FOTO: Vienam krāms, citam - zelts (mantu placis)

Pagājušajā svētdienā (28. jūnijā) notika absolūti Latvijā vēl neredzēts pasākums - mantu placis jeb krāmu tirdziņš. Placī ikviens varēja tirgot savas mantas – tās, kas vairs nav vajadzīgas, kas nākušas līdzi mantojumā no sievasmātes vai citiem radiniekiem, mantas no kurām bērni ir jau izauguši, kurām vairs nav pielietojuma un tamlīdzīgi. Un placī ikviens varēja nopirkt visvisādas stilīgas un kičīgas lietiņas, kas ir vai nu jau izgājušas no modes vai arī vēl turas, lietas ar savu „stāstu”, pavisam vienkāršus sadzīves priekšmetus un noderīgus sīkumus.

Vislielāko gandarījumu sagādāja mantu plača izstaigāšana, kur varēja apskatīt 80.to gadu skrituļslidas, vēl ar četriem paralēli izvietotiem ritentiņiem, mazus un lielus velosipēdus, kas novietoti, gaidot jaunu saimniekus, vecas grāmatas un pamācības, somiņas un drēbes (vintage, piemēram), dažādas rotaslietas, interesantus krāmiņus, vecos fotoaparātus, veclaiku radio, kura antena aizņem divreiz vairāk vietas par pašu radio, vecās eļļas lampas, vecās audio kasetes un pat gleznas.

Lielākoties lietu cenas svārstījās no dažiem santīmiem līdz pat vairākiem latiem. Bija preces, kurām uzreiz jau ir klāt pielikts uzraksts „Kaulēsimies?”, jo, kā atzina meitene, kas pārdeva akvāriju, tas ir interesantāk – pakaulēties un dzirdēt ko cilvēks teiks, lai argumentētu savu viedokli, ka būtu jāmaksā mazāk. Nauda ir otršķirīga, bet no mantas gribas atbrīvoties un ja, to darot, var vēl nedaudz arī izklaidēties, tad kādēļ gan ne? Bija arī tādi pārdevēji, kuri savām „dārgajām” lietām paši nespēja noteikt cenu, tādēļ uzreiz vaicāja: „Bet cik Jūs būtu gatavs dot?” – šādu jautājumu uzdeva arī kāda meitene, kas pārdeva savus apģērbu gabalus, jo, kā pati apgalvoja, viņai vienkārši ir pārāk daudz mantu un tām visām vairs neatliek vietas, burvība ir zudusi un, ja manta sāk šķist garlaicīga, tad no tās ir jāatbrīvojas un jāatrod cits cilvēks, kam šī lieta sniegtu prieku un gandarījumu. Šādas filozofijas pamatā es tiku pie feinas somiņas par brīvu, jo meitene redzēja, cik ļoti man tā iepatikusies. Nokaunējos par piedāvājumu ņemt to bez maksas, tāpēc no maka izkašāju vienu skaistu, jauno latu un pasniedzu meitenei, kas, kā man izskatījās, viņu ļoti aizkustināja. Atvadījāmies ar smaidiem uz sejas un es turpināju savus sirojumus.

Mantu placī valdīja vienkārši neiedomājam atmosfēra – cilvēki bija smaidīgi un nenogurdināmi. Izvēle bija liela – atradās arī lietas, no kurām cilvēki tik ļoti gribēja tikt vaļā, ka bija ielikuši ļoti zemu cenu vai arī pielietoja politiku „Ak, jūs vēlaties iegādāties šo skaisto lietu? Lūdzu tai klāt nāk arī šī lieta. Bez maksas, protams!” šādā veidā pārdevēji centās atbrīvoties no mantām, ar kurām bija atbraukuši, lai vieglāk ir braukt prom. Ap pulksten vienpadsmitiem cilvēku daudzums bija jau sasniedzis tādu skaitu, ka bija grūti pārvietoties, neuzgrūžoties kādam virsū.

Aprunājos ar dažām kundzītēm, kas pārdeva veco laiku fotoaparātu, kasetes un videofilmas un citu kundzīti, kas pārdeva veco laiku radio, kas bija pilnā skaņas gatavībā un, iespējams, šobrīd atrodas ceļā uz muzeju, jo, kā dzirdēju, tad kāda sieviete to vēlējās nogādāt muzejā, kā apskates objektu.

Šīs kundzītes atzinās, ka no vienas puses jau ir žēl šķirties no savām mantām, tomēr, pirmkārt, naudiņu jau kaut kādu vajag un šādi var labi papildus piepelnīties. Otrkārt, kur vecam cilvēkam vairs mantas vajagot. Tāpat drīz došoties uz viņsauli un tur jau nekā cita nevajag! Sieviete vārdā Biruta pārdeva lietas, kurām vairs nevarēja atrast savās mājās pielietojumu un par kurām varēja nopelnīt kādu lieku latiņu, jo „Sazin ko tā valdība sadomās! Iespējams, drīz nāksies izvākties un uz ielas dzīvot – tad jau nekādas dižās mantas ar vairs nevajadzēs.”

Starp tirgotājiem varēja sastapt gan jaunus cilvēkus, gan cilvēkus jau gados – gan profesionālus (vai topošos profesionālos) māksliniekus, kā, piemēram, Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas skolas skolniekus, kas pārdeva savus un savu biedru darbus un vēl piedāvāja turpat uz vietas uzzīmēt portretu par simbolisku samaksu; mātes, kas tirgoja drēbītes un mantiņas, no kurām bērni jau ir izauguši; topošās biznesa lēdijas, kas gatavojas atvērt savu vintage apģērbu veikaliņu un todien „izmēģināja savu laimi”; jaunos māksliniekus, kas pārsteidza ar savu gatavoto mantu klāstu – rotaslietām, piespraudītēm, oriģinālām brošiņām, izgrebtām koka kastītēm, tamborētām cepurītēm, izšūtām somiņām, u.t.t.

Es teiktu, ka mantu placī vieta atrastos visiem - gan tirgotājiem, gan pircējiem, gan vērotājiem, - jo tur valda patīkama atmosfēra un jauka gaisotne, kas uzlabo garastāvokli. Vienīgais mans padoms ir ierasties tur laicīgi, jo cilvēku patiešām bija daudz un noteikti, ka nākamajā reizē, ja laikapstākļi nepievils, interesentu būs vēl vairāk.

Ja rodas interese pašiem ar savām acīm redzēt šādu pasākumu, tad ir jācenšas sekot līdzi tirdzniecības centra „Domina” izplatītajai informācijai. No nedrošiem avotiem dzirdēju, ka ir ideja šādu pasākumu atkārtot jūlijā, jūlija beigās. Ja ir vēlēšanās piedalīties, lai kaut ko tirgotu, tad sīkāku informāciju varēs atrast www.domina-shopping.lv (anketu var atrast šeit un vēlams ir to aizpildīt pēc iespējas ātrāk, jo t/c "Domina noformē tirgošanas atļauju ptiekš katra gribētāja).
Ja vēlaties kaut ko iegādāties, tad krāmu tirdziņš solās notikt jūlija pēdējā svētdienā – tālrunis informācijai: 67631111.