Stendzeniekam gandrīz nervu sabrukums

Ēriks Stendzenieks atklāj patiesību par to, kā strādāja un uz kā tika balstīta LPP/LC un Šlesera priekšvēlēšanu kampaņa. Intervija sniegta vortālam www.7guru.lv un, domāju, ir katra latvieša izlasīšanas vērta - gan to, kas strādā pie partiju reklāmām, gan to, kas par tām maksā un galu galā - to, kas iet vēlēt.

Mēnesi pēc pašvaldību un EP vēlēšanām Ēriks Stendzenieks atzīst, ka LPP/LC bija apjomīgākā kampaņa, kādu jebkad ir radījis.

«Lai kampaņu vērtē citi, es pastāstīšu, kā mēs to radījām, kas tajā bija unikāls un kādēļ tā darbojās,» saka Stendzenieks.
Ērika Stendzenieka stāsts par LPP/LC priekšvēlēšanu kampaņu.

Trīs stūrakmeņi

Divus mēnešus pirms vēlēšanām Arnis Kaktiņš iepazīstināja LPP/LC ar tā brīža situāciju. Viņa vārdi tobrīd bija: «Negribu biedēt, bet jūsu izredzes pārvarēt 5 % barjeru Rīgā ir, maigi izsakoties, niecīgas.» Veiktajā pētījumā bija tikai divi izteikti līderi – Nils Ušakovs un Ģirts - Valdis Kristovskis. Kā arī Aivars Lembergs Ventspilī. Nedz Ainārs Šlesers, nedz Ivars Godmanis neuzrādīja nekādas pazīmes uz veiksmi.

Partijai jau īsti nebija ko zaudēt, tāpēc vienkārši paņēmu flomāsteru un uz tāfeles uzzīmēju trīs kampaņas stūrakmeņus: drosme, humora izjūta un patiesums.

Drosme nozīmē, ka visu, ko darām, mēs darām par 110 %. Ejam līdz galam un uz visu banku. Ja vajag, tad riskējam.
Humora izjūta nozīmē to, ka, ironizējot par sevi, mēs jau iepriekš izsitam no rokām ieročus visiem iespējamiem apsmējējiem. Šlesers: «Tas nekas, ka mans ģīmis ir uz trijnieku. Toties programma – uz 10 +.» Tas nozīmē, ka gan Šlesers, gan Godmanis ir pietiekami spēcīgas personības, lai spētu par sevi jokot. Diemžēl pārsvarā šī īpašība latviešiem ir amputēta.
Patiesums nozīmē, ka mēs neizliekamies par tiem, kas neesam. Jā, Šlesers nav lielākais filozofs vai inteliģents. Toties viņš ir rukātājs.

Ceturtais veiksmes faktors nāca no klienta puses – tā bija 100 % uzticēšanās. Visus klipus, visus printus, interneta banerus, visus reklāmas materiālus klients pirmo reizi redzēja tikai televīzijā. Aptuveno ideju izstāstīju pa telefonu un ... viss. Daudzi varētu mani apskaust par šādu klienta uzticību, bet īsti tur nav ko apskaust, jo tas nozīmē arī milzīgu atbildību un bailes pievilt to, kurš tev pilnībā uzticas.

Izmantojot jaunākās komunikāciju iespējas

Manuprāt, šī ir pirmā kampaņa Latvijā, kurā nopietni izmantotas virālās un Word Of Mouth (WOM) iespējas. Lai parādītu Godmani kā cilvēku, nevis kā ex-premjeru un politiķi, es nofilmēju mūsu sarunu un fragmentus ieliku youtube.

48 stundu laikā šie fragmenti bija visās TV un radio ziņās, visos medijos, bet internetā šos video noskatījās ap 200 000 cilvēku. (video skat. šeit http://www.youtube.com/watch?v=D4KWANcc1Is )

Palūdzu Latvijas labākajiem blogeriem uztaisīt parodijas par tēmu „Šlesers – Kurš gan cits?”. Bez pietātes un reklāmiskas attieksmes. Saņēmu kādus 200 darbus, no kuriem apmēram 70 bija patiešām smieklīgi. Tas bija kodols, kas pēc tam piesaistīja neskaitāmas citas versijas, kuras izceļojās pa visu internetu un apkopotas, tās joprojām var redzēt slesersrigai.lv sadaļā „brīvdomātājiem”. (video skat. šeit http://www.youtube.com/watch?v=QX2A_26DF3w )

Grūtākais uzdevums, ar ko lepojos īpaši, bija nokārtot atļaujas un autortiesības ar grupu The Queen, Radio SWH, ierakstu kompāniju Micrec un AKKA/ LAA, lai The Queen koncerta ar Godmaņa piedalīšanos ieraksta fragmentus varētu izmantot reklāmā. (video skat. šeit http://www.youtube.com/watch?v=5QoZJ2xi0QY )

Pārsteidzoši, ka viens no lielākajiem kampaņas atbalstītājiem bija laikraksts „Diena”, kurā katru dienu parādījās vismaz trīs LPP/LC kampaņas plakāti dažādos kontekstos, ar dažādiem rakstiem, komentāriem un viedokļiem. Daudzi cilvēki nemaz nelasa tos garos komentārus. Viņi apskatās – oho, Šlesera plakāts; oho, virsraksts „Šlesers pārliecināts, ka būs Rīgas mērs”! Viņiem neko vairāk nevajag!

Stendzeniekam nervu sabrukums?

Vēl mums bija kaudze ar uzlīmēm „Darbojas ar Šlesera enerģiju”, ko līmēt uz visādām ierīcēm, automašīnām, liftiem. Bija arī Šlesera energy drinks. Par to gan es gandrīz piedzīvoju nervu sabrukumu, jo Arēnas Rīga pasākumā ieraudzīju, ka apmeklētāji (no kuriem daudzi bija cienījamā vecumā), tos dzer pa pieciem, sešiem gabaliem un vēl tikpat daudzas bundžas sabāzuši kabatā. Tas ir brīnums, ka tur neviens nepakrita ar infarktu.
Vispār Arēnas Rīga pasākums bija ļoti riskants. Īpaši ar noslēguma salūtu un Šlesera celšanos gaisā. Vēl pussolis un šis pasākums būtu pārvērties Monty Python komēdijā. Vakarā skatījos TV ziņas tā, kā sapieris skatās uz nesprāgušu bumbu. Taču pārsteidzošā kārtā visas ziņas bija pozitīvas un izskatījās labi.

Galvenais – iekļūt ziņās

Mums bija lieliska komanda. Katru rītu mēs sazinājāmies vai tikāmies un domājām, kādu ziņu dot medijiem. Mums bija viens princips – būt ziņās katru dienu. Kaut ar komentāru, bet būt. Un otrs princips – pasniegt ziņu tā, lai pie tās nebūtu mazāk par 1000 komentāriem.
Nebaidījos polarizēt sabiedrību. Tie, kuriem Šlesers nepatīk, mani neinteresē. Mani interesē tie, kuriem viņš patīk vai varētu patikt. Mani interesē tie, kas dod priekšroku spēcīgam līderim ar skaidru rīcības plānu, nevis partiju mainītājiem, tukšiem vāvuļotājiem.

Avots: www.7guru.lv