Jāņu tradīcijas pasaulē

Izrādās, ka latvieši nav vienīgie, kas vasaras viducī, aizdedzot ugunskurus, svin vasaras saulgriežus. Taču latvieši noteikti ir vienīgie, kas to dara tik masveidīgi un ar tādu vērienu, jo citviet Jāņu svinēšana tiek atzīmēta krietni mazākā mērogā vai gandrīz aizmirsta vispār.

Jāņi dažādās kultūrās reiz svinēti ļoti plaši un liecina par kādreiz pastāvošo kultūras tradīciju vienotību un tradīciju pārņemšanu starp tautām. Gandrīz visur pasaulē, kur pastāv šī tradīcija, svētki tiek svinēti ap 21. - 25. jūniju. Lai gan daudzviet šie svētki tiek saistīti ar baznīcu, atzīmējot Jāņa Kristītāja dzimšanas dienu, sākotnēji tiem ar kristietību bijis mazs sakars, jo svētku pamatā ir pagāniskas tradīcijas, saistītas ar zemkopību, zemes auglības, saules un falla kultiem, uz ko netieši norāda līdz mūsdienām saglabājušies svētku rituāli un ticējumi.

Latvijā paralēli Jāņu nosaukumam tiek lietoti arī tādi nosaukumi kā Līgo svētki, Jāņu diena, Zāļu diena, Zāļu vakars, taču līdz šim nav izdevies noskaidrot, kā šo dienu saukuši senie latvieši. Pastāv versija, ka svētki saukti par Ziedu svētkiem vai Ziedu dienu.

Šeit ieskats vasras saulgriežu tradīcijās citviet pasaulē:

Austrālijā vasaras saulgriežus, kas tur iekrīt ziemas vidū, reiz svinēja imigranti no Lielbritānijas, kuri svētkus atzīmēja ar lielu ugunskuru iedegšanu 24. jūnijā. Mūsdienās nekādas svinības Austrālijā vairs nenotiek.

Brazīlijā tiek atzīmēta Sv. Jāņa diena (São João), ko plašāk pazīst kā Jūnija svētkus (Festa Junina) un šo svētku tradīcijas Brazīlijā ienāca līdz ar portugāļu ieceļotājiem. Svētkos tiek dejotas īpašas dejas, notiek tērpu parādes un rīkotas svētku maltītes, bet svētku laukuma centrā tiek uzstādīts ar ziediem greznots stabs un aizdegti ugunskuri.

Bulgārijā vasaras saulgriežos tiek atzīmēti gan pagāniskie "Enyovden" svētki, gan svētīta Jāņa Kristītāja diena, taču bieži svinībās sajaucas abu svētku tradīcijas un rituāli. Bulgāru folklorā teikts, ka "Enyovden" svētkos saule vēl pēdējo reizi uzsmaida cilvēkiem un tad lēnām sāk iestāties ziemas laiks. Arī bulgāri tic, ka ap vasaras saulgriežiem vāktiem augiem piemīt dziednieciskas īpašības.

Kanādā, īpaši Kvebekas provincē, vasaras saulgriežu jeb Sv. Jāņa dienas svinēšanas tradīcijas ieveda franču kolonisti. Svētki tika plaši svinēti un 20.gs. pat tika atzīti par nacionālajiem svētkiem Kvebekas provincē. Viena no plašāk zināmajām svētku tradīcijām ir milzu ugunskuru aizdegšana 24. jūnija vakarā.

Horvātijā Jāņus sauc par "Ivanje" un tos atzīmē 23. jūnija vakarā, lielākoties lauku apvidos. Svētku rituālu ietvaros ezeru un upju piekrastēs, kā arī pludmalēs tiek dedzināti ugunskuri, pār kuriem lec jaunieši.

Dānijā Jāņus dēvē par "Sankt Hans aften". Folklorā atrastas liecības, ka šajā dienā tikuši vākti dziedniecībai derīgi augi, cilvēki mazgājušies dziedējošos ūdeņos un dedzinājuši ugunskurus, lai aizbaidītu ļaunos garus. Mūsdienās svētkus vairs tik plaši neatzīmē, taču cilvēki izbrauc zaļumos un rīko piknikus, kā arī dedzina ugunskurus. Saglabājusies arī tradīcija ugunskurā sadedzināt salmu lelli jeb raganu.

Igaunijā vasaras saulgriežus sauc par "Jaanipäev", kas nozīmē Sv. Jāņa diena, taču šos svētkus igauņi atzīmējuši vēl krietni pirms kristietības ienākšanas valstī, lai gan līdz mūsdienām palikušo svētku nosaukumu tai devuši krustneši. Livonijas hronikā saglabājies ieraksts, kas vēsta, ka igauņi šajā dienā labprātāk piekopuši pagāniskās tradīcijas, nekā apmeklējuši baznīcu. Arī igauņiem ir tradīcija dedzināt ugunskurus un lēkt pār tiem, dziedāt, dejot un dzert alu. Igaunijas salās ugunskuru vietā jūrā tiek palaistas degošas vecās laivas. Svētki tiek svinēti ģimenes un draugu lokā vai lielākos masu pasākumos.

Somijā svētkus reiz sauca par "Ukon juhla" par godu vienam no dieviem, bet pēc kristietības ieviešanas tie pārdēvēti par "Juhannus". Svētkos tiek aizdegti ugunskuri pie ezeriem vai jūrmalā, bet pie māju durvīm tiek noliktas bērzu meijas. Svētki tiek svinēti kopā ar ģimeni un draugiem, organizējot arī kārtīgu izsvīšanu saunā un izēšanos. Arī somiem ir ticējumi, kas līdzinās latviešu papardes zieda atrašanai. Vasaras saulgriežu laikā tiek organizēti daudzi mūzikas festivāli un cilvēki ap šo laiku masveidā dodas brīvdienās, pārceļoties no pilsētas un lauku kotedžām. 23. jūnija vakarā tiek svētīts arī Somijas karogs, kuru paceļ ap 18 vakarā un nolaiž tikai nākošajā dienā.

Francijā Jāņi jeb "Fête de la Saint-Jean" reiz tika atzīmēti 24. jūnija vakarā, aizdedzinot ugunskurus un piekopjot dažādus pagānu rituālus, taču mūsdienās tos tikpat kā neatzīmē, taču ap šo laiku tiek rīkoti dažādi mūzikas pasākumi

Vācijā vasaras saulgriežus jeb "Sonnenwende" ar ugunskuriem, ziedu rotājumiem un maltītēm reiz svinēja ļoti plaši, taču kopš kristietības ienākšanas un izplešanās, šo svētku tradīcijas lēnām izzudušas.

Īrijā šie svētki jeb "Áine" reiz tika plaši atzīmēti, piekopjot dažādus rituālus, no kuriem populārākais - ugunskuru dedzināšana. Ar laiku svētki izzuduši no īru tradīcijām, lai gan atsevišķos lauku rajonos tos vēl atzīmē ar svētku tirdziņiem, mūzikas pasākumiem un uguņošanu. Pēdējos gados Jāņu svinēšanas tradīcijas Īrijā atdzīvinājuši tur emigrējušie latvieši un lietuvieši.

Itālijā svētkus sauca par Jāņa Kristītāja dienu un tā tika atzīmēta kopš Viduslaikiem vairāku dienu garumā no 21. - 24. jūnijam. Mūsdienās īpašas svinības, atskaitot misi baznīcā, vairs nenotiek, taču šur tur tiek rīkoti ielu tirdziņi un priekšnesumi. Plašākas svinības notiek pilsētās, kuru patrons ir Sv. Jānis, taču arī šīs svinības ir vairāk ar reliģisku ievirzi.

Lietuvā, kur svētkus sauc par "Jonas" svētku svinēšana ļoti plaši notika līdz Padomju Savienības okupācijai, pēc tam svētki daudzviet vairs netika svinēti vai svinēti ļoti nedaudzās vietās. Mūsdienās to svinēšanas tradīcijas sāk atdzīvoties, tāpat kā Latvijā tiek dedzināti ugunskuri, dziedātas dziesmas un dejots.

Norvēģijā vasaras saulgriežus sauc par "Jonsok". Svētkos sajaukušās gan pagāniskās, gan kristīgās tradīcijas - notiek svētceļojumi uz noteiktām baznīcām vai svētavotiem, tiek dedzināti ugunskuri. Dažviet saglabājusies tradīcija precēties šajos svētkos - kāzas esot simbols visam jaunajam.

Polijā Jāņus, ko sauc par "Noc Świętojańska" jeb Sv. Jāņa nakti, atzīmē 23. jūnijā. Svētkos ir pieņemts ģērbt tradicionālos poļu tērpus un svētki tiek svinēti visu nakti līdz pat saullēktam. Meitenes gatavo ziedu vītnes, kas tiek mestas ūdenī, tāpat ar ziediem tiek rotātas mājas un pilsētu laukumi.

Portugālē svētkus dēvē par "Santos Populares" un katrā Portugāles pilsētā tos svin atšķirīgā jūnija dienā. Visplašāk portugāļu Jāņi tiek svinēti valsts Ziemeļos - Porto pilsētā un tās apkārtnē. Vasaras saulgriežu dienā tiek godināts kāds no svētajiem, pilsētā notiek plašas svinības, tiek rotātas ielas un laukumi. Skvēros tiek rīkotas dejas un uzstādīti nelieli altāri, par godu svētajiem. Šajos svētkos pēc portugāļu tradīcijām viens otram var atzīties mīlestībā. Portugāļi gan nemeklē papardes ziedus, bet dāvina viens otram bazilika stādiņus un mīlas balādes. Notiek arī pamatīga izēšanās un vīna dzeršana. Pastāv tradīcija ar ķiploku uzsist pa galvu - tas veiksmei, bet ugunskuru dedzināšana nesot svētību visam nākošajam gadam.

Rumānijā svētkus sauc par "Drăgaica" jeb "Sânziene". Meitenes izpilda senu, tradicionālu rumāņu deju, kuras noslēgumā viena no viņām tiek izraudzīta par "Drăgaica", kura tiek ietērpta līgavas tērpā un greznota ar ziedu vainagu. Pilsētās tiek rīkoti tirdziņi.

Krievijā un Ukrainā vasaras saulgrieži tiek saukti par Ivana dienu un tiek krāšņi atzīmēta ar dažādiem pagāniskiem rituāliem. Neskatoties uz to, svētkus savā kalendārā iekļāvusi arī pareizticīgā baznīca. Daudzi no rituāliem, kas tiek veikti šajos svētkos, saistīti ar svētīšanu un veiksmes nodrošināšanu. Tiek dedzināti ugunskuri, notiek dejas un dziedāšana. Dažviet tiek rīkotas zirgu skriešanās.

Spānijā svētkus sauc par "San Juan" un tie tiek svinēti 23. jūnijā. Pārsvarā svētkus atzīmē lauku reģionos vai jūras piekrastes ciemos, kur tiek dedzināti ugunskuri, kas atbaida sliktos garus un dod svētību apkārtējiem. Svētkos tiek gatavota īpaša maltīte, bet tie, kas tic ticējumiem, vāc dabas augus, jo šajā dienā vāktiem, tiem esot spēks dziedēt slimības. Savukārt no 7 dažādiem avotiem savāktam ūdenim esot burvju spēks.

Zviedrijā "Midsommarafton" jeb "Midsommardagen" svētki tiek svinēti starp 19. - 25. jūniju. Svētku rituālu vidū ir dejošana ap ziediem rotātu stabu, kurā piedalās gan pieaugušie, gan bērni. Tiek spēlēta tautas mūzika un dziedātas īpašas svētku dziesmas, rīkotas maltītes un alus dzeršana. pastāv uzskats, ka vasaras saulgriežu naktī notiek maģiskas lietas, tiek zīlēta nākotne. 9 dažādu ziedu palikšana zem spilvena ļaujot ieskatīties nākotnē, bet saulgriežu naktī savākts strauta ūdens un zāles spējot dziedēt.

Lielbritānijā, kur svētki tiek saukti par "Midsummer Eve" svinības vairs gandrīz nenotiek. Svētkus atzīmē vien kultūras biedrību īpaši rīkotos pasākumos, laikā no 23. - 28. jūnijam, kad folkloristi cenšas atdzīvināt mirušās tradīcijas sabiedrībā, īpaši aktīvi šajā jomā ir druīdu kustības piekritēji. Agrāk svētkos tika dedzināti ugunskuri, notika plašas svinības un tirgošanās.