiedrībā kā pāvi, lai sevi parādītu un citus apskatītu, ir ļoti būtiski pareizi reaģēt, izturēties un būt, tā teikt, normālam, lai netiktu izstumts vai pārāk izcelts.
Sociofobijas sakne meklējama ne tikai esošaā situācijā, bet jau bērnībā. Ir divi pretēji gadījumi, kad pastāv iespējamība, ka ielikts dēsts šai slimībai. Vecāki bērnam nav veltījuši pietiekami daudz uzmanības vai arī visus darbus un procesus veikuši viņu vietā. Tā kā bērni attēlo vecākus, tad bieži vien, ja vecāki arī sirgst ar sociofobiju, tad šī uztvere tiek nodota tālāk bērnam.
Psihologi iesaka nepievērst uzmanību tam, ko domā citi par konkrēto personu. Vienmēr jāatceras, ka svešiniekiem mēs esam pārāk maznozīmīgi, lai pēc kāda negadījuma vai nepareizi pateikta vārda kāds mūs atcerētos. Tas būtu egoisms, ja mēs iedomātos, ka visa pasaule koncentrējas un pievērš uzmanību tikai vienai persona.
Slimības apkarošana
Izveseļoties no šīs slimības ir viegli. Pats svarīgākais ir gribasspēks un vēlme tikt galā ar savu prātu.
Lai izveseļotos, slimniekam ir jāatbrīvojas no savām negatīvajām domām. Nav pieļaujamas iedomas kā Es nekam nederu, Tas būs briesmīgi, ja es viņiem nepatikšu u.t.t..Negatīvās domas jāaizstāj ar pozitīvām. Apgalvojumus par savu skaistumu vai labumu u.t.t. ir jāizsaka skaļi, bet galvenais ar pārliecību un ticību sev.Jārada sev šķēršļi ar mērķi pārvarēt tos. Ja problēmas rada ķīmiskās tīrītavas apmeklējums vai ballīte, tad ir jādodas tieši turp un jāpārvar savas bailes. Ja pirmajā reizē šie gājieni būs kā nazis kaklā, tad ar katru nākamo šis process uzdevums paliks vieglāks. Svarīgi ir nomākt trauksmes sajūtu sevī. Jāliek aiz auss, ka tas ir dabiski, ka kādam vari arī nepatikt. Tu arī pats kādu nevari pieņemt! Tāpēc pirms nosoda vai ierobežo sevi, ir jāiztēlojas kā būtu, ja es būtu tas otrs. Unikalitāte ir nenovērtējama. Būt pašam jebkurā situācijā ir nozīmīgāk nekā izlikties par labāku. labākam atveseļošanās procesam ieteicams rakstīt dienasgrāmatu, kur ieraksta izvirzītos mērķus un labās domas. Sliktie paradumi un domas ir jāizdzēš!
Kas ir sociofobija?
Mūsdienu sabiedrībā, kur ir pieejams it viss, vislielākā problēma ir atsvešināšanās. Internets, telefoni un citi tehnoloģijas brīnumi vairo cilvēka nepārliecinātību un bailes satikt īstas personas. Sociofobija ir bailes no sabiedrības. Mūsdienās, kad visapkārt valda negācijas, nav brīnums, ka šī slimība pārņem lielu daļu Rietumeiropas cilvēku.
Slimības izpausmes:
Lai gan pastāv zināmas līdzības starp šo slimību un kautrību, zinātnieki atzīst, ka sociofobija ir neiroze. Galvenie simptomi ir saistīti ar cilvēka izjūtām. Parasti sirdzējs izjūt diskomfortu sabiedrībā, uzskata, ka sabiedrība ir negatīvi un augstprātīgi noskaņojusies pret viņu. Pastāv satraukums un domas, ka pārējie ir gudrāki, skaistāki un labāki.
Sociofobam ir grūti veidot attiecības ar pretējo dzimumu, kā arī sagādā problēmas došanās uz kādu pasākumu. Parasti pirms šādas dienas cilvēks mokās ar vairākām bezmiega naktīm, nespēju koncentrēties un saspringst līdz bezsamaņai.
Sociofobi ir cilvēki ar zemu pašvērtējumu. Mūsdienās, kad visi iziet sabiedrībā kā pāvi, lai sevi parādītu un citus apskatītu, ir ļoti būtiski pareizi reaģēt, izturēties un būt, tā teikt, normālam, lai netiktu izstumts vai pārāk izcelts.
Sociofobijas sakne meklējama ne tikai esošaā situācijā, bet jau bērnībā. Ir divi pretēji gadījumi, kad pastāv iespējamība, ka ielikts dēsts šai slimībai. Vecāki bērnam nav veltījuši pietiekami daudz uzmanības vai arī visus darbus un procesus veikuši viņu vietā. Tā kā bērni attēlo vecākus, tad bieži vien, ja vecāki arī sirgst ar sociofobiju, tad šī uztvere tiek nodota tālāk bērnam.
Psihologi iesaka nepievērst uzmanību tam, ko domā citi par konkrēto personu. Vienmēr jāatceras, ka svešiniekiem mēs esam pārāk maznozīmīgi, lai pēc kāda negadījuma vai nepareizi pateikta vārda kāds mūs atcerētos. Tas būtu egoisms, ja mēs iedomātos, ka visa pasaule koncentrējas un pievērš uzmanību tikai vienai persona.
Slimības apkarošana
Izveseļoties no šīs slimības ir viegli. Pats svarīgākais ir gribasspēks un vēlme tikt galā ar savu prātu.
Lai izveseļotos, slimniekam ir jāatbrīvojas no savām negatīvajām domām. Nav pieļaujamas iedomas kā Es nekam nederu, Tas būs briesmīgi, ja es viņiem nepatikšu u.t.t..Negatīvās domas jāaizstāj ar pozitīvām. Apgalvojumus par savu skaistumu vai labumu u.t.t. ir jāizsaka skaļi, bet galvenais ar pārliecību un ticību sev.Jārada sev šķēršļi ar mērķi pārvarēt tos. Ja problēmas rada ķīmiskās tīrītavas apmeklējums vai ballīte, tad ir jādodas tieši turp un jāpārvar savas bailes. Ja pirmajā reizē šie gājieni būs kā nazis kaklā, tad ar katru nākamo šis process uzdevums paliks vieglāks. Svarīgi ir nomākt trauksmes sajūtu sevī. Jāliek aiz auss, ka tas ir dabiski, ka kādam vari arī nepatikt. Tu arī pats kādu nevari pieņemt! Tāpēc pirms nosoda vai ierobežo sevi, ir jāiztēlojas kā būtu, ja es būtu tas otrs. Unikalitāte ir nenovērtējama. Būt pašam jebkurā situācijā ir nozīmīgāk nekā izlikties par labāku. labākam atveseļošanās procesam ieteicams rakstīt dienasgrāmatu, kur ieraksta izvirzītos mērķus un labās domas. Sliktie paradumi un domas ir jāizdzēš!
Saistītie raksti:
» Mirstošas meitenes pēdējā vēlēšanās redzēt filmu UP
» Tagad brīvprātīgā darba organizācija "Man rūp" visā Latvijā
» Apzināti cenšas inficēties ar cūku gripu
» Jaunākais veids, kā nopelnīt naudu...
» Strauji pieaug cukura diabēta slimnieku skaits
» Mirstošas meitenes pēdējā vēlēšanās redzēt filmu UP
» Tagad brīvprātīgā darba organizācija "Man rūp" visā Latvijā
» Apzināti cenšas inficēties ar cūku gripu
» Jaunākais veids, kā nopelnīt naudu...
» Strauji pieaug cukura diabēta slimnieku skaits
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Anonīms
komentārs
Anonīms
komentārs
ja un citi berni tais pashnavibu tikai tapec ka ta populara meitene teica kad
vinam naw draugu.....
(un to ari nevajadzetu darit) : )
(un to ari nevajadzetu darit) : )
atbildēt
Anonīms
komentārs
Noteikti, ka pēc kāda laika radīsies jauna slimība, pareizāk sakot,
cilvēku izpausmes tiks nosauktas par slimību (kad tās kļūs pārāk
acīmredzamas). Ne tikai tehnoloģijas attīstās, arī cilvēka jokainā daba
dodas uz priekšu necerēti ātri.
atbildēt
Anonīms
komentārs
Domāju, ka esmu sociopāte. noteikti daļa problēmas ir iekš manām šīzām,
bet no otras puses, sevi par mazvērtīgu gluži ar neuzskatu.
Principā man nepatīk sabiedrība un lielākā daļa cilvēku ar saviem trafaretajiem dzīvesstiliem, uzvedības normām un visu citu potēto robotismu.
Principā man nepatīk sabiedrība un lielākā daļa cilvēku ar saviem trafaretajiem dzīvesstiliem, uzvedības normām un visu citu potēto robotismu.
atbildēt
Anonīms
komentārs
Man ar tā bij vienu laiku, bet tad vairākas reizes pēc kārtas vienkārši
saņēmos un, gan veikalos, gan tusos, gan skolā uzrunājus svešus cilvēku,
sarunājos, paprasīju kaut ko nesvarīgu, vajag tikai sākumā saņemties un
tad jau vēlāk būs OK.
Ja kas ,jo vairāk sēdēsi internetā jo lielāka iespējamība,ka būsi/esi sociofobs ;) ;)
Ja kas ,jo vairāk sēdēsi internetā jo lielāka iespējamība,ka būsi/esi sociofobs ;) ;)
atbildēt
Anonīms
komentārs
njaa tur ir rakstits pa mani
vienmer kad saku ruinaat ar svesiem cilvekiem samulstu
un kad jaruna kada barina prieksaa meedzu nosarkt
un biezi vien runajot ar pazistamiem cilvekiem it ipasi meitenem :D kuru sen neesmu saticis ari nosarkstu
vienmer kad saku ruinaat ar svesiem cilvekiem samulstu
un kad jaruna kada barina prieksaa meedzu nosarkt
un biezi vien runajot ar pazistamiem cilvekiem it ipasi meitenem :D kuru sen neesmu saticis ari nosarkstu
atbildēt
ABAB
komentārs
Tas par ko tu runā ir saucamās izvēls brīvības nepareizas izpratne
rezultāts.
Cilvēki ir iemācīti domāt, ka brīvība ir izvēle. Tas, protmas, tā nav. Izvēle ir mulsuma radīšan - cilvēks apjūk, līdz ar to nonāk konfliktā ar sevi.
Brīvība, kas tā ir? Ja tu esi no tā visa brīvs - no bailēm, no šāubām, no apjukuma, no agresijas, no kautrīguma, no visa, kas tev sagādā raizes.
Tad, kad tas tā ir - un tu esi pārliecināts - tā ir brīvība.
Cilvēki ir iemācīti domāt, ka brīvība ir izvēle. Tas, protmas, tā nav. Izvēle ir mulsuma radīšan - cilvēks apjūk, līdz ar to nonāk konfliktā ar sevi.
Brīvība, kas tā ir? Ja tu esi no tā visa brīvs - no bailēm, no šāubām, no apjukuma, no agresijas, no kautrīguma, no visa, kas tev sagādā raizes.
Tad, kad tas tā ir - un tu esi pārliecināts - tā ir brīvība.
atbildēt
Anonīms
komentārs
katram laikmetam, sabiedribas kopai, mentalitaatei ir savi aizspriedumi,
uzvediibas normas utt., utjp. Bet taa kaa zinaatne, tehnologjijas, nekas nestaav
uz vietas, tad tiek radiitas jaunas lietas, mantas, slimiibas, noslieces utt.
arii taadas kaa sociofobijas u.c. fobijas utt., utjp. Pastaavees tas, kas
mainiisies..
atbildēt
klementine
komentārs
Nevarēs apmaksāt interneta rēķinus :)
Tas izklausās biedējoši. Tomēr tikļauni nevarētu būt. Retajās reizēs, kad esmu Rīgā, nav bijis gadījuma, kad es nevarētu "noķert" kādu vaļēju WiFi, lai paskatītu e-pastu. Bet Tallinā jau pagājušgad bija vairāk kā 3000 bezmaksas WiFi punktu pa visu pilsētu, "lai jau tie jaunieši spokojas" - augs mucā, valstij nebūs nākotnes, tā man skaidroja universitātes pasniedzēja.
Tas izklausās biedējoši. Tomēr tikļauni nevarētu būt. Retajās reizēs, kad esmu Rīgā, nav bijis gadījuma, kad es nevarētu "noķert" kādu vaļēju WiFi, lai paskatītu e-pastu. Bet Tallinā jau pagājušgad bija vairāk kā 3000 bezmaksas WiFi punktu pa visu pilsētu, "lai jau tie jaunieši spokojas" - augs mucā, valstij nebūs nākotnes, tā man skaidroja universitātes pasniedzēja.
atbildēt
Lellite
(par klementine komentāru)
iespējams, ka piemeklēs tas pats! bet, ja nu vienīgi krīze nomāks visus tik
ļoti, ka nevarēs apmaksāt pat interneta rēķinus (nu, protams, vienmēr var
arī zagt kā benzīnu), tad viss būs kaut kā citādāk. Tad pašnāvības
vairosies nevis norobežotības, bet citu iemeslu dēļ.
atbildēt
zerga
(par Anonīms komentāru)
Nu, labāk vai sliktāk tas ir - iemācīties dzīvot starp
"normālajiem", tas tomēr ir filosofisks jautājums ;)
atbildēt
klementine
komentārs
Tas nav nekas jauns.
Tehnoloģijas rada lielisku augsmi indivīda nošķirtībai. Japāna šobrīd pārdzīvo bēdīgas vispārējās elektronizācijas sekas. Septiņdesmito gadu tehnoloģiskā sprādziena rezultātā izaugusi paaudze, kurā kontaktēties nespējīgo indivīdu īpatsvars ir nepatīkami augsts.
Tie esot cilvēki, kas nespēj pilnvērtīgi socializēties ārpus virtuālās realitātes, nespēj dibināt un uzturēt attiecības. Ap 30-40 nedaudzie jaunības kontakti pārtrūkst, jau tāpat atsevišķi dzīvojošie vecāki pamet bērnus, dodamies labākos medību laukos. Šajā vecumā cilvēks saprot, ka ne karjerā, naudā vai sadzīves komfortā slēpjas laime, un pašnāvību līmenis arvien pieaug.
Vai tāds liktenis gaida arī pārējās augsti attīstītās zemes? Kas zina :)
Tehnoloģijas rada lielisku augsmi indivīda nošķirtībai. Japāna šobrīd pārdzīvo bēdīgas vispārējās elektronizācijas sekas. Septiņdesmito gadu tehnoloģiskā sprādziena rezultātā izaugusi paaudze, kurā kontaktēties nespējīgo indivīdu īpatsvars ir nepatīkami augsts.
Tie esot cilvēki, kas nespēj pilnvērtīgi socializēties ārpus virtuālās realitātes, nespēj dibināt un uzturēt attiecības. Ap 30-40 nedaudzie jaunības kontakti pārtrūkst, jau tāpat atsevišķi dzīvojošie vecāki pamet bērnus, dodamies labākos medību laukos. Šajā vecumā cilvēks saprot, ka ne karjerā, naudā vai sadzīves komfortā slēpjas laime, un pašnāvību līmenis arvien pieaug.
Vai tāds liktenis gaida arī pārējās augsti attīstītās zemes? Kas zina :)
atbildēt
Anonīms
(par zerga komentāru)
Bet kāpēc uzreiz uzmesties tehnoloģijām, ja tas ir tikai pastarpinātais
iemesls. Bet vispār noslēgšanās sevī nav problēmas risināšana saknē,
bet gan tikai redzamo simptomu ārstēšana. Ne viens nesaka, ka, sēžot
mājās, konkrētais tips nevienu netraucē vai pretēji traucē.
Bet labāk tomēr iemācīties nekautrēties starp kā tu teici ''mums'' jeb ''normālajiem'' nevis iebāzties midzenī un kaut ko tur perināt.
Bet labāk tomēr iemācīties nekautrēties starp kā tu teici ''mums'' jeb ''normālajiem'' nevis iebāzties midzenī un kaut ko tur perināt.
atbildēt
zerga
komentārs
Jā, tieši tā - neviens nerunā par tiem, kurus senatnē sociofobijas dēļ
(lasīt: netipiskas uzvedības dēļ) vienkārši nosita, jo "besīja"
laukā.
Un iespējams ir ļaudis, kas izmanto tehnolģijas, lai sadzīvotu ar savu sociofobiju, bet vai tas ir slikti? Lai sadzīvo. Tā ir sublimacija. Nevis sprieguma uzkrāšana, bet gan novirzīšana, sadalīšana... Un kas zina, cik lielā mērā šī viņu siciofobija ir vairāk tā sacīt "normālo" problēma, nekā viņu pašu. Vai nav tā, ka mūs, "normālos" vairāk uztrauc tas, ka viņi nelien laukā no savām būdām, nekā viņus pašus?
Domāju tā - ja cilvēks ar kaut ko dara sāpes sev vai citiem - tā ir problēma. Ja nē - lai taču kautrējas cik ādā lien. :) Un ja internets palīdz nekautrēties, ļoti labi... slava internetam.
Un iespējams ir ļaudis, kas izmanto tehnolģijas, lai sadzīvotu ar savu sociofobiju, bet vai tas ir slikti? Lai sadzīvo. Tā ir sublimacija. Nevis sprieguma uzkrāšana, bet gan novirzīšana, sadalīšana... Un kas zina, cik lielā mērā šī viņu siciofobija ir vairāk tā sacīt "normālo" problēma, nekā viņu pašu. Vai nav tā, ka mūs, "normālos" vairāk uztrauc tas, ka viņi nelien laukā no savām būdām, nekā viņus pašus?
Domāju tā - ja cilvēks ar kaut ko dara sāpes sev vai citiem - tā ir problēma. Ja nē - lai taču kautrējas cik ādā lien. :) Un ja internets palīdz nekautrēties, ļoti labi... slava internetam.
atbildēt
Susurs
komentārs
neteiktu, ka tas ir kas jauns.. imo senatnē vēl vairāk no daudz kā
vairījās, kautrējās un uztraucās! Tieši saistībā ar sabiedrību..
atbildēt
nu jā, bet šīs tehnoloģijas taču ir radījušas tādu kā atkāpšanās
ceļu cilvēkiem ar noslieci uz šādu sabiedrības uztveri, to taču
nenoliegis? protams, ka tehnoloģijas vainot nevar, tās radījuši paši
cilvēki un tām ir daudz lielāks ieguldījums sabiedrības attīstībā citās
jomās, taču nenoliedzami tās veicinājušas atsevišķu cilvēku
atsvešināšanos no sabiedrības un sociofobijas izpausmju pastiprināšanos
atbildēt
atbildēt