Marihuāna - noderīgs pārtikas produkts?

Pēc smieklīgā klipa noskatīšanās un komentāriem sapratu, ka Tribīnes ierakumos tiek izcīnīta nopietna cīņa starp "zālītes" lietotājiem un pretiniekiem. Marihuānas aizstāvji piesauc "uzticamus pētījumus", ko bija interesanti palasīties, taču vienlaikus jāpiemin, ka zinātnes un medicīnas oficiālais viedoklis šobrīd noteikti nav par labu marihuānas lietošanai.

Būtu naivi iedomāties, ka pasaulē trūkst traku zinātnieku. Nereti tie veic pētījumus visdažādākajās jomās, ar kurām nereti saistīta viņu pašu dzīve. Kāds meklē apstiprinājumu urīnterapijas dziedinošajam spēkam, cits mēģina pierādīt "zālītes" pozitīvo ietekmi uz cilvēku, vēl kāds mēģina pamatot atturības (seksuālās) nepieciešamību, cits, tieši pretēji, poligāmisku attiecību dabiskumu. Šādi "pētījumi" ir interesanti un tomēr tikai neliela dala zinātnieku tos uztver nopietni.

Nesen žurnālā Ilustrētā Zinātne bija aprakstīts pētījums, kurš ļauj apšaubīt homoseksualitātes pretinieku tradicionālos apgalvojumus par šādu attiecību "pretdabiskumu". Pētījumā konstatēts, ka atsevišķas dzīvnieku sugas homoseksuālas attiecības piekopj ikdienā. Pie tam bieži minēto 10-12% homoseksuālo īpatņu vietā ar to nodarbojas bara locekļu vairākums.
Tas pats mūsu matemātiki Buiķis interesantas ciparu virtenes, kas iegūtas kombinējot matricas, mēģina uzdot par pasaules kārtību noteicošām likumsakarībām. Doma ir ārkārtīgi interesanta, taču pagaidām ar reālo pasauli šīm hipotēzēm nav atrasti nekādi pierādījumi. Lai viņam veicas!

Līdzīgi būs ar "zālīti". Tā kā man darba dēļ gribot negribot iznāk regulāri kontaktēties ar "zālītes" lietotājiem, varu tikai piekrist, ka tie nebūt nav ļaunākie cilvēki, ko man mūžā gadījies sastapt. Viņu vidū ir talantīgi cilvēki un interesanti sarunu biedri. Jāpiezīmē, ka viņi tomēr vēlas atbrīvoties no smēķēšanas atkarības, kas zīmīgi.

Atkarība ir BIO-PSIHO-SOCIĀLA saslimšana
BIO nozīmē bioloģisko aspektu, proti. predispozīciju uz kādu ģenētisku saslimšanu. Atkarības situācijās tas nozīmē, ja vecāki, vai vecvecāki bijuši alkoholiķi, tad zinātniski ir pierādīts apm. 75% bērns ir riska grupā un var kļūt par alkoholoķi vai narkomānu. Zālīte ir vieglā narkotika, tas ir tāpat kā ar alkoholu, ne visi pusaudži, kuri uzsāk eksperimentēt ar šo vielu kļūst par alkoholiķiem nākotnē, un arī ne visi pusaudži, kuri "niekojas" ar zālīti, kļūst par narkomāniem. Protams, lielāks risks ir tiem, kuriem ir BIO predispozīcija, bet ne tikai.

PSIHO un SOCIĀLA vide un dažādas traumatiskas (emocionāli) situācijas var būt veicinošas, piem. vecāki aizbrauc strādāt uz Īriju un 15 gadīgu pusaudzi pamet pie vecmāmiņas - brīvība un pamestības sajūta... aizmirstas ar marihuānu un nemana, kurā brīdī kļūst atkarīgs vai no no marihuānas, vai jau stiprākām narkotikām.

Manā pieredzē ir jauni vīrieši apm.30 gadīgi, kuriem jau ir atkarība no marihuānas. Šādiem cilvēkiem norit pakāpenisks degredācijas process: zālīte rada slinkumu, apātiju, vēlmi aizmirsties ignorējot realitāti um tam seko nevēlēšanās iet uz darbu, līdz tas tiek zaudēts; zūd interese par ģimeni, līdz arī tā tiek zaudēta utt.

Par legalizāciju runājot, piemērs nav tālu jāmeklē. Holande, kurā zāle ir legalizēta, ir pilna ar narkomāniem. Tie dzīvo uz valsts rēķina neskaitāmās sociālajās mājās. Tomēr diez vai mēs esam tik bagāta valsts, lai uzturētu narkomānus, ja tiks dota zaļā gaisma zālītei. Īpaši ņemot vērā, ka Latvijā procentuāli liels skaits ģimeņu, kurās ir kāds ģimenes loceklis jau ir atkarīgs no alkohola, prognozējams ka atkarīgo skaits sasniegs neaptveramus apmērus.