Kāpēc latvieši Zaļajā Ceturtdienā sasēja kopā kurpes?

Tuvojoties Lieldienām, tiek atzīmētas arī vairākas īpašiem nosaukumiem apzīmētas dienas, no kurām viena - Zaļā Ceturtdiena. Kāpēc "zaļā" un kāpēc to atzīmē?

Visupirms jau Zaļā Ceturtdiena daudzviet tiek saukta par Svēto Ceturtdienu jeb Lielo Ceturtdienu un kristieši šajā dienā atzīmē Svētā vakarēdiena rašanos, jo kā vēsta Bībele, Jēzus ar saviem mācekļiem ieturēja pēdējo maltīti, daloties maizē un vīnā. Baznīcā šis rituāls iemantojis īpaša rituāla nozīmi.

Kāpēc pie mums šo dienu sauc tieši par Zaļo Ceturtdienu nav īsti skaidrs, taču garīdznieki apgalvo, kam tam nav nekāda saistība ne ar zaļo cerību krāsu, ne ar tautas ticējumu, ka šajā dienā mājās nevar nest neko, kas plūkts dabā.

Baznīcas pārstāvji skaidro, ka Zaļās ceturtdienas nosaukumu latvieši, visticamāk, ir pārņēmuši no vācu Gründonnerstag, kas arī nozīmē to pašu – Zaļā Ceturtdiena. Savukārt šis nosaukums, iespējams, pārņemts no latīņu nosaukuma viridium, kas burtiski nozīmē „Zaļo diena”, jo šajā dienā sniedza absolūciju – grēku atlaišanu tiem cilvēkiem, kam bija uzlikti Baznīcas sodi, lai viņi kopā ar citiem kristiešiem varētu gatavoties Lieldienām. Šādā nozīmē šie cilvēki ir "zaļi", proti, atjaunoti, atdzimuši. Zaļās Ceturtdienas liturģiskā krāsa ir balta.

Tā kā Zaļā Ceturtdiena ir izteikti kristīga tradīcija, tad latviešu folklorā par to praktiski nav nekādu liecību. Latvieši atzīmēja pavasara saulgriežus, saistot tos ar saules atgriešanos, kas tikai vēlāk sakrita un bieži savijās ar kristīgajām Lieldienām un kristīgo tradīciju elementiem.

Tomēr neskatoties uz to, latviešiem bijuši pāris ticējumi, kas tiek saistīti tieši ar Zaļo ceturtdienu, piemēram, ka šajā naktī apkārt lidinoties ļaunie gari un burvji, no kuriem jāsargās.

Cits ticējums vēsta, ka Zaļās Ceturtdienas vakarā apavi jāsasienot kopā un jāpiekar pie krāsns, citādi ļauni gari to valkātāju naktī nolād un tas var saķert kādu slimību.

Zaļajā ceturtdienā esot jātīra māja, tad tā visu gadu esot tīra un mušas neesot. Tāpat augļu dārzā esot jāizpurina visi koki, lai augļos tārpi nemestos un būtu daudz āboli. Savukārt, ja Zaļās Ceturtdienas rītā pirms saullēkta apskries apkārt mājai, tad nākamo gadu tā būs pasargāta no ļauna.

Cits ticējums aicina Zaļajā Ceturtdienā skatīties, kāds vējš pūš brīdī, kad zvana baznīcas zvani, jo tāds vējš tiks iezvanīts un pūtīs visu vasaru. Bet, ja Zaļās Ceturtdienas rītā uz jumta uzliek olu un tā nesasalst, tad būšot laba vasara.

Interesanti, ka kādā ticējumā pieminēts velns - ja naktī no Zaļās ceturtdienas uz Lielo Piektdienu stāvot krustcelēs, tad varot velnu redzēt. Savukārt tie, kas dzimuši Zaļajā Ceturtdienā, esot burvji.

Istabas puķes vajagot stādīt Zaļā Ceturtdienā, tad tās labi ziedot. Ja grib būt modrs, priecīgs un laimīgs, tad Zaļās Ceturtdienas rītā jāiet mazgāties tekošā ūdenī, bet ja grib būs skaists, tad pirms saullēkta jāēd dzērveņu ogas. Savukārt, ja grib kuplus matus, tad tie Zaļajā Ceturtdienā jāiet sukāt zem bērza.

Vairāk ticējumus par Zaļo Ceturtdienu var izlasīt šeit!