Visvairāk sūdzas par nesamaksātām algām

Sākoties ekonomiskajai krīzei, dramatiski pieaudzis strādājošo sūdzību skaits par darba tiesību pārkāpumiem darba vietās. Valsts Darba inspekcijā (VDI) pērn saņemti 5,5 tūkstoši sūdzību, kamēr pirms trim gadiem to bija tikai 2,8 tūkstoši.

Visvairāk sūdzību ir par darba samaksu – vairāk nekā puse no viesiem iesniegumiem. Tāpat ir daudz sūdzību par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Par to darba inspekcijā sūdzas katrs piektais. Šā gada pirmajos četros mēnešos par darba samaksu sūdzējušies 34% , par darba līgumiem – 11,3%, bet par atbrīvošanu no darba – 18,3%. Kad strādājošie ierodas uz konsultācijām Valsts Darba inspekcijā, visvairāk jautājumu ir par darba līguma pārtraukšanu. Ceturtā daļa apmeklējuma laikā sniegto konsultāciju ir par darba samaksu. Zvanot uz konsultatīvo tālruni, cilvēki visvairāk interesējas par darba attiecību izbeigšanas tiesiskajiem jautājumiem, bet piektā daļa telefonu jautājumu ir par darba samaksu, katrs desmitais jautājums ir par atvaļinājumu.

Kā norāda VDI vadītājs Arnis Luhse: „Tas, ka uz ielas stāv 200 tūkstoši bezdarbnieku, kas vēlas strādāt, dod darba devēju rokās lielu bonusu” VDI sūdzības saņem katru darba dienu. Daudzi darbinieki vēlas palikt anonīmi, lai darba devējs neuzzinātu, ka viņi ir sūdzējušies. Darba inspekcijā ir bijusi sūdzība, ka nemaksā algu pat septiņus mēnešus. „Cilvēks visu laiku nāk uz darbu un tic, un uz jautājumu, kādēļ tad gājāt uz darbu tik ilgi, viņš atbild - nu ja, es domāju, ka es saņemšu. Pēc septiņiem mēnešiem viņš ir sapratis, ka neko nesaņems, ” kāda iesnieguma saturu atstāstīja VDI vadītājs. Gadījumos, kad konstatē algas nemaksāšanu, VDI izdod rīkojumu izmaksāt algas, taču soda naudas šajos gadījumos nepiemēro, jo soda nauda varētu būt vēl viens šķērslis, lai uzņēmējs varētu samaksāt darbiniekiem algas. Arnis Luhse iesaka negaidīt trīs mēnešus uz algu, bet jau pēc pirmās algas nesamaksāšanas vērsties VDI, jo ir lielāka ticamība, ka viena mēneša algu samaksās. „Tad vismaz cilvēks sapratīs, ka ir bezdarbnieks un nevis gaidīs septiņus mēnešus”, teica Arnis Luhse.

Visvairāk sūdzību nāk no tirdzniecības nozares, arī būvniecības un pakalpojumu sfēras – skaistumkopšanas saloniem, remonta darbnīcām, frizētavām. Tirdzniecības nozarē ir daudz sūdzību par darba samaksu – neapmaksātām virsstundām, darbu brīvdienās un svētku dienās, ā arī naudas sodiem par pārkāpumiem darbā.

Viens no līderiem ir būvmateriālu tīkls DEPO, no kura saņemtas sūdzības no vairāku veikalu darbiniekiem vairākās pilsētās. Tāpat darbinieki sūdzas, ka viņiem nepiešķir likumā noteikto atvaļinājumu. Līdzīga veida sūdzības ir arī no citām lielveikalu ķēdēm.

Netrūkst sūdzību par darba drošības pārkāpumiem, piemēram, veikalā DEPO ar autokāru preces pieved arī tie darbinieki, kuriem nav tiesību., tādējādi apdraudot pārējos strādājošos, kā arī paši sevi. Tāpat veikalu tīkla DEPO darbinieki pauž neizpratni par to, ka veikalā kopā ar būvmateriāliem, celtniecības ķīmiju un citām indīgām vielām tirgo pārtiku. Piemēram, uz Ziemassvētkiem veikalā bija izliktas vaļējas piparkūkas. Tāpat darbinieki ir neizpratnē, ka viņiem liek noslēpt preces derīguma termiņu , īpaši pavasarī ar atlaidēm tiekot tirgoti dažāds dārza mēslojums, kuram derīguma termiņš jau ir beidzies. Darba devējam nav tiesību no darbinieka prasīt, lai viņš apkrāptu vai piemānītu pircēju.