Šlesers cīnīsies ar bankām
|
Šorīt televīzijā mūsu satiksmes ministrs Ainars Šlesers paziņoja par saviem visai radikālajiem plāniem, cīņā ar bankām. Īsti gan nav saprotams kādēļ satiksmes ministrs pēkšņi sācis rūpēties par iedzīvotāju labklājības, finanšu un ekonomikas jomām, bet Šlesers plāno ar īpašu likumu krīzes laikā bankām aizliegt vērsties pret iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Satiksmes ministrs vēlas noteikt trīs gadu moratoriju, kura laikā bankas nevarētu no dzīvokļiem izlikt iedzīvotājus, kuri krīzes dēļ nespēj nomaksāt kredīta maksājumus. Šlesers uzskata, ka pie visa ir vainīgas bankas - pēdējos gados cilvēki esot uzķērušies uz reklāmām. Jaunais likums būšot "rēķins" Skandināvijas bankām "par to bezatbildīgo darbu un naudas dalīšanu pēdējos gados," saka Šlesers.
Šlesera piedāvājums, protams, skan ļoti vilinoši un es domāju, ka maz būtu kredītņēmēju, kas kaut ko iebilstu, bet, ja mēs mēģinam uz to paskatīties objektīvi, izrādās, ka Šlesers kārtējo reizi ir sarunājis pilnīgu sviestu.
Pirmkārt, daļa vainas par pašreizējo situāciju ir jāuzņemas ne vien bankām, bet arī pašiem iedzīvotājiem, kuri ņēmuši kredītu, balstoties nevis uz reālām finansiālajām iespējām, bet uz cerībām, ka turpmāk viss ies tikpat labi, kā līdz šim, un galu galā arī valdībai (lielākoties Kalvīša valdībai, kurā bija arī Šlesers), kura pieļāva tādu apstākļu izveidošanos, lai bankas un iedzīvotāji varētu šādi rīkoties.
Otrkārt, neskatoties uz Šlesera kunga uzskatu, ka "tagad ir pienācis laiks, kad šīm bankām un valstij ir jārisina ekonomiskās problēmas", ir jāsaprot, ka bankas nav nekādi sociālie partneri, labdarības iestādes vai valsts palīgi ekonomisko problēmu risināšanai. Banku vienīgais uzdevums ir pēc iespējas vairāk nopelnīt un punkts.
Protams, valsts bankas - Parex un Hipotēku un Zemes banka var risināt sociālās problēmas no rīta līdz vakaram, bet jebkurš sevi cienošs baņķieris par šādiem Šlesera aicinājumiem visticamāk tikai šķībi pasmīnēs.
Treškārt, šādi ierobežojumi ir pretrunā ar jebkuru labas pārvaldības praksi un, pat ja šāds likums tiks pieņemts, bankas visticamāk vērsīsies Satversmes tiesā un vinnēs valsti vienā setā. Turklāt - labi, šodien ierobežojam bankas, bet kur ir garantija, ka rīt Šlesera kungs nepamodīsies ar ģeniālu ideju, ka nepieciešams ierobežot arī, piemēram, veikalniekus, lai tie nevar paaugstināt cenas, vai jebkuru citu nozari?
Ceturtkārt, ja reiz tiek noteikts, ka kredītu nemaksātājus 3 gadus nevar izlikt no dzīvokļa - vai tās vienkārši nepārvērtīsies par tādām kā trīs gadus ilgām piespiedu kredītbrīvdienām valsts mērogā? Vai kādam vispār būs motivācija turpināt atmaksāt savus parādus?
Protams, ar šādiem populistiskiem paziņojumiem popularitāti iegūt ir viegli, bet izskatās, ka kārtējo reizi Šlesera kungs ir parādījis, ka viņam trūkst vienas no politiķim visvajadzīgākajām īpašībām - spējai paskatīties uz savu lēmumu sekām plašākā kontekstā un ilgtermiņā. Toties ambīciju diemžēl šim kungam netrūkst.
Un visbeidzot - kāds ir Šlesera kunga pamatojums, kādēļ viņš tagad sācis jaukties šajās lietās, par kurām, kā redzams, īstas jēgas viņam nav? Vai tas ir mēģinājums novērst sabiedrības uzmanību no šeptītēm, ieceļot savus aizbildņus izdevīgos amatos valsts iestāžu valdēs un padomēs? Šlesera kunga kā satiksmes ministra pienākums ir risināt savas nozares problēmas - ar to viņam nez kāpēc līdz šim pārāk labi nav veicies - atliek atcerēties kaut vai Latvijas pasta fiasko pagājušajā gadā.
Satiksmes ministrs vēlas noteikt trīs gadu moratoriju, kura laikā bankas nevarētu no dzīvokļiem izlikt iedzīvotājus, kuri krīzes dēļ nespēj nomaksāt kredīta maksājumus. Šlesers uzskata, ka pie visa ir vainīgas bankas - pēdējos gados cilvēki esot uzķērušies uz reklāmām. Jaunais likums būšot "rēķins" Skandināvijas bankām "par to bezatbildīgo darbu un naudas dalīšanu pēdējos gados," saka Šlesers.
Šlesera piedāvājums, protams, skan ļoti vilinoši un es domāju, ka maz būtu kredītņēmēju, kas kaut ko iebilstu, bet, ja mēs mēģinam uz to paskatīties objektīvi, izrādās, ka Šlesers kārtējo reizi ir sarunājis pilnīgu sviestu.
Pirmkārt, daļa vainas par pašreizējo situāciju ir jāuzņemas ne vien bankām, bet arī pašiem iedzīvotājiem, kuri ņēmuši kredītu, balstoties nevis uz reālām finansiālajām iespējām, bet uz cerībām, ka turpmāk viss ies tikpat labi, kā līdz šim, un galu galā arī valdībai (lielākoties Kalvīša valdībai, kurā bija arī Šlesers), kura pieļāva tādu apstākļu izveidošanos, lai bankas un iedzīvotāji varētu šādi rīkoties.
Otrkārt, neskatoties uz Šlesera kunga uzskatu, ka "tagad ir pienācis laiks, kad šīm bankām un valstij ir jārisina ekonomiskās problēmas", ir jāsaprot, ka bankas nav nekādi sociālie partneri, labdarības iestādes vai valsts palīgi ekonomisko problēmu risināšanai. Banku vienīgais uzdevums ir pēc iespējas vairāk nopelnīt un punkts.
Protams, valsts bankas - Parex un Hipotēku un Zemes banka var risināt sociālās problēmas no rīta līdz vakaram, bet jebkurš sevi cienošs baņķieris par šādiem Šlesera aicinājumiem visticamāk tikai šķībi pasmīnēs.
Treškārt, šādi ierobežojumi ir pretrunā ar jebkuru labas pārvaldības praksi un, pat ja šāds likums tiks pieņemts, bankas visticamāk vērsīsies Satversmes tiesā un vinnēs valsti vienā setā. Turklāt - labi, šodien ierobežojam bankas, bet kur ir garantija, ka rīt Šlesera kungs nepamodīsies ar ģeniālu ideju, ka nepieciešams ierobežot arī, piemēram, veikalniekus, lai tie nevar paaugstināt cenas, vai jebkuru citu nozari?
Ceturtkārt, ja reiz tiek noteikts, ka kredītu nemaksātājus 3 gadus nevar izlikt no dzīvokļa - vai tās vienkārši nepārvērtīsies par tādām kā trīs gadus ilgām piespiedu kredītbrīvdienām valsts mērogā? Vai kādam vispār būs motivācija turpināt atmaksāt savus parādus?
Protams, ar šādiem populistiskiem paziņojumiem popularitāti iegūt ir viegli, bet izskatās, ka kārtējo reizi Šlesera kungs ir parādījis, ka viņam trūkst vienas no politiķim visvajadzīgākajām īpašībām - spējai paskatīties uz savu lēmumu sekām plašākā kontekstā un ilgtermiņā. Toties ambīciju diemžēl šim kungam netrūkst.
Un visbeidzot - kāds ir Šlesera kunga pamatojums, kādēļ viņš tagad sācis jaukties šajās lietās, par kurām, kā redzams, īstas jēgas viņam nav? Vai tas ir mēģinājums novērst sabiedrības uzmanību no šeptītēm, ieceļot savus aizbildņus izdevīgos amatos valsts iestāžu valdēs un padomēs? Šlesera kunga kā satiksmes ministra pienākums ir risināt savas nozares problēmas - ar to viņam nez kāpēc līdz šim pārāk labi nav veicies - atliek atcerēties kaut vai Latvijas pasta fiasko pagājušajā gadā.
bilde no mooz.lv
Saistītie raksti:
» Kur aizņemties - bankā vai internetā?
» Šlesera idejas izgaismo viņa gudrību
» Stendzeniekam gandrīz nervu sabrukums
» Visam ir gaišā puse
» Slinkojot ietaupīju :D
» Kur aizņemties - bankā vai internetā?
» Šlesera idejas izgaismo viņa gudrību
» Stendzeniekam gandrīz nervu sabrukums
» Visam ir gaišā puse
» Slinkojot ietaupīju :D
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
seksuala audzinasana
(par ancuks komentāru)
Es domāju, ka var ierakstīt. Visādi brīnumi būs jāizsmadzeņo un
jāieraksta, mēģinot dibināt to "slikto aktīvu/kredītu"
pārstrukturēšanas aģentūru. Kā tieši, negribas patlaban domāt... un tam
ir valdība un saeima.
atbildēt
ancuks
(par seksuala audzinasana komentāru)
To nemaz arii nav tik vienkaarshi noteikt, kam pienaaktos moratorijs.
Peec manas saprashanas pirmkaart zheelot vajadzeetu gjimenes ar beerniem, kur kaads no vecaakiem zaudeejis darbu un kuru krediitaa pirktais dziivoklis nav aciimredzama leekshana augstaak par savu pakalju.
Bet kaa to visu ierakstiit likumaa, lai visi apmierinaati?..
Peec manas saprashanas pirmkaart zheelot vajadzeetu gjimenes ar beerniem, kur kaads no vecaakiem zaudeejis darbu un kuru krediitaa pirktais dziivoklis nav aciimredzama leekshana augstaak par savu pakalju.
Bet kaa to visu ierakstiit likumaa, lai visi apmierinaati?..
atbildēt
seksuala audzinasana
(par ancuks komentāru)
3 gadi izklausās par ilgu. Tomēr ASV lielās depresijas laikā esot
nostopējusi banku prasības izlikt no mājokļa uz visiem 5 gadiem. Tiem, kam
spīd palikt uz ielas un dabūt "vilka pasi", un kuri patlaban
izmisīgi meklē darbu, no svara var būt katrs mēnesis.
Varbūt vienkāršāk būtu vienoties par tiem, kam pienāktos moratorijs? :)
Varbūt vienkāršāk būtu vienoties par tiem, kam pienāktos moratorijs? :)
atbildēt
seksuala audzinasana
(par panks komentāru)
Nē, es vispār neko negribēju teikt par kreditēšanu. Bet ja arguments ir -
Šleseram vajadzēja ātrāk izgriezt bankām rokas, tad ir jātbild.
Mana doma ir - nevajag kaut kādu politisku iemeslu dēļ uzbrukt Šleseram, ja viņš nāk ar ideju (tiesa - radikālu un bramanīgi izklāstītu), kam jānoved pie saprātīga un nepieciešama mērķa. Varbūt tāds stils bija nepieciešams, lai piedabūtu bankas sākt reāli runāt.
Par kreditēšanu(nos) vēl pateikšu tikai, ka es nepirktu nevienu "residential" NĪ Latvijā dzīvošanai, ja es nevarētu samaksāt kā minimums 30% pirmo iemaksu (savas, ne banku drošības dēļ). :) Patlaban, un sākot no 2005. gada, kā investīciju, kur kredīts tiek apmaksāts no īres maksas, nepirktu vispār neko.
Mana doma ir - nevajag kaut kādu politisku iemeslu dēļ uzbrukt Šleseram, ja viņš nāk ar ideju (tiesa - radikālu un bramanīgi izklāstītu), kam jānoved pie saprātīga un nepieciešama mērķa. Varbūt tāds stils bija nepieciešams, lai piedabūtu bankas sākt reāli runāt.
Par kreditēšanu(nos) vēl pateikšu tikai, ka es nepirktu nevienu "residential" NĪ Latvijā dzīvošanai, ja es nevarētu samaksāt kā minimums 30% pirmo iemaksu (savas, ne banku drošības dēļ). :) Patlaban, un sākot no 2005. gada, kā investīciju, kur kredīts tiek apmaksāts no īres maksas, nepirktu vispār neko.
atbildēt
Andza
komentārs
Šlesers vienkārši ekonomiskās krīzes iespaidā nolēma pēkšņi
nodarboties ar populismu un izpatikt vidējajam tupās tautas pārstāvim, kurš
pēkšņi ir atjēdzies, ka aizņemšanās procesā kaut kādā mirklī pienāk
arī atdošanas posms. Protams, ka Zviedru bankas ir izmantojušas savā labā
ļautiņu bezatbildību un vēlmi tikt pie līdzekļiem "tikai atsūtot sms
vai nospļaujoties uz grīdas". No tāda viedokļa viņi ir kretīni (bet
pamatoti, jo viņi grib pelnīt). Taču varbūt būtu vērts arī padomāt par
pašu n-to aizņēmēju atbildību?
atbildēt
ancuks
(par seksuala audzinasana komentāru)
4. punkts nemaz nav slikts. Pie nosaciijuma, ka nav pieejami arii taadi
'krediiti pirmajai iemaksai', jau sen darbojas krediitnjeemeeju
regjistrs (lai viens spekulants nevar sagraabties visaas bankaas). Prtoams, var
teikt 'peec kara visi gudri', bet Shlesers tachu it kaa sevi sludina
par ekonomikas guru un skaitaas starp tautas gudraakajiem, ja reiz tik augstaa
amataa. :) Vinja informeetiibai un prognozeeshanas speejaam vajadzeeja buut virs
videejaa. :)
Es iisti arii nesaprotu, ko dos tie mistiskie 3 gadi un kaapeec tieshi tik? Peec tam dziivokljiem atkal veertiiba strauji augs un izzudiis bezdarbs?
A spekulanta definiicija vareetu buut shaada:
bezdarbnieks, kam pieder vairaak kaa viens nekustamais iipashums, apvidus auto un kursh mineetos iipashumus censhas paardot/iziireet. ;)
Es iisti arii nesaprotu, ko dos tie mistiskie 3 gadi un kaapeec tieshi tik? Peec tam dziivokljiem atkal veertiiba strauji augs un izzudiis bezdarbs?
A spekulanta definiicija vareetu buut shaada:
bezdarbnieks, kam pieder vairaak kaa viens nekustamais iipashums, apvidus auto un kursh mineetos iipashumus censhas paardot/iziireet. ;)
atbildēt
panks
(par seksuala audzinasana komentāru)
paga, vai tu gribi teikt, ka labāk būtu bijis, ja zviedru bankas mums nebūtu
devušas kredītus un mēs vēl joprojām braukātu ar žiguļiem un dzīvotu
Purčika deviņstāvenēs?
jo bez ārzemju bankām mums šeit nebūtu neviena cita no kā aizņemties!
jo bez ārzemju bankām mums šeit nebūtu neviena cita no kā aizņemties!
atbildēt
seksuala audzinasana
(par ancuks komentāru)
Nepiekrītu, tas ir tukšs arguments, jo:
1. Šleseram uzbrūk tādēļ, ka viņš izbāza galvu ar kaut ko, ko neviena no opozīcijas partijām neuzdrošinājās, vai kaut kādu iemeslu dēļ nevar - proti, prasīt kaut kādu pretimnākšanu no bankām. Un iemesli tam ir, jo ir viena lieta Zviedrijai samaksāt 90. gados 2% IKP, lai izglābtu pašai savas pārņemtās zviedru bankas, pavisam cita lieta, ja Latvijas nodokļmaksātaji dabū stutēt ārzemju bankas.
2. Nu nenovedīs patlaban līdz kaut kādam iznākumam, tai skaitā, ideoloģisku strīdu par to, vai un kā vajadzēja vai nevajadzēja mēģināt bremzēt cenu burbuli vairāk "taksējot" NĪ pārdošanas darījumus, un patlaban tas strīds ir BEZJĒDZĪGS - svarīga ir pašreizējā rīcība.
Latvijā ir tā, ka ļaut tam tirgum "noregulēties" caur to, ka grupu cilvēku vienkārši izliks uz ielas, piedevām ar "vilka pasi", vienlaikus stutējot otru lielāko banku, visu finanšu sistēmu, Liepājas Metalurgu un sazin ko vēl, nevar.
3. Ja jūs paskatīsieties tās diskusijas (nu kaut vai 2006. gada nogales Domburšovu) praktiski vienmēr un visur, no visām iesaistītajām pusēm bija runa par vienu specifisku darboņu kategoriju, kurus vajagot aplikt ar nodokļiem - tā saucamajiem spekulantiem. Nevis tiem, kuri iegādājas pirmo mājokli, vai, pārdodot veco, nopērk labāku dzīvošanai. Latvijā tika aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ienākumi no īpašuma pārdošanas, kurš bijis īpašumā mazāk kā 12 mēnešus. Itkā tam vajadzētu skart pirmkārt spekulantus, bet redz kā neko nepalīdzēja.
Nu tad arī noved patlaban līdz galam vienu vienīgu šīs diskusijas aspektu - to, kas īsti ir uzskatāms par spekulantu - un tos no viņiem, kuri iekrita, tad atstāj savā vaļā (banku saplosīšanai).
4. Neapšaubāmi kaut ko varēja izdarīt vairāk un labak - tā ir vienmēr. Tomēr kā - kā jūs to roku izgriešanu bankām iepriekš iedomājieties: Šleseram vajadzēja aizliegt tām kreditēt? Uzlikt obligātu 30% pirmo iemaksu, lai ķīlas vērtības pietiktu pamatīgam kritienam? Tad visi kliegtu, ka Šlesers ir totalitārs, jo negrib, lai cilvēki var tikt pie dzīvokļa.
1. Šleseram uzbrūk tādēļ, ka viņš izbāza galvu ar kaut ko, ko neviena no opozīcijas partijām neuzdrošinājās, vai kaut kādu iemeslu dēļ nevar - proti, prasīt kaut kādu pretimnākšanu no bankām. Un iemesli tam ir, jo ir viena lieta Zviedrijai samaksāt 90. gados 2% IKP, lai izglābtu pašai savas pārņemtās zviedru bankas, pavisam cita lieta, ja Latvijas nodokļmaksātaji dabū stutēt ārzemju bankas.
2. Nu nenovedīs patlaban līdz kaut kādam iznākumam, tai skaitā, ideoloģisku strīdu par to, vai un kā vajadzēja vai nevajadzēja mēģināt bremzēt cenu burbuli vairāk "taksējot" NĪ pārdošanas darījumus, un patlaban tas strīds ir BEZJĒDZĪGS - svarīga ir pašreizējā rīcība.
Latvijā ir tā, ka ļaut tam tirgum "noregulēties" caur to, ka grupu cilvēku vienkārši izliks uz ielas, piedevām ar "vilka pasi", vienlaikus stutējot otru lielāko banku, visu finanšu sistēmu, Liepājas Metalurgu un sazin ko vēl, nevar.
3. Ja jūs paskatīsieties tās diskusijas (nu kaut vai 2006. gada nogales Domburšovu) praktiski vienmēr un visur, no visām iesaistītajām pusēm bija runa par vienu specifisku darboņu kategoriju, kurus vajagot aplikt ar nodokļiem - tā saucamajiem spekulantiem. Nevis tiem, kuri iegādājas pirmo mājokli, vai, pārdodot veco, nopērk labāku dzīvošanai. Latvijā tika aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ienākumi no īpašuma pārdošanas, kurš bijis īpašumā mazāk kā 12 mēnešus. Itkā tam vajadzētu skart pirmkārt spekulantus, bet redz kā neko nepalīdzēja.
Nu tad arī noved patlaban līdz galam vienu vienīgu šīs diskusijas aspektu - to, kas īsti ir uzskatāms par spekulantu - un tos no viņiem, kuri iekrita, tad atstāj savā vaļā (banku saplosīšanai).
4. Neapšaubāmi kaut ko varēja izdarīt vairāk un labak - tā ir vienmēr. Tomēr kā - kā jūs to roku izgriešanu bankām iepriekš iedomājieties: Šleseram vajadzēja aizliegt tām kreditēt? Uzlikt obligātu 30% pirmo iemaksu, lai ķīlas vērtības pietiktu pamatīgam kritienam? Tad visi kliegtu, ka Šlesers ir totalitārs, jo negrib, lai cilvēki var tikt pie dzīvokļa.
atbildēt
ancuks
(par seksuala audzinasana komentāru)
Runa jau ir par to, ka Shleseram kaa ilglaiciigam valdiibas viiram sen bija
iespeejas riikoties, izgriezt rokas utt., lai bankas shos krediitus taa
nesadaaljaatu un tagad nebuutu taads beediigs 'krediita vidusslaanis'.
A vinjsh tikai visus aicinaaja gaazeet, nevis domaat ar galvu. Taapeec taa
peekshnjaa tautas miileeshana liekas tik komiska.
atbildēt
Anonīms
komentārs
"Īsti gan nav saprotams kādēļ satiksmes ministrs pēkšņi sācis
rūpēties par iedzīvotāju labklājības, finanšu un ekonomikas
jomām,.."
Vai šo rakstu ir skricelejis kāds marsietis,kurš nezin,ka struji tuvojās pašvaldību vēlēšanas???
Vai šo rakstu ir skricelejis kāds marsietis,kurš nezin,ka struji tuvojās pašvaldību vēlēšanas???
atbildēt
chinga
komentārs
Vēl - es, protams, nedomāju, ka tagad visiem būtu jāpiešķir kredītu
brīvdienas, taču, piemēram, Krievijā, ja cilvēks zaudē darbu, viņam
šādas brīvdienas, pēc jaunajiem likumiem, uz pusgadu piešķir. T.i. ir
situācijas, kad valsts vienkārši ierobežo banku aktivitātes, pie kam bankai
par to nekas nepienākas, un arī pret cilvēku nedrīkst tikt vērstas nekādas
finanšu sankcijas no bankas puses - vienkārši pēc pusgada viņš turpina
maksāt tā, it kā nekas nebūtu noticis. Bet runa ir par vienīgo
dzīvesvietu, utt.
atbildēt
Pieņemu ka ir ļoti liela varbūtība ka komentāra autoram pašam ir konts un
nauda glabājas bankā kuras īpašnieki ir zviedri!
:))
:))
atbildēt
chinga
komentārs
Es ciest nevaru Šleseru, taču vēl vairāk nevaru ciest, ka Latvijai, kura jau
tāpat ir izzagta, jābaro zviedru pensionāri, tāpēc tikai priecāšos, ja
kāds paņems tos rijīgos skandināvus aiz riekstiem un ritīgi iespiedīs
minēto ķermeņa daļu durvīs.
(Paša Šlesera ņemšana jau ir cits stāsts).
Tāpat es tikai priecāšos, ja skandināvi pārstās slaukt Latviju, bet viņu peļņas procents šeit būt tikpat pieticīgs kā pašu mājās. Citiem vārdiem - viņi ir vārījušies tā, ka par maz neliekas, un tad nu lai vienreiz paknapinās.
(Paša Šlesera ņemšana jau ir cits stāsts).
Tāpat es tikai priecāšos, ja skandināvi pārstās slaukt Latviju, bet viņu peļņas procents šeit būt tikpat pieticīgs kā pašu mājās. Citiem vārdiem - viņi ir vārījušies tā, ka par maz neliekas, un tad nu lai vienreiz paknapinās.
atbildēt
seksuala audzinasana
komentārs
Vēl kas - paskatieties, kuri ir tie elites pārstāvji, kuri tagad bez jebkāda
satvara, bet runā pretī jebkādiem Šlesera priekšlikumiem. Paskatieties
Saeimas 18. decembra sēdes protokolu - kuri bija tie deputāti, kuri balsoja
pret banku, kuras lūdz valsts atbalstu, akciju pārņemšanas likumdošanu,
palasiet argumentāciju :)
atbildēt
anna miljons
komentārs
LR pusdienas ziņu izlaidumā jau visi eksperti nokomentēja, ka tas ir
populistisks lēmums, jo tā rezultātā bnakām būtu jābūt gandrīz 2
miljardu zaudējumam. Kā arī sākusies priekšvēlēšanu aģitācija.
priekā un valsti triekā!
priekā un valsti triekā!
atbildēt
seksuala audzinasana
komentārs
> Protams, ar šādiem populistiskiem paziņojumiem popularitāti iegūt ir
viegli,
> bet izskatās, ka kārtējo reizi Šlesera kungs ir parādījis, ka viņam trūkst
> vienas no politiķim visvajadzīgākajām īpašībām - spējai paskatīties uz savu
> lēmumu sekām plašākā kontekstā un ilgtermiņā.
Par to plašāko kontekstu un ilgtermiņu: izlasiet, lūdzu, rūpīgi vēstuli SVF - tur ir vesela kaudze solījumu bankām. Tai skaitā - līdz MARTA beigām, kopā ar ĀRZEMJU speciem, izvērtēt iespēju valstij dibināt "slikto aktīvu" pārņemšanas un apsaimniekošanas institūciju. T.i. - valsts pārpirktu no bankām sliktos aktīvus. Citu likumu pakete ir jāizstrādā līdz Aprīļa beigām, šis priekšlikums jāizvērtē līdz Marta beigām (acīmredzot, lai varētu paspēt iespiest arī šādu likumdošanu līdz Aprīļa beigām). Ideja nav slikta, BET...
- šis atspaids bankām maksās. Zviedrijā, kad beidzās banku glābšana 90-jos gados, tas rēķins valstij esot bijis apmēram 2% no koppodukta (un tas tiek saukts par labu rādītāju); gaisā karājas šīs institūcijas finansējuma jautājums;
- tā ir drausmīga tārpu bundžā tādā ziņa, ka būs ārkārtīgi grūti vērtēt, par kādu cenu šie aktīvi būtu pārņemami. Bankas gribēs dabūt vairāk, valsts, protams - maksāt mazāk. Jebkurā gadījumā - tas ir atspaids bankām, jo paliktu kaut kādu grīdu zem banku iespējamajiem zaudējumiem, momentāni atgriež bankai vismaz kaut kādu naudu; atbrīvo to naudu, kas tai ir jātur rezervēs par sliktajiem aktīviem; atbrīvo no nepieciešamības ņemties ap īpašumu pārdošanu un tamlīdzīgi, kamēr valdība atvērtu sevi nesaudzīgai kritikai, ja tur kaut kas ietu greizi.
T.i. valdību "kāds" baksta atbalstīt šīs bankas, tāpēc jautājums - kā bankas nāks pretī valdībai, manuprāt, ir vairāk kā leģitīms. Ja nenāk - jāpabaksta.
Ps. Iepriekšējais anonīms -> panks ir manējais.
> bet izskatās, ka kārtējo reizi Šlesera kungs ir parādījis, ka viņam trūkst
> vienas no politiķim visvajadzīgākajām īpašībām - spējai paskatīties uz savu
> lēmumu sekām plašākā kontekstā un ilgtermiņā.
Par to plašāko kontekstu un ilgtermiņu: izlasiet, lūdzu, rūpīgi vēstuli SVF - tur ir vesela kaudze solījumu bankām. Tai skaitā - līdz MARTA beigām, kopā ar ĀRZEMJU speciem, izvērtēt iespēju valstij dibināt "slikto aktīvu" pārņemšanas un apsaimniekošanas institūciju. T.i. - valsts pārpirktu no bankām sliktos aktīvus. Citu likumu pakete ir jāizstrādā līdz Aprīļa beigām, šis priekšlikums jāizvērtē līdz Marta beigām (acīmredzot, lai varētu paspēt iespiest arī šādu likumdošanu līdz Aprīļa beigām). Ideja nav slikta, BET...
- šis atspaids bankām maksās. Zviedrijā, kad beidzās banku glābšana 90-jos gados, tas rēķins valstij esot bijis apmēram 2% no koppodukta (un tas tiek saukts par labu rādītāju); gaisā karājas šīs institūcijas finansējuma jautājums;
- tā ir drausmīga tārpu bundžā tādā ziņa, ka būs ārkārtīgi grūti vērtēt, par kādu cenu šie aktīvi būtu pārņemami. Bankas gribēs dabūt vairāk, valsts, protams - maksāt mazāk. Jebkurā gadījumā - tas ir atspaids bankām, jo paliktu kaut kādu grīdu zem banku iespējamajiem zaudējumiem, momentāni atgriež bankai vismaz kaut kādu naudu; atbrīvo to naudu, kas tai ir jātur rezervēs par sliktajiem aktīviem; atbrīvo no nepieciešamības ņemties ap īpašumu pārdošanu un tamlīdzīgi, kamēr valdība atvērtu sevi nesaudzīgai kritikai, ja tur kaut kas ietu greizi.
T.i. valdību "kāds" baksta atbalstīt šīs bankas, tāpēc jautājums - kā bankas nāks pretī valdībai, manuprāt, ir vairāk kā leģitīms. Ja nenāk - jāpabaksta.
Ps. Iepriekšējais anonīms -> panks ir manējais.
atbildēt
Anonīms
(par panks komentāru)
Nu kaut kāds ārprāts - ja Šlesers grib drusku izgriezt rokas bankām, tad
visi uzreiz sāks mīlēt ārzemju bankas? Jo šlesers slikts?
Viss ir pietiekami vienkārši - ja ar bankām nevar sarunāt citādāk, ja tiek piesaukti nez no kurienes izrauti astronomiski rēķini, lai ar bankām varētu par kaut ko vienoties (Tverojons - 1.6 MILJARDI Ls), tad tās ir jāpaspaida. Lai izsludina vismaz 6 mēnešu "moratoriju" NĪ pievākšanai kā labas gribas žestu, vismaz tiem, kam īpašums ir arī dzīvesvieta, un tai laikā mēģina kaut ko sarunāt ar valdību. Māja vai dzīvoklis nav zaķis - mežā neaizbēgs.
Viss ir pietiekami vienkārši - ja ar bankām nevar sarunāt citādāk, ja tiek piesaukti nez no kurienes izrauti astronomiski rēķini, lai ar bankām varētu par kaut ko vienoties (Tverojons - 1.6 MILJARDI Ls), tad tās ir jāpaspaida. Lai izsludina vismaz 6 mēnešu "moratoriju" NĪ pievākšanai kā labas gribas žestu, vismaz tiem, kam īpašums ir arī dzīvesvieta, un tai laikā mēģina kaut ko sarunāt ar valdību. Māja vai dzīvoklis nav zaķis - mežā neaizbēgs.
atbildēt
atbildēt