Šlesers cīnīsies ar bankām

Šorīt televīzijā mūsu satiksmes ministrs Ainars Šlesers paziņoja par saviem visai radikālajiem plāniem, cīņā ar bankām. Īsti gan nav saprotams kādēļ satiksmes ministrs pēkšņi sācis rūpēties par iedzīvotāju labklājības, finanšu un ekonomikas jomām, bet Šlesers plāno ar īpašu likumu krīzes laikā bankām aizliegt vērsties pret iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Satiksmes ministrs vēlas noteikt trīs gadu moratoriju, kura laikā bankas nevarētu no dzīvokļiem izlikt iedzīvotājus, kuri krīzes dēļ nespēj nomaksāt kredīta maksājumus. Šlesers uzskata, ka pie visa ir vainīgas bankas - pēdējos gados cilvēki esot uzķērušies uz reklāmām. Jaunais likums būšot "rēķins" Skandināvijas bankām "par to bezatbildīgo darbu un naudas dalīšanu pēdējos gados," saka Šlesers.

Šlesera piedāvājums, protams, skan ļoti vilinoši un es domāju, ka maz būtu kredītņēmēju, kas kaut ko iebilstu, bet, ja mēs mēģinam uz to paskatīties objektīvi, izrādās, ka Šlesers kārtējo reizi ir sarunājis pilnīgu sviestu.

Pirmkārt, daļa vainas par pašreizējo situāciju ir jāuzņemas ne vien bankām, bet arī pašiem iedzīvotājiem, kuri ņēmuši kredītu, balstoties nevis uz reālām finansiālajām iespējām, bet uz cerībām, ka turpmāk viss ies tikpat labi, kā līdz šim, un galu galā arī valdībai (lielākoties Kalvīša valdībai, kurā bija arī Šlesers), kura pieļāva tādu apstākļu izveidošanos, lai bankas un iedzīvotāji varētu šādi rīkoties.

Otrkārt, neskatoties uz Šlesera kunga uzskatu, ka "tagad ir pienācis laiks, kad šīm bankām un valstij ir jārisina ekonomiskās problēmas", ir jāsaprot, ka bankas nav nekādi sociālie partneri, labdarības iestādes vai valsts palīgi ekonomisko problēmu risināšanai. Banku vienīgais uzdevums ir pēc iespējas vairāk nopelnīt un punkts.

Protams, valsts bankas - Parex un Hipotēku un Zemes banka var risināt sociālās problēmas no rīta līdz vakaram, bet jebkurš sevi cienošs baņķieris par šādiem Šlesera aicinājumiem visticamāk tikai šķībi pasmīnēs.

Treškārt, šādi ierobežojumi ir pretrunā ar jebkuru labas pārvaldības praksi un, pat ja šāds likums tiks pieņemts, bankas visticamāk vērsīsies Satversmes tiesā un vinnēs valsti vienā setā. Turklāt - labi, šodien ierobežojam bankas, bet kur ir garantija, ka rīt Šlesera kungs nepamodīsies ar ģeniālu ideju, ka nepieciešams ierobežot arī, piemēram, veikalniekus, lai tie nevar paaugstināt cenas, vai jebkuru citu nozari?

Ceturtkārt, ja reiz tiek noteikts, ka kredītu nemaksātājus 3 gadus nevar izlikt no dzīvokļa - vai tās vienkārši nepārvērtīsies par tādām kā trīs gadus ilgām piespiedu kredītbrīvdienām valsts mērogā? Vai kādam vispār būs motivācija turpināt atmaksāt savus parādus?

Protams, ar šādiem populistiskiem paziņojumiem popularitāti iegūt ir viegli, bet izskatās, ka kārtējo reizi Šlesera kungs ir parādījis, ka viņam trūkst vienas no politiķim visvajadzīgākajām īpašībām - spējai paskatīties uz savu lēmumu sekām plašākā kontekstā un ilgtermiņā. Toties ambīciju diemžēl šim kungam netrūkst.

Un visbeidzot - kāds ir Šlesera kunga pamatojums, kādēļ viņš tagad sācis jaukties šajās lietās, par kurām, kā redzams, īstas jēgas viņam nav? Vai tas ir mēģinājums novērst sabiedrības uzmanību no šeptītēm, ieceļot savus aizbildņus izdevīgos amatos valsts iestāžu valdēs un padomēs? Šlesera kunga kā satiksmes ministra pienākums ir risināt savas nozares problēmas - ar to viņam nez kāpēc līdz šim pārāk labi nav veicies - atliek atcerēties kaut vai Latvijas pasta fiasko pagājušajā gadā.