Verdzība (Godmaņa jaunā ideja)

Kas ir verdzība - pēc definīcijas tas ir piespiedu darbs - cilvēku piespiež strādāt kāda cita cilvēka labā. Paturi šo definīciju prātā, jo mēs pie tās atgriezīsimies pēc mirkļa.

Neliels stāsts (brīdinu - turpmāka lasīšana var izraisīt negatīvu emociju virkni, vēlmi rakstīt negantus komentārus un pēc tam justies slikti).

Mani sauc Mārtiņš.
Man pieder 2000m2 zemes, uz kuras es uzbūvēju nelielu māju ar divām istabām, virtuvi, labierīcībām un mazu istabiņu otrajā stāvā, kas ir bēniņu stāvs. Ēkai ir biezas betona sienas, kas no ārpuses ir nosiltinātas tā, ka vasarā tās uzkrāj siltumu, bet ziemā lēnām to atdod visas ziemas garumā. Man ir mājās maza krāsniņa, ko es retu reizi iekuru, kad termometra stabiņš noslīd zem -15 grādu robežas.

Elektrību es mājās tik pat kā nepatērēju, jo televizora mājās man nav (visu nepieciešamo es uzzinu ar Notebook palīdzību no interneta), ledusskapis zemas temperatūras uzturēšanai izmanto zemes vēsumu, spuldzītes ir LED (kas ir ļoti ekonomiskas), bet veļu es mazgāju ar rokām un gludekli lietoju reti.

Elektrību man vajag tik maz, ka es to saražoju ar mazu vēja ģeneratoru. Ziemas un rudens vējos tas lieti noder. Tam nav dilstošu detaļu, līdz ar to raizējas par remontu es nepazīstu. Tā nosaukums ir "vēja siksna", un tas izmanto vēja radīto vibrāciju elektrības ražošanai. Man ir arī rezerves elektrības ģenerators mierīgajām vasaras dienām - mazs saules panelītis, kas lieti noder vasarā.

Labi nosiltinātā siltā ūdens muca līdz pat rudens vidum uzsilst pati - tai siltumu piegādā Saules kolektors. Ziemā silto ūdeni es lietoju nedaudz retāk, jo vēja ģenerators saražo tikai tik daudz elektrības, lai es varētu ieiet dušā vienreiz dienā.

Ēdienu es gatavoju uz plīts, kas darbojas ar gāzi, ko saražo visi trūdošie mājsaimniecības organiskie atkritumi speciālā konteinerī. Konteineris ir hermētiski noslēgts, lai nodrošinātu gāzes radīšanai nepieciešamos apstākļus un pasargātu no smakas. Pēc satrūdēšanas organiskos pārpalikumus es iejaucu komposta kaudzē, lai tie sadalās pilnībā dažu gadu laikā.

Man ir divas komposta kaudzes - viena pildās, otru es lietoju dārzā ap māju. Dārzs ir koku, krūmu un daudzu citu augu sajaukums. Te aug ābeles, ķirši, rieksti, oši, vītoli un citi augi. Cita starpā tur aug arī zemenes, zirņi, pupas, salāti, ērkšķogas, sīpoli, ķiploki, kartupeļi, jāņogas un upenes. Turpat pa dārzu gliemežus ēd pīles, bet vienā malā man ir pieci bišu stropi. Tas viss izskatās nedaudz haotiski, bet raža vienmēr tik liela, ka man pašam pietiek ēdama visam gadam, un diezgan daudz paliek pāri. To, kas paliek pāri (parasti tas ir medus) es kaimiņam iemainu pret pienu tādā daudzumā, lai arī krējumu un sviestu es varu sev pagatavot.

Ja man kaut kur jānokļūst es braucu ar savu velosipēdu, bet, ja šad tad jātiek ļoti tālu, tad ar vilcienu. Es parasti nekur nesteidzos, jo es nekur nestrādāju. Dārzs un drava prasa gadā vidēji vienu mēnesi mana laika, līdz ar to lielāko daļu laika es ar saviem draugiem, kas dzīvo pavisam netālu tādā pašā veidā kā es, peldos jūrā vasarā, bet ziemā snovoju.

Es nedzīvoju nedz bagātīgi, nedz nabadzīgi - es vienkārši dzīvoju, kā gribu. Vienīgais, kas mani atrauj no dzīvošanas ir nepieciešamība reizi gadā braukt uz pilsētu, lai pastrādātu kādu nedēļu vai divas (parasti būvniecībā vai par taksistu). Tas man vajadzīgs, lai nopelnītu naudu, ko iemainīt kasē pret rēķinu par Zemes nodokļa nomaksu (un, ja godígi, pie reizes nopirktu rezerves riepu ritenim). Tas ir labs darījums, jo zinu - ja rēķins man rokā, zemīti uz kuras dzīvoju valsts man nevar atņemt.

1. Nodokļi ir legalizēts parazītisma veids.
2. Verdzība ir piespiedu darbs
3. Lai uzzinātu sīkāk par jauno iedzīvotāju platības nodokli, kas tiks ieviests šogad (jāmaksā par to, ka tu dzīvo) skaties raidījumu šeit.