Izvilkt Džokeru - "Dark Knight" filmas recenzija

Ir skaidrs, ka šī filma ir īpaša. Kā gan savādāk lai skatās uz kinogabalu, kas www.imdb.com ir nokļuvusi visu laiku visaugstāk novērtēto filmu pirmajā vietā, izkonkurējot pat tādu klasiku kā "Krusttēvs" vai "Lubene". Piedevām tie nav tikai asarainie Hīta Ledžera pielūdzēju pūļi, kas ir nodrošinājuši "Dark Knight" tik augstu balsojumu. Arī cietsirdīgie kritiķi ar savām azbesta šlipsītēm un ļauni klabošajām rakstāmmašīnām ir pilnīgi izkusuši un dzied slavas dziesmas filmai, paralēli rotaļājoties zālītē ar taurentiņiem. Vai tiešām tas ir tikai Ledžera nelāgās nāves nopelns, vai arī "Dark Knight" ir patiesi meistardarbs? Jūsu padevīgais kalps, protams, bija kinoteātrī un ir smēlies gana daudz iespaidu, lai izklāstītu savu viedokli.


Bet no sākuma nedaudz lirikas. Man bērnībā bija gumijas Betmens. Ar šo mantiņu man saistās daudz sentimentālas atmiņas, tāpēc Betmens ir mans mīļākais supervaronis par spīti tam, ka viņam nav superspēju un ka pats tēls ir supervaroņiem tipiski neizteiksmīgs (erm, lūdzu, nenorādiet uz Ellespuiku, Dzelzsvīru, Vulverīnu un citiem raksturos košākajiem personāžiem). Rezultātā es visas Betmena filmas uztveru nedaudz personiski, un biju ļoti priecīgs, kad redzēju franšīzes atdzimšanu "Batman Begins" formā un liku lielas cerības uz "Dark Knight", jo Kristofers Nolans līdz šim mani vēl nebija pievīlis. Paskatīsimies, vai viņam tas neizdevās šoreiz.


Viss ir noslīpēts

Es noteikti neesmu Frenka Milera komiksu fans (kuru šobrīd visi metušies ekranizēt, jo gan "Sin City", gan "300" ir viņa oriģināldarbi). Man vēlme būt totāli nopietnam un hiperdrūmam brīžam liekas infantila, jo tas kļūst pārāk pretenciozi bez atbilstoša satura apakšā. Piedevām pieturos pie uzskata, ka komiksu žanram ir jāžonglē ar jestrām nosacītībām. Taču esmu drošs, ka pēc viņa darbiem uzņemtie "Dark Knight" un "Batman Begins" ir glābšanās no Džoela Šumahera drausās maskarādes "Batman Forever" un "Batman and Robin" formā, kurām vieta bija labākajā gadījumā Makdonalda bērnu ballītēs. Betmenam piestāv noir, un to "Dark Knight" piedāvā bagātīgi.


Gotemas pasaule ir augstākā mērā neomulīga. Tajā mājo tik izteikta korupcija, vardarbība un spēja uzmest ikvienu un jebkur, tāpēc ātri vien pieņem faktu, ka filmu caurstrāvo konstanta nežēlestība un fatālisms no visu tēlu pusēm. Kad spēles noteikumi ir pieņemti, Betmens pārvēršas par diezgan aizraujošu detektīvgabalu, kurā vēl papildus tiek apspēlētas propagandas un labo/slikto tēlu loma sabiedrībā tematika. Visi uzsver, cik nozīmīga filmā ir Kristiana Beila spēlētā Brūsa Veina iekšējā cīņa ar savu supervaroņa apsēstību un vispār priecīgi tenterē pa psihoanalīzes taciņu, interpretējot filmā notiekošo. Es savos novērojumos esmu pieticīgāks un esmu gatavs operēt tikai ar tādām primitīvām lietām kā sižets un fīlings.


Tātad filma ir rūpīgi nokomplektēta un tipiski noslīpēts grāvējgabals, kurš viegli paceļas virs vidējās pēdējā laika komiksu ekranizācijas un bez jekādām pūlēm pārspēj vidējo pēdējo laiku grāvēju, pateicoties diviem faktoriem. Bez pārbagātiem specefektiem, dinamiskas montāžas un citām tipiskajām lietām „Dark Knight” piedāvā gana sarežģītu sižetu un pamatīgu aktieru ansambli. Tā nu ņemot vērā šīs lietas, filma jau ir uzskatāma par veiksmīgu.


Bet, bet, bet...

Tā mēs vērojam, kā bagātais Brūss Veins ar supertehnoloģijām štaukā ļaundarus un pūlas cīnīties pret korupciju. Tas viss ir itin izklaidējoši, taču kaut kādā mirklī kļūst manāmi pārāk izstiepti. Bezgalīgā nākamo upuru sagaidīšana, draudi ar sprādzieniem, pakaļdzīšanās, grautiņi un slikto puišu vienpersoniskā atskaldīšana ievelkas. Arī divsejainā Hārvija Denta uznāciens kā ļaundarim šķiet novēlots, un viņa draudi nepārliecinoši par spīti Erkhārta aktierspēlei. Kaut kā divarpus stundas filmā sāk likties manāmi par daudz un spriedze noplok. Rezultātā kaut kādā brīdī tu sāc vērot "Dark Knight", tikai gaidot vienu lietu.


Tu nepacietībā trinies, kad atkal būs aina ar kārtējo Džokera uznācienu.


Un tie ir tik lieliski! Jā, es piekrītu uzskatam, ka Ledžers ir pārtrumpojis grandu Nikolsonu, un te ir runa par aktierspēli, nevis nomiršanu (atvainojos par cinismu). Man "Dark Knight" perfekti noslīpētais, bet tomēr garlaicīgi izstieptais drūmais noir detektīv/grāvējgabals divarpus stundu garumā būtu nogarlaikojis, ja vien ik pa mirklim filmu neatsvaidzinātu kā aukstas limonādes šalts - ainas ar Džokeru.


Hīta sniegums ir lielisks un arī scenārijs izceļ šo antagonistu lieliski. Tieši viņa dēļ interese par "Dark Knight" sižetiskajiem virpuļiem un milzu sprādzieniem saglabājas līdz beigām. Pateicoties šim personāžam es esmu gatavs saukt "Dark Knight" par filmu, kas ir starp labu un ļoti labu, un tieši šis tēls, manuprāt, ir filmas galvenais varonis, kā to „Warner Brothers” haizivis precīzi nojauta.


Daži uzskata, ka filma bija pārāk smagnēja. Citējot manu brāli, „cik nopietni un drūmi var taisīt filmu pēc komiksa par zelli, kurš pārģērbjas par sikspārni. Es no otras puses aizdomājos, ka man šis noirīgais Betmens iet pie sirds, bailēs, ka alternatīva ir ceļš pie Šumahera izvirtībām. Atkal no pirmās puses „Spaidermena” stila sūrā psiholoģiskā drāma par galvenajiem varoņiem man liekas nepareizi pretencioza. Tāpēc laikam man vislabāk patiktu tāds Betmens, kurš spētu būt tumšs un drūms, bet vienlaikus nepārspīlēti wannabe deep. Fuck the drama.


Galaspriedums

Nedaudz mazāk izstieptības, nedaudz vairāk tumša viegluma un filma būtu lieliska. Bet pofig par problēmām, Džokers ir mani savaldzinājis tāpat gandrīz ikvienu citu, kurš ir redzējis šo filmu. Es padodos.

Vērtējums: 4,5 no 5