Betona mūros ieslodzītā brīvība

Šī gada maijā aprit 20 gadi kopš Berlīnes mūra krišanas, kas pasaulē iezvanīja nozīmīgas pārmaiņas – Padomju Savienības iziršanu. Diemžēl Berlīnes mūris nebija pēdējais, Austrumkorejas robežas vēl jo projām nošķir šīs valsts komunikāciju ar pārējo pasauli. Iespējams, viņiem būtu jāņem vērā Berlīnes liktenis.

Aukstā kara krustugunis

Beidzoties II Pasaules karam nacistiskā Vācija tika pasludināta par zaudētāju, un kontroli Vācijas teritorija pārņēma rietumu sabiedroto kontroles rokās, ar ko nebija apmierināta Padomju Savienība. Tāpēc 1949.gada 23.maijā Vācijas teritorijā tika dibinātas divas republikas Vācijas Federatīvā Republika un Vācijas Demokrātiskā Republika. Teorētiski Berlīne saglabāja neitrālas pozīcijas, esot sadalīta četros sektoros – Francijas, ASV, Lielbritānijas un PSRS ietekmes zonās, kļūstot par aukstā kara sadursmju krustcelēm. Berlīnē atradās vienīgais tranzīta ceļš, par kuru izglītotie Austrumu Vācijas iedzīvotāji arī citu jauno sociālisma valstu pilsoņi kā poļi un čehi aizkļuva uz rietumiem. Tiem pievienojās zemnieki, kas bija neapmierināti ar lauku kolektivizāciju. No VDR puses tika uzsākta pastiprināta iedzīvotāju kustības kontrole, taču robežu policijai nebija viegli nosargāt. Tā sākot no 1945.gada līdz 1961.gadam – mūra celšanai uz rietumiem pārbēg 3,5 miljoni austrumu cilvēku. 1961.gadā tika uzsākta mūra būvniecība, kura uzdevums ierobežot nejaušu kustību Rietumu Berlīnes virzienā. Nākamajos mēnešos tas kļuva augstāks, mūrim tika pievienoti prožektori, dzeloņdrātis un sardzes posteņi.

Dzīvā spēka spiediens

1989.gads bija nozīmīgs pārmaiņu gads visā Eiropā. Impulsu pārmaiņām Berlīnē deva Ungārijas un Austrijas atvērtās robežas, tādejādi noārdot pirmo priekškaru. Berlīnē aizsākas masu demonstrācijas, kas noturējās no septembra līdz pat novembrim – mūra krišanai. 1989.gada 9.novembrī situācija ir sasniegusi savu kulmināciju – TV preses konferences tiešraidē VDR centrālkomitejas šefs paziņoja, ka pilsoņi robežu var šķērsot bez izziņām visos kontrolpunktos. Šī pašas dienas vakara noslēgumā kontrolpunkti neiztur cilvēku spiedienu, tāpēc tika atvērti.

Ienesīgais bizness

Gadu pēc krišanas, mūris pilētā bija noārdīts. Betona daļas kļuva par iecienītu tūristu trofeju, veicinot neskaitāmu kopiju tirāžu. Mākslinieku aktivitātes Rietumu Berlīnē sākās septiņdesmitajos gados, kad balto mūri sāka rotāt dažādu mākslinieku vizuālie projekti. Pēc mūra krišanas tas tika apgleznots no austrumu puses. Tagad fragmenti, kuri kopā sastāda vairs tikai gandrīz kilometru, ir kultūras pieminekļu aizsardzības statusā. Iespējams, viens no slavenākajiem fragmentiem „Brežņeva un Honekera skūpsts” ir aplūkojams „East Side Gallery” netālu no austrumu Berlīnes dzelzceļa stacijas.