Kārtīgais latvietis pošas uz Briseli
|
Kādam jābūt cilvēkam, kurš drīzumā ieņems eirokomisāra vai eirodeputāta amatu? Kādām būtu jābūt viņa galvenajām īpašībām? Tas ir un būs kārtīgais latvietis. Viņa domu gājiens ir skaidri saprotams vēlētājiem un mūsu partneriem.
Kārtībai jābūt, domā kārtīgais latvietis, noklausijies kārtējo Latvijas Bankas prezidenta uzrunu ar jaunākajām SVF instrukcijām. Cik labi, ka vairs pašiem nav jālauza galva, kā dzīvot. Kapēc drukāt naudu, kas segta ar Latvijas precēm, ja var samaksāt par citur nodrukātu, toties zaļā krāsā. Tas nekas ,ka tā segta ar nevērtīgām obligācijām. Kārtīgais latvietis svēti tic, ka katras centrālās bankas galvenais uzdevums ir tulkot instrukcijas un, kā Parex bankas kioskam centrālajā stacijā, mainīt valūtu pēc stingri fiksēta kursa.
Kārtīgais latvietis augstu tur pienākumu. Gods kalpot Pasaules Bankai, Eiropas Komisijai un Starptautiskajam valūtas fondam viņš saka sveiciena vietā. Viņš tic globalizācijai, tas ir grib, lai viņu globalizē un tapēc ar prieku aiztaisa pēdejo mazveikalu un kafejnīcu. Starptautiskās ķēdes to prot darīt daudz labāk. Ar gandarījumu viņš konstatē, ka tagad arī pie mums ir kā pie cilvēkiem.
Kārtīgais latvietis, protams, tic un nekad neapšauba arī ANO, EDSO, NATO, Eiropas Padomes, UNESCO, FIFA un visu citu organizāciju lēmumus, bet visvairāk viņš priecājas, ka stratēģiskie partneri pieņem lēmumus viņa vietā. Ja par Irāku un Afganistānu viss ir skaidrs, tad kārtīgais latvietis varbūt nedaudz apmulst un nezin, piemēram, vai būtu pareizi bombardēt Ziemeļkoreju un Irānu, jo stratēģiskie partneri viņam nav vēl pauduši skaidru viedokli šajā jautājumā.
Kārtīgais latvietis skaidri zin, ka Abrene ir sena krievu zeme, bet nav īsti pārliecināts par Daugavpili, jo vēl nav saņēmis pēdejās instrukcijas. Mums te draudzīgi sadzīvo divas tautas uz vienas teritorijas, viņš priecīgi rāda ārzemju viesiem viņu pašu izstrādāto integrācijas programmu. Vēsturiskiem pieminekļiem jāstāv tur, kur tos nolikusi vēsture, viņš piemetina, skatīdamies uz Uzvaras pieminekli, Barklaju de Tolli, Koka Frici un Kārli Marksu. Nekādas ideoloģijas, tikai vēstures liecība.
Vēl kārtīgais latvietis droši tic zviedru banku gaišai nākotnei, drīzai kreditēšanas atsākšanai, Parex bankas reanimācijai un latviešu iekļūšanai nākošās Eirovīzijas finālā. Visvairāk viņš tic brīnišķās dzīves sākumam pēc drīzās eiro ieviešanas. Ar tādām gaišām domām kārtīgais latvietis droši dodas grūtajā kalpošanas ceļā uz Briseli.
Kārtībai jābūt, domā kārtīgais latvietis, noklausijies kārtējo Latvijas Bankas prezidenta uzrunu ar jaunākajām SVF instrukcijām. Cik labi, ka vairs pašiem nav jālauza galva, kā dzīvot. Kapēc drukāt naudu, kas segta ar Latvijas precēm, ja var samaksāt par citur nodrukātu, toties zaļā krāsā. Tas nekas ,ka tā segta ar nevērtīgām obligācijām. Kārtīgais latvietis svēti tic, ka katras centrālās bankas galvenais uzdevums ir tulkot instrukcijas un, kā Parex bankas kioskam centrālajā stacijā, mainīt valūtu pēc stingri fiksēta kursa.
Kārtīgais latvietis augstu tur pienākumu. Gods kalpot Pasaules Bankai, Eiropas Komisijai un Starptautiskajam valūtas fondam viņš saka sveiciena vietā. Viņš tic globalizācijai, tas ir grib, lai viņu globalizē un tapēc ar prieku aiztaisa pēdejo mazveikalu un kafejnīcu. Starptautiskās ķēdes to prot darīt daudz labāk. Ar gandarījumu viņš konstatē, ka tagad arī pie mums ir kā pie cilvēkiem.
Kārtīgais latvietis, protams, tic un nekad neapšauba arī ANO, EDSO, NATO, Eiropas Padomes, UNESCO, FIFA un visu citu organizāciju lēmumus, bet visvairāk viņš priecājas, ka stratēģiskie partneri pieņem lēmumus viņa vietā. Ja par Irāku un Afganistānu viss ir skaidrs, tad kārtīgais latvietis varbūt nedaudz apmulst un nezin, piemēram, vai būtu pareizi bombardēt Ziemeļkoreju un Irānu, jo stratēģiskie partneri viņam nav vēl pauduši skaidru viedokli šajā jautājumā.
Kārtīgais latvietis skaidri zin, ka Abrene ir sena krievu zeme, bet nav īsti pārliecināts par Daugavpili, jo vēl nav saņēmis pēdejās instrukcijas. Mums te draudzīgi sadzīvo divas tautas uz vienas teritorijas, viņš priecīgi rāda ārzemju viesiem viņu pašu izstrādāto integrācijas programmu. Vēsturiskiem pieminekļiem jāstāv tur, kur tos nolikusi vēsture, viņš piemetina, skatīdamies uz Uzvaras pieminekli, Barklaju de Tolli, Koka Frici un Kārli Marksu. Nekādas ideoloģijas, tikai vēstures liecība.
Vēl kārtīgais latvietis droši tic zviedru banku gaišai nākotnei, drīzai kreditēšanas atsākšanai, Parex bankas reanimācijai un latviešu iekļūšanai nākošās Eirovīzijas finālā. Visvairāk viņš tic brīnišķās dzīves sākumam pēc drīzās eiro ieviešanas. Ar tādām gaišām domām kārtīgais latvietis droši dodas grūtajā kalpošanas ceļā uz Briseli.
Saistītie raksti:
» Vai nepretošanās bija kļūda?
» Ārkārtas vēlēšanām jābūt rudenī. 2.daļa
» Kapēc rudenī būs nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas.
» Spēle: Kiršteins pret Rubiku un Ždanoku
» Karš pret terorismu. Zanders un Kiršteins. (Video)
» Vai nepretošanās bija kļūda?
» Ārkārtas vēlēšanām jābūt rudenī. 2.daļa
» Kapēc rudenī būs nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas.
» Spēle: Kiršteins pret Rubiku un Ždanoku
» Karš pret terorismu. Zanders un Kiršteins. (Video)
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Anonīms
komentārs
Cilvēkam,kurš spēj panākt ja ne 0% PVN visiem pārtikas produktiem un
medikamentiem līdz 2010.gada 31.decembrim kā Maltā,tad vismaz 0% PVN
likmi pienam un piena produktiem un 7% pārējiem pārtikas produktiem,kā
Polijā un Bulgārijā!
atbildēt
Anonīms
komentārs
kada-kalposhana-tu-tur-busi-blja-ka-zhadanoka-paris-reizes-kau-ko-papljukstesi-vienu-reizi-uzrakstisi-kadu-gara-darbu-un-pec-ta-sroka-beigshanas-atbrauksi-uz-lv-un-klaigasi-ka-esi-aiztavejis-tautieshu-intereses-karoch-pisies-tu-blja-pret-sienu-labak-sedejis-sava-pie-majinjas-darzinja-rushinajies-neka-politika-lidis
atbildēt
atbildēt