Pārāk resna un lempīga - "Kung Fu Pandas" recenzija

Leģendārais skolotājs Šīfu ir izaudzinājis 5 dižākos kung-fu meistarus, kuri ikkatrs ir gatavs stāties pretī no baisā cietuma izbēgušajam dēmoniskajam cīkstonim Tai Lanam. Taču, kad jāizvēlas, kurš būs tas izredzētais, kurš ir tiesīgs kļūt par dižāko karotāju - drakona cīnītāju - , pēkšņi meistara Šīfu rokās nonāk resna, augstākā mērā nesportiska taču sasodīti entuazistiska panda vārdā Po. Ņemot vērā to, ka šo multeni ir veidojuši 3D multeņu smagsvars "Dreamworks", un resno Po ir ierunājos ne mazāk miesās ļumīgais komiķis un mūziķis Džeks Bleks, bet meistaru Šīfu - Dastins Hofmans (pārējo diženo kung-fu virtuozu balsis atveido tādas zvaigznes kā Andželīna Džollija, Lūsija Liu, un Džekijs Čans) rodas jautājums, vai šāda multene maz var izgāzties? Noskaidrosim šīs recenzijas ietvaros.

Viss taču ir tik lieliski
Atļaušos sagraut jebkādas cerības uz ilgu un spriedzi kāpinošu analīzi, gaidot gala spriedumu. Uzreiz jau ir skaidrs, ka kopumā šāda multene izgāzties nevar. Vismaz noteikti ne finansiāli. "Kung Fu Pandai" ir sasodīti spēcīgs ierunātāju ansamblis (kas gan vēl labāk reprezentē tuvcīņas un seksīguma kokteili kā Lūisa Liu, atminaties "Kill Bill I" un Andželīna Džollija, kura vēl joprojām ir = Lara Krofta no "Tomb Raider" filmām, un ko gan vēl vieglāk būtu iedomāties jautras, mīlīgi neveiklas pandas lomā, kā tuklīti Džeku Bleku?). Tālāk mums ir noslīpēta un profesionāli izkopta datoranimācija, kas ļauj attēlot gan žilbinoši fantastiskus dabas skatus, gan hiperdinamiskas kaujas ainas, kurās varoņi kustas ar vismaz 300 kadriem sekundē. Treškārt, „Kung Fu Pandu” ir veidojusi kompānija, kura ir iekarojusi pasaules slavu ar Šreku sēriju un turpinājusi to uzturēt ar „Madagaskaru”, „Haizivs stāstu” un citām multenēm. „Dreamworks” ir pārāk pieredzējuši šajā jomā, lai izgāztos.

Tātad jau ir skaidrs, ka „Kung Fu Panda” spēs nodrošināt iespaidīgu animāciju, profesionāli ieturētus „Toma un Džerija” stila jokus (kura gan sevi cienoša multene iztiek bez „slapstick humoru”?), glīti uzzīmētus tēlus un pasniegt visas šīs lietas gana dinamiski un iespaidīgi. Vai tas nozīmē, ka „Kung Fu Panda” ir lieliska? Ja jums pietiek ar manis nosauktajām kvalitātēm, atbilde noteikti ir jā. Diemžēl gandrīz visu to pašu piedāvā katra 3D multene, kas parādās šobrīd uz lielajiem ekrāniem. Attiecīgi rodas vēlme meklēt, ko vairāk par atstrādātiem gegiem un jaukiem zvēriņiem. Diemžēl šajā jomā „Kung Fu Panda” izrādās daudz švakāka.

Man kopumā ļoti patīk Kung Fu filmu settings. Tā ir tāda nedaudz mitoloģizēta vide ar izteikti arhetipiskiem tēliem, kurā visu notiekošo var mierīgu sirdi uztvert pavisam nosacīti, pārāk neiespringstot par reālismu un tamlīdzīgām muļķībām. Attiecīgi tas ir augstākā piemērots 3D multenei, kurā var jauki parodēt visus tipāžus ar kādu atbilstošu (vai gluži otrādi izteikti neatbilstošu) dzīvnieciņu. Iespējas hiperbolizēt animācijai ir vēl pārāka kā filmai, attiecīgi varētu pieņemt, ka „Kung Fu Pandai” ir visi trumpji rokās. Taču ir pāris bet.

Vai arī tomēr nav?
Diemžēl gandrīz visām kung fu filmām piemīt viens nelāgs niķis – tās parasti ir diezgan draņķīgas B filmas. Citējot kādu mūsu pārspriedumu par filmām, „kung fu filma, kura ir laba filma, vairs nav kung fu filma”. Tāpēc, ja mēs pieņemtu, ka šī multene vienkārši ir humorīgāka un animēta kung fu filma, tad tai varētu piedot visus netikumus un piespriest „lieliskas kung fu filmas” titulu. Taču līdz šim ikviena 3D multene ir tēmējusi uz ko vairāk, un „Kung Fu Panda” šai jomā smagi izgāžas.

Jā, runa ir par tās sižetu. Tā primitīvisms un paredzamība, un nepamatotība padara to aplam garlaicīgu. Mēs vēl varētu pieņemt, ka tā ir parodija, taču, kā zināms, ja parodija nespēj piedāvāt neko vairāk par parodējamo objektu, bet tikai hiperbolizē tā kvalitātes, tad mēs esam ieguvuši iespējams jautru, taču kopumā bezvērtīgu produkciju, ja nerunā par tā spēju pievērst uzmanību kādu žanru trūkumiem.

Piedevām „Kung Fu Pandas” neveiklie dialogi (kurus ik pa brīdim atsvaidzina arī jaukas frāzes, kas lec laukā no žanra kanoniem) ir klišejiski garlaicīgi, taču ne gana klišejiski, lai kļūtu atkal interesanti un parodējoši. Tas pats ir sakāms par sižetu. „Unlikely Hero” un „sudden revelation” motīvi tiek apspēlēti tik nodrāzti, ka ātri vien galva atslēdzas, skatoties multeni, un tu vairs izbaudi tikai uz ekrāna virpuļojošo specefektu konfetti.

Tāpat, lai arī multenei ir piesaistīti daudzi slaveni aktieri un tiem radīti izteiksmīgi tēli, to lomas ir patiesībā sasodīti marginālas, un viņi ir tikai aizbildinājums tam, lai liktu lielākam lērumam lopiņu lēkāt izpildot nereāli akrobātiskus kung fu trikus. Arī galvenais varonis kopumā tomēr pārāk atsit lādzīgo resnīti un „unlikely hero” nišu aizpildījušo Šreku, lai spētu izcelties skatītāju acīs. Galu galā vienīgais uz ekrāna manas simpātija iekaroja meistars Šīfu, bet droši vien tikai tāpēc, ka mani savaldzināja viņa pūkaini mīlīgās austiņas, un es pārāk atmaigu, lai vērtētu viņa tēlu kritiski.

Secinājumi
Manās acīs „Dreamworks” savu reputāciju sagrāva ar trešo Šreku.Ja pirmie divi un „Madagaskara” mani patīkami pārsteidza, tad mani pamatīgi saskumdināja trešā Šreka trulums, kurā laikam scenāristi tika atlaisti un tā vietā mums visu raidlaiku aizpildīja lietas „kas varētu patikt skatītājiem”, lai gan tām nav nekāda pamatojuma. „Kung Fu Panda” diemžēl ir no tās pašas sērijas. Viņa ir koša, jautra, bet profesionāli garlaicīga un sižetiski primitīva. Skatītājus nesagaida neviens pārsteigums, neviena atklāsme, nekas vairāk kā tikai standarta vidējās 3D multenes komplekts – glīta animācija, slavenas balsis un savdabīgs settings ar ne mazāk savdabīgiem dzīvnieciņiem galveno tēlu lomās. Man ar to nepietiek, lai novērtētu šādu produktu augstu.

Vērtējums: 2,5/5