SUDZISMS kā dzīvesveids
|
Rakstīt šo mani rosināja klementīnes raksts "SEKSISMS kā dzīvesveids". Piekrītu klementīnes rakstītajam un tam, ka seksisms ir aktuāla problēma, neskatoties uz to, ka "uz papīra" dzimumu līdztiesība tiek vairāk vai mazāk ievērota".
Nolēmu izveidot analoģisku rakstu par citu tikpat (un vēl vairāk) izplatītu aizspriedumainu attieksmi. Veidoju to pēc iespējas līdzīgu klementīnes rakstam, lai uzsvērtu šo diskriminācijas veidu ciešo līdzību (tāpēc vēlams vismaz uzmest aci, rakstam "SEKSISMS kā dzīvesveids" pirms lasi tālāk šo).
NB! Kursīvā izcēlu tās teksta daļas, kurās veicu būtiskas izmaiņas.
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------
"Sudzisms? Tā varbūt ir pārspīlēta tieksme sūdzēties, žēloties par dzīvi? Vai varbūt apzīmējums tendencei meklēt ieganstus, lai sūdzētu cilvēkus tiesā un piedzītu kompensācijas?". Tā varētu nodomāt vidējais latvietis, dzirdēdams šo vārdu.
Patiesībā sudzisms ir parādība, kam ir vistiešākā saistība ar sabiedriskiem procesiem un sabiedrisko domu. Sudzisms ir attieksme. Diezgan netverami definējams un diezgan slidens jautājums. Par to kā par globālu sabiedrības problēmu runā dzīvnieku ētikas sakarā visā pasaulē, bieži uzsverot sudzisma radniecību ar rasismu un seksismu: rasismā indivīdus šķiro pēc ārējām rases pazīmēm, seksismā pēc dzimumatšķirībām, sudzismā - pēc ārējām sugas pazīmēm.
Sudzismu raksturo pārliecība, ka paša suga ir pārāka par citām, ka suga ir galvenā kategorija, kas nosaka gan dzīvās būtnes īpašības, gan prāta spējas, gan attīstības iespējas un vietu, kas viņam jāieņem sabiedrībā, proti – sociālās lomas, kuras pildīt viņam pienāktos vai - tieši otrādi – nepienāktos. Uzskats, ka, piedzimstot par cilvēku vai cūku, tu jau saņem gatavu dzīves scenāriju, kurā tavai brīvas un radošas būtnes izvēlei nav vietas. Sudzisti labprāt norāda uz dažādu sugu trūkumiem – nespēju lietot verbālu valodu, apziņas neesamību, racionalitātes trūkumu u.c., uzsverot, ka tas ir attaisnojums tādai rīcībai, kas, ja to veiktu pret cilvēkiem, tiktu uzskatīta par amorālu. Pat tad, ja šiem cilvēkiem piemistu tādi paši trūkumi.
Taču būtu visai tuvredzīgi izlikties, ka sugu atšķirības nepastāv. Atšķirības ir daudz un dažādas, tāpat kā starp cilvēkiem - vieni ir ģeniāli, citi mazāk spējīgi, bet vēl citi nespēj pat sazināties vai veikt elementāras darbības. Trauslā robeža, kas atšķir pazemojumu citām sugām specifisku pazīmju dēļ, un draudzīgu pasmaidīšanu ir uz katra paša sirdsapziņas, lai gan šodienas sabiedrībā visas sugas, kas nav cilvēki, tiek uztvertas kā nenoliedzami "zemākas" un visdažādākajām mūsu vajadzībām pakļautas - līdz pat tādam līmenim, ka tās principā netiek nošķirtas no t.s. atjaunojamajiem resursiem.
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------
"Ekskluzīva dzīvības aizsardzība cilvēka ķermeņa auglim un minimāla dzīvības aizsardzība dzīvniekiem ir asimetrija, kas prasa pamatojumu." — Andris Rubenis, filozofs
Protams, sudzismu par problēmu pašlaik uzskata niecīga sabiedrības daļa, tāpēc par to nerunā arī institucionālā līmenī tie, kas iestājas pret citiem diskriminācijas veidiem. Taču, tas ir gluži saprotami - kaut vai ņemot vērā, cik nesen par nopietnām problēmām tika atzīti seksisms un rasisms.
Ilustrācijai ievietoju dažus jokus/attēlus, ko atradu internetā, kā arī video "What is speciesism?", kur tiek izklāstīta seksisma-rasisma-sudzisma analoģija.
Nolēmu izveidot analoģisku rakstu par citu tikpat (un vēl vairāk) izplatītu aizspriedumainu attieksmi. Veidoju to pēc iespējas līdzīgu klementīnes rakstam, lai uzsvērtu šo diskriminācijas veidu ciešo līdzību (tāpēc vēlams vismaz uzmest aci, rakstam "SEKSISMS kā dzīvesveids" pirms lasi tālāk šo).
NB! Kursīvā izcēlu tās teksta daļas, kurās veicu būtiskas izmaiņas.
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------
"Sudzisms? Tā varbūt ir pārspīlēta tieksme sūdzēties, žēloties par dzīvi? Vai varbūt apzīmējums tendencei meklēt ieganstus, lai sūdzētu cilvēkus tiesā un piedzītu kompensācijas?". Tā varētu nodomāt vidējais latvietis, dzirdēdams šo vārdu.
Patiesībā sudzisms ir parādība, kam ir vistiešākā saistība ar sabiedriskiem procesiem un sabiedrisko domu. Sudzisms ir attieksme. Diezgan netverami definējams un diezgan slidens jautājums. Par to kā par globālu sabiedrības problēmu runā dzīvnieku ētikas sakarā visā pasaulē, bieži uzsverot sudzisma radniecību ar rasismu un seksismu: rasismā indivīdus šķiro pēc ārējām rases pazīmēm, seksismā pēc dzimumatšķirībām, sudzismā - pēc ārējām sugas pazīmēm.
Sudzismu raksturo pārliecība, ka paša suga ir pārāka par citām, ka suga ir galvenā kategorija, kas nosaka gan dzīvās būtnes īpašības, gan prāta spējas, gan attīstības iespējas un vietu, kas viņam jāieņem sabiedrībā, proti – sociālās lomas, kuras pildīt viņam pienāktos vai - tieši otrādi – nepienāktos. Uzskats, ka, piedzimstot par cilvēku vai cūku, tu jau saņem gatavu dzīves scenāriju, kurā tavai brīvas un radošas būtnes izvēlei nav vietas. Sudzisti labprāt norāda uz dažādu sugu trūkumiem – nespēju lietot verbālu valodu, apziņas neesamību, racionalitātes trūkumu u.c., uzsverot, ka tas ir attaisnojums tādai rīcībai, kas, ja to veiktu pret cilvēkiem, tiktu uzskatīta par amorālu. Pat tad, ja šiem cilvēkiem piemistu tādi paši trūkumi.
Taču būtu visai tuvredzīgi izlikties, ka sugu atšķirības nepastāv. Atšķirības ir daudz un dažādas, tāpat kā starp cilvēkiem - vieni ir ģeniāli, citi mazāk spējīgi, bet vēl citi nespēj pat sazināties vai veikt elementāras darbības. Trauslā robeža, kas atšķir pazemojumu citām sugām specifisku pazīmju dēļ, un draudzīgu pasmaidīšanu ir uz katra paša sirdsapziņas, lai gan šodienas sabiedrībā visas sugas, kas nav cilvēki, tiek uztvertas kā nenoliedzami "zemākas" un visdažādākajām mūsu vajadzībām pakļautas - līdz pat tādam līmenim, ka tās principā netiek nošķirtas no t.s. atjaunojamajiem resursiem.
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------
"Ekskluzīva dzīvības aizsardzība cilvēka ķermeņa auglim un minimāla dzīvības aizsardzība dzīvniekiem ir asimetrija, kas prasa pamatojumu." — Andris Rubenis, filozofs
Protams, sudzismu par problēmu pašlaik uzskata niecīga sabiedrības daļa, tāpēc par to nerunā arī institucionālā līmenī tie, kas iestājas pret citiem diskriminācijas veidiem. Taču, tas ir gluži saprotami - kaut vai ņemot vērā, cik nesen par nopietnām problēmām tika atzīti seksisms un rasisms.
Ilustrācijai ievietoju dažus jokus/attēlus, ko atradu internetā, kā arī video "What is speciesism?", kur tiek izklāstīta seksisma-rasisma-sudzisma analoģija.
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Anonīms
komentārs
Anonīms
(par Dundurs komentāru)
Izdevigaak? Kas izdevigaak - apart 0,5ha platiibu ar zirgu vai traktoru (var jau
protams arii 2 cilveki ar arklu vai lapstu, bet sito var piedavat tikai cilveks,
kas neko nejedz no lauku darbiem), kaa ar piesarnjojumu, izmaksaam (par velti
neviens tev nebrauks art). Video spelee uz emocijaam. Piekriitu - tur redzamais
ir sadisms, kuru nedrikst pieljaut, tachu - cik taa ir ikdiena, cik atseviskju
cilveeku sadistiskas tieksmes?
Kaa arii, aiz ko peeksni dzivnieki (visi, ieskaitot cilveku) ir kluvusi labaki par augiem? Ar to, ka vinji nekliedz, kad tu tajos iekodies; ar to, ka neasinjo, kad griez; ar to, ka neredzi, kuraa tiesi mirklii izzud vinju dziviba tavu darbibu rezultaataa???
Kad partiksi no tira gaisa vai mistiskas energjijas, tad sac spriedelet. Pec tam vel vari doties pie lauvam un pateikt, ka nogalinat antilopi, nav labi, tapec grauz zali, jo taa nepretojas.
Kaa arii, aiz ko peeksni dzivnieki (visi, ieskaitot cilveku) ir kluvusi labaki par augiem? Ar to, ka vinji nekliedz, kad tu tajos iekodies; ar to, ka neasinjo, kad griez; ar to, ka neredzi, kuraa tiesi mirklii izzud vinju dziviba tavu darbibu rezultaataa???
Kad partiksi no tira gaisa vai mistiskas energjijas, tad sac spriedelet. Pec tam vel vari doties pie lauvam un pateikt, ka nogalinat antilopi, nav labi, tapec grauz zali, jo taa nepretojas.
atbildēt
Šodien taču katrs bērns zina, ka jūga lopiņu vietā izdevīgāk ir izmantot
traktorus un ka lopkopība ir būtisks bada un piesārņojuma veicinātājs
pasaulē. Par mēslošanas ar mēsliem nozīmību gan nezinu.
Es piekrītu - robežu novilkt nav vienkārši un varbūt pat nav iespējams. Bet tas mūs neatbrīvo no atbildības.
Izsmeļoša atbilde uz šo jautājumu/iebildumu ("kur novilkt robežu?") ir te:
http://dzivniekutiesibas.wordpress....
Es piekrītu - robežu novilkt nav vienkārši un varbūt pat nav iespējams. Bet tas mūs neatbrīvo no atbildības.
Izsmeļoša atbilde uz šo jautājumu/iebildumu ("kur novilkt robežu?") ir te:
http://dzivniekutiesibas.wordpress....
atbildēt
Lienīte
komentārs
Dundurs: es uzskatu, ka bez dzīvnieku izmantošanas var visai viegli iztikt.
Jauki gan! Acīmredzot, Dunduram ir zināmi slepeni paņēmieni, kā mēslot zemi augu audzēšanai, pabarot izsalkušos un kā aizvietot jūga lopiņus, dzīvniekus atstājot mierā. Dieva mierā.
Nerunāsim par medībām, kas regulē plēsoņu skaitu, nerunāsim par mušām un parazītiem. Kur būs ir robeža, kura dzīvā radība ir "saudzējama", - kura ne?
Šādi var runāt piecgadīgs bērns, kurš tic ka "visu ražo rūpnīcās" vai kāds maniaks (kurš tikpat nefilmē realitāti).
Interesanti, bet mazliet baisi arī :)
Jauki gan! Acīmredzot, Dunduram ir zināmi slepeni paņēmieni, kā mēslot zemi augu audzēšanai, pabarot izsalkušos un kā aizvietot jūga lopiņus, dzīvniekus atstājot mierā. Dieva mierā.
Nerunāsim par medībām, kas regulē plēsoņu skaitu, nerunāsim par mušām un parazītiem. Kur būs ir robeža, kura dzīvā radība ir "saudzējama", - kura ne?
Šādi var runāt piecgadīgs bērns, kurš tic ka "visu ražo rūpnīcās" vai kāds maniaks (kurš tikpat nefilmē realitāti).
Interesanti, bet mazliet baisi arī :)
atbildēt
Anonīms
komentārs
Man gan šķiet, ka viena daudz, daudz nopietnāka problēma par sudzismu,
proti, ka tādi cilvēki, kā šī raksta autors, nevis iziet ārstēšanās
kursu psihiatriskajā klīnikā, bet gan sēž pie interneta, rakstot visādus
murgus, un brīvi staigā pa ielām.
Starp citu - pēdējais ir bīstamāk, jo esmu ievērojis, ka "dzīvniektiesību" aizstāvji ir ļoti agresīvi noskaņoti pret cilvēkiem, komentāros bieži rakstot, ka visi cilvēki būtu pelnījuši nāvi u.tml.
Starp citu - pēdējais ir bīstamāk, jo esmu ievērojis, ka "dzīvniektiesību" aizstāvji ir ļoti agresīvi noskaņoti pret cilvēkiem, komentāros bieži rakstot, ka visi cilvēki būtu pelnījuši nāvi u.tml.
atbildēt
Dundurs
(par klementine komentāru)
:)
Tas ir tā, ka padomātu un apzinātos, kuras no nepieciešamībām izmantot citas sugas ir tiešām neizbēgamas un bez kurām var mierīgi iztikt.
Un es uzskatu, ka bez dzīvnieku izmantošanas var visai viegli iztikt.
Sudzisma sakarā parasti runā par diskrimināciju pret dzīvniekiem, jo augu spēja uztvert pasauli un līdz ar to ciest mūsu dēļ ir labākajā niecīga, varbūt pat nekāda (kaut gan zinātne joprojām visai maz par var pateikt).
Līdz ar to es aizstāvu vegānismu kā izvairīšanos ekspluatēt just spējīgas būtnes - gan pārtikā, gan izklaidei, gan apģērbam utt. Un, manuprāt, tas ir ļoti praktiski un iespējami.
Tas attiecas vismaz uz tiem, kuri piekrīt, ka nodarīt ciešanas bez nopietna iemesla ir lieki/nepareizi.
Tas ir tā, ka padomātu un apzinātos, kuras no nepieciešamībām izmantot citas sugas ir tiešām neizbēgamas un bez kurām var mierīgi iztikt.
Un es uzskatu, ka bez dzīvnieku izmantošanas var visai viegli iztikt.
Sudzisma sakarā parasti runā par diskrimināciju pret dzīvniekiem, jo augu spēja uztvert pasauli un līdz ar to ciest mūsu dēļ ir labākajā niecīga, varbūt pat nekāda (kaut gan zinātne joprojām visai maz par var pateikt).
Līdz ar to es aizstāvu vegānismu kā izvairīšanos ekspluatēt just spējīgas būtnes - gan pārtikā, gan izklaidei, gan apģērbam utt. Un, manuprāt, tas ir ļoti praktiski un iespējami.
Tas attiecas vismaz uz tiem, kuri piekrīt, ka nodarīt ciešanas bez nopietna iemesla ir lieki/nepareizi.
atbildēt
klementine
komentārs
būtu jauki, ja cilvēki .. sudzisma sakarā .. apzinātos problēmas
nopietnību un censtos to neatbalstīt savā rīcībā ..
TAS IR KĀ?
Atteiktos audzēt augus un dzīvnniekus, lai izmantotu tos pārtikā?
Izklausās ļoti praktiski :)
TAS IR KĀ?
Atteiktos audzēt augus un dzīvnniekus, lai izmantotu tos pārtikā?
Izklausās ļoti praktiski :)
atbildēt
Dundurs
(par Anonīms komentāru)
"baigi nopietni ņem dzīvi"
jā, tas neder, ja gribi dzīvot kā rožu dārzā.
Tas pats jau attiecas uz citām sociālām problēmām - piem., par diskriminācijas jautājumiem padziļināti interesējas retais, kaut arī vairums atzīst, ka rasisms, seksisms utt nav un cenšas to nepieļaut savā rīcībā.
Līdzīgi būtu jauki, ja cilvēki tā rīkotos sudzisma sakarā - kaut virspusēji apzinātos problēmas nopietnību un censtos to neatbalstīt savā rīcībā. Tāds šajā gadījumā arī ir mans mērķis un tā dēļ es ziedoju savu laiku.
jā, tas neder, ja gribi dzīvot kā rožu dārzā.
Tas pats jau attiecas uz citām sociālām problēmām - piem., par diskriminācijas jautājumiem padziļināti interesējas retais, kaut arī vairums atzīst, ka rasisms, seksisms utt nav un cenšas to nepieļaut savā rīcībā.
Līdzīgi būtu jauki, ja cilvēki tā rīkotos sudzisma sakarā - kaut virspusēji apzinātos problēmas nopietnību un censtos to neatbalstīt savā rīcībā. Tāds šajā gadījumā arī ir mans mērķis un tā dēļ es ziedoju savu laiku.
atbildēt
Anonīms
komentārs
Šādi uzskati rodas no pārlieku labas dzīves. Diezgan loģiski, ka dzīvnieki
ir pakārtoti cilvēkam. Mums pārtikā ir nepieciešama gaļa, ir speciali
selekcionēti mājdzīvnieki utt. Neredzu tur nekādu ētisku problēmu. Vēl jo
vairāk, ka dzīvnieku pasaulē notiek tieši tā pat -- vienmēr katra
dzīvnieka personīgās intereses sir prioritāte
atbildēt
Anonīms
(par Dundurs komentāru)
lopiņi ir kauti un tiks kauti, kamēr vien kāds gribēs viņus ēst. blusas
ķers un žurkas indēs,kamēr vien būs kāds, kam tie krīt uz nerviem. patīk
vai nē, bet tā ir realitāte.
atbildēt
Anonīms
komentārs
baigi nopietni ņem dzīvi.
zini, mēdz teikt, ka simtkājis paklūp tajā brīdī, kad sāk domāt, kur tieši katru kāju viņam jāliek :)
zini, mēdz teikt, ka simtkājis paklūp tajā brīdī, kad sāk domāt, kur tieši katru kāju viņam jāliek :)
atbildēt
Dundurs
(par Anonīms komentāru)
- Skaudri? Centos atrast pēc iespējas vieglāk uzskatāmus piemērus.
- "kamēr trešdaļa planētas iedzīvotāju trūkst elementāru medikamentu.."
Līdzīgi var teikt: "kamēr ir n-tie bērni, kam trūkst tas un tas, tikmēr nedomāsim par pensionāriem". Tā ir dīvaina nošķiršana abos gadījumos. Ko gan Tu tādu dari šo trešdaļas planētas iedzīvotāju labā, lai neatliktu brīdis padomāt arī par četrkājainajiem planētas iedzīvotājiem?
Turklāt, vai nepiekrīti, ka tas, kā izturamies pret dzīvniekiem atspoguļojas arī mūsu attieksmē pret cilvēkiem un otrādi? T.i., ka pastāv psiholoģiska saistība?
- "Kas būs jādara, to darīsi, lai viņus pasargātu, savu dzīvību nežēlodams."
Bet to jau es saku! - ka, lai glābtu savu bērnu, es, iespējams, nevadīšos pēc nekādiem citiem apsvērumiem (piem., minētā dzīvību līdzvērtīguma), kā vien, ka tas ir mans bērns, "savējais". Taču to vispārināt un teikt, ka "manam bērnam vienmēr ir taisnība un priekšroka", ir aplami. Un apmēram tas arī raksturo sudzismu - šāda vispārināšana, kuras rezultātā automātiski tiek ignorētas praktiski jebkuras "ne-savējo" intereses, ja "savējiem" tas ir izdevīgi.
- "kamēr trešdaļa planētas iedzīvotāju trūkst elementāru medikamentu.."
Līdzīgi var teikt: "kamēr ir n-tie bērni, kam trūkst tas un tas, tikmēr nedomāsim par pensionāriem". Tā ir dīvaina nošķiršana abos gadījumos. Ko gan Tu tādu dari šo trešdaļas planētas iedzīvotāju labā, lai neatliktu brīdis padomāt arī par četrkājainajiem planētas iedzīvotājiem?
Turklāt, vai nepiekrīti, ka tas, kā izturamies pret dzīvniekiem atspoguļojas arī mūsu attieksmē pret cilvēkiem un otrādi? T.i., ka pastāv psiholoģiska saistība?
- "Kas būs jādara, to darīsi, lai viņus pasargātu, savu dzīvību nežēlodams."
Bet to jau es saku! - ka, lai glābtu savu bērnu, es, iespējams, nevadīšos pēc nekādiem citiem apsvērumiem (piem., minētā dzīvību līdzvērtīguma), kā vien, ka tas ir mans bērns, "savējais". Taču to vispārināt un teikt, ka "manam bērnam vienmēr ir taisnība un priekšroka", ir aplami. Un apmēram tas arī raksturo sudzismu - šāda vispārināšana, kuras rezultātā automātiski tiek ignorētas praktiski jebkuras "ne-savējo" intereses, ja "savējiem" tas ir izdevīgi.
atbildēt
Anonīms
(par Dundurs komentāru)
Robežsituācijas Tu esi iezīmējis visai skaudras. Tomēr taisnības labad
būtu jāpiebilst, kamēr trešdaļa planētas iedzīvotāju trūkst elementāru
medikamentu un pārtikas, bet vēl trešdaļa dzīvo kā lopiņi, tikmēr visas
runas par to, ka vajadzētu saudzēt gotiņas (neslaikt, nekaut) vai
salīdzināt 100-gadīhas vecmāmiņas dzīvību ar suni, ir vien
teoretizēšana.
Kad Tev būs bērni, šādas runas Tev pašam šķitīs tukša salmu kulšana. Kas būs jādara, to darīsi, lai viņus pasargātu, savu dzīvību nežēlodams.
Kad Tev būs bērni, šādas runas Tev pašam šķitīs tukša salmu kulšana. Kas būs jādara, to darīsi, lai viņus pasargātu, savu dzīvību nežēlodams.
atbildēt
Dundurs
(par Anonīms komentāru)
Jā, bet tas ir smags jautājums, jo atšķirība starp cilvēku un kaķi vai
prusaku liekas neapšaubāmi liela. Taču realitātē dilemmas starp vienu vai
citu dzīvību ir ļoti retas - praktiski vienmēr ir 3. variants.
Bet, kad dilemma ir neizbēgama, vienmēr ir kādi apsvērumi, nesaistīti ar dzīvību līdzvērtīgumu, bet uz ko nākas balstīties. Piemēram, prusaka/cilvēka gadījumā mēs, visticamāk, spriestu, ka cilvēks zaudētu vairāk, ja mirtu, ciestu vairāk utt. Tāpēc ar lielu pārliecību mēs saglabātu cilvēka dzīvību.
Bet, ja jāizvēlas starp 100gadīga bezcerīgi komā guloša cilvēka un veselīga suņa dzīvību? Vairs nebūtu tik viegli izvēlēties.
Un ko tad, ja degošā mājā ir 2 bērni - savs un svešs, bet pietiek laika izglābt tikai vienu? Visticamāk, cilvēks glābs savu, nevis svešo. BET ne tāpēc, ka svešā bērna dzīvība ir mazāk vērta, bet tādēļ, ka savs ir pazīstams, ar to ir emocionāla saikne utt.
Ar to gribu teikt, ka nevaram, runājot par cilvēkiem u.c. sajūtošām būtnēm, izteikt vispārīgus spriedumus par dzīvību vērtību. Katra situācija ir cita.
Savukārt sudzisma pamatā ir uzskats, ka cilvēku intereses (nereti visai banālas) ir praktiski vienmēr svarīgākas par citu sugu interesēm, tai skaitā interesēm uz dzīvību. Un tā cilvēki rīkojas katru dienu - izvēlas, piem., pirkt kažokādas apģērbu, kaut arī tā nav dzīvības un nāves dilemma - vismaz priekš cilvēka.
Bet, kad dilemma ir neizbēgama, vienmēr ir kādi apsvērumi, nesaistīti ar dzīvību līdzvērtīgumu, bet uz ko nākas balstīties. Piemēram, prusaka/cilvēka gadījumā mēs, visticamāk, spriestu, ka cilvēks zaudētu vairāk, ja mirtu, ciestu vairāk utt. Tāpēc ar lielu pārliecību mēs saglabātu cilvēka dzīvību.
Bet, ja jāizvēlas starp 100gadīga bezcerīgi komā guloša cilvēka un veselīga suņa dzīvību? Vairs nebūtu tik viegli izvēlēties.
Un ko tad, ja degošā mājā ir 2 bērni - savs un svešs, bet pietiek laika izglābt tikai vienu? Visticamāk, cilvēks glābs savu, nevis svešo. BET ne tāpēc, ka svešā bērna dzīvība ir mazāk vērta, bet tādēļ, ka savs ir pazīstams, ar to ir emocionāla saikne utt.
Ar to gribu teikt, ka nevaram, runājot par cilvēkiem u.c. sajūtošām būtnēm, izteikt vispārīgus spriedumus par dzīvību vērtību. Katra situācija ir cita.
Savukārt sudzisma pamatā ir uzskats, ka cilvēku intereses (nereti visai banālas) ir praktiski vienmēr svarīgākas par citu sugu interesēm, tai skaitā interesēm uz dzīvību. Un tā cilvēki rīkojas katru dienu - izvēlas, piem., pirkt kažokādas apģērbu, kaut arī tā nav dzīvības un nāves dilemma - vismaz priekš cilvēka.
atbildēt
Anonīms
komentārs
laikam īsti nesapratu. vai tu nepastāstītu tuvāk. vai gribi teikt, ka kaķis
un prusaks ir līdzvērtīgs cilvēkam, t.i. kad jāizšķiras - mirt prusakam
vai cilvēkam, izvēle ir līdzvērtīga?
atbildēt
President Barack Obama on http://www.hoganscarperhogan-it.org Wednesday proposed a lowercorporate tax rate and an end to dozens of loopholes that he said encourage companies move jobs and profits overseas.
atbildēt