Lieldienu spokainās procesijas Spānijas ielās - FOTO
Tiem, kam reiz sagadījies būt Spānijā neilgi pirms Lieldienām, noteikti atmiņā būs palikuši nedaudz spokainie, tomēr reliģiskās tradīcijās balstītie pasākumi, kuru laikā maskās tērpti cilvēki dodas procesijās pa pilsētu ielām, nesot arī dažādus reliģiskus simbolus.
Svētā nedēļa jeb Semana Santa Spānijā tiek plaši atzīmēta un ielās dodas cilvēki, kas tērpti maskās un garos apmetņos, kas pirmajā brīdī atgādina kaut ko no kukluksklana dalībnieku apģērba, taču patiesībā tos sauc par nazareno jeb nožēlas apmetņiem, kas gatavoti no garas tunikas un konusveida cepures, kas pārklāj arī seju. Īpaša nozīme ir arī tērpa krāsai, kas var būt balta, sarkana, violeta, zilgana, dzeltena vai melna - atkarībā no reliģiskā rituāla specifikas.
Tradīcija slēpties aiz nožēlas apmetņiem nāk no viduslaikiem, kad grēcinieki tā varēja nožēlot grēkus, neatklājot savu identitāti. Daudzviet procesijas dalībnieki speciāli nevelk apavus un ap kājām apliek ķēdes, lai tā vēl vairāk apliecinātu savu grēku nožēlu.
Procesijas dalībnieki parasti pārvietojas, rokās turot sveces vai krustus un nesot Svēto vai Jaunavas Marijas attēlus vai skulptūras, kas ir bagātīgi izgreznoti ar ziediem.
Procesijai parasti seko melnās kleitās tērptas sievietes ar svecēm, kuru galvas rotā melni mežģīņu plīvuri jeb mantillas. Aiz sievietēm parasti iet mūziķi, kas spēlē reliģiskas melodijas vai vienkāršu ritmu. Procesija virzās uz priekšu priestera vadībā un ik pa laikam apstājas, lai kopīgi lūgtu.
Foto: Reuters, AFP / Scanpix
Svētā nedēļa jeb Semana Santa Spānijā tiek plaši atzīmēta un ielās dodas cilvēki, kas tērpti maskās un garos apmetņos, kas pirmajā brīdī atgādina kaut ko no kukluksklana dalībnieku apģērba, taču patiesībā tos sauc par nazareno jeb nožēlas apmetņiem, kas gatavoti no garas tunikas un konusveida cepures, kas pārklāj arī seju. Īpaša nozīme ir arī tērpa krāsai, kas var būt balta, sarkana, violeta, zilgana, dzeltena vai melna - atkarībā no reliģiskā rituāla specifikas.
Tradīcija slēpties aiz nožēlas apmetņiem nāk no viduslaikiem, kad grēcinieki tā varēja nožēlot grēkus, neatklājot savu identitāti. Daudzviet procesijas dalībnieki speciāli nevelk apavus un ap kājām apliek ķēdes, lai tā vēl vairāk apliecinātu savu grēku nožēlu.
Procesijas dalībnieki parasti pārvietojas, rokās turot sveces vai krustus un nesot Svēto vai Jaunavas Marijas attēlus vai skulptūras, kas ir bagātīgi izgreznoti ar ziediem.
Procesijai parasti seko melnās kleitās tērptas sievietes ar svecēm, kuru galvas rotā melni mežģīņu plīvuri jeb mantillas. Aiz sievietēm parasti iet mūziķi, kas spēlē reliģiskas melodijas vai vienkāršu ritmu. Procesija virzās uz priekšu priestera vadībā un ik pa laikam apstājas, lai kopīgi lūgtu.
Foto: Reuters, AFP / Scanpix
Saistītie raksti:
» Priesteru kari Turcijas realitātes šovā
» Monstri Bībelē
» Katoļi kontrolēs dzimstību, pīpēs un karos
» Patriarha Kirila pulkstenis par 30 000 dolāriem
» Pāvests nikns: modernā māksla pārkāpj robežas
» Priesteru kari Turcijas realitātes šovā
» Monstri Bībelē
» Katoļi kontrolēs dzimstību, pīpēs un karos
» Patriarha Kirila pulkstenis par 30 000 dolāriem
» Pāvests nikns: modernā māksla pārkāpj robežas
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs



|
















atbildēt