Pasaule pēc krīzes - Vācijas versija

Pētījuma autori mēģināja modelēt jaunās pasaules kārtības veidošanās iespējamos scenārijus gadījumā, ja nacionālo valdību īstenotie pasākumi globālās krīzes ierobežošanai izrādīsies neefektīvi. Scenāriji kopumā izveidojušies trīs: lēna pasaules ekonomiskā izaugsme ar Amerikas dominējošo lomu, Āzijas gadsimts ar Ķīnas dominēšanu un „cilvēces noslīdēšana nestabilā pasaulē”.
Optimistiskais scenārijs, saskaņā ar pētījuma autoru secinājumiem, ir pirmais, kura rezultātā ASV saglabās pasaules vadošā posma lomu. „BND analītiķi balstās uz to, ka stabilizējas situācija tirgos un pasaules ekonomikā atgriežas uzticība,” - teikts IP publikācijā. „Kaut arī tas nesolītu pasaulei jaunu gigantisku lēcienveida izaugsmi, tomēr padarītu par iespējamu lēnu un pastāvīgu attīstību. ASV, atbilstoši šim scenārijam, varētu vēl uz kādu laiku saglabāt savu vadošo lomu pasaulē”. Tomēr tas arī neko nemainītu Ķīnas ekonomiskajā izaugsmē – šis process, teikts publikācijā, negrozāmi turpināsies. Procesa pamatā ir trīs svarīgi faktori: labvēlīga demogrāfiskā attīstība Ķīnā, centieni ieviest jaunās tehnoloģijas un ASV aizvien pieaugošā finansiālā atkarība no ārvalstīm. Šo iemeslu dēļ līdzsvars starp trim lielajiem politiski ekonomiskajiem blokiem – ASV, ES un Ķīnu – turpinās svērties austrumu virzienā.
Tomēr neatkarīgi no šiem trim politiskās varas centriem, optimistiskā scenārija gadījumā var turpināt domāt agrākajās kategorijās, arī tādēļ, ka pakāpeniskas globālās ekonomiskās izaugsmes gadījumā no jauna turpinās celties energoresursu cenas – ražošanas pieaugums izsauks pieprasījuma paaugstināšanos. „Rezultātā tādi izejvielu eksportētāji, kā Krievija, Arābijas valstis un Venecuēla, varētu no jauna uzkrāt kapitālu - ar visām šīs parādības priekšrocībām un trūkumiem,” - teikts rakstā. „Tieši Venecuēla un Krievija izmantoja no naftas un gāzes eksporta iegūtos dolāru miljardus, lai palielinātu savu politisko svaru. Krievijā pieaugoši ienākumi varētu kļūt par dzinuli šīs valsts ekonomikai tik ļoti nepieciešamajai modernizācijai un kā rezultāts Krievijā tiktu nodrošināta stabilitāte.”
Pēc BND analītiķu domām, Ķīnas scenārijs būtu tagadējas krīzes būtiski nepatīkamāks iznākums. Šāds iznākums iespējams gadījumā, ja daudzās pasaules valstīs realizētās nacionālās pretkrīzes programmas neizrādīsies pietiekami efektīvas. Ņemot vērā lielās atšķirības dažādu nacionālo valdību pieejās šo programmu saturam, tamlīdzīgs scenārijs vācu izlūkdienestam nemaz nešķiet nereāls. „Pastāv ticama iespēja, ka ASV gigantiskā pretkrīzes programma izrādīsies neveiksmīga daļēji krīzes mērogu, daļēji nekonkurētspējīgākas industrijas un pārmērīgu parādsaistību dēļ, – raksta izdevums. – Vienlaikus finanšu eksperti uzskata par iespējamu, ka pēc nekustamo īpašumu burbuļa drīz sāks plīst arī citi līdzīgi burbuļi. Piemēram, amerikāņu kredītkaršu parādi šobrīd ir sasnieguši astronomiskas summas. Bez tam pārāk maz uzmanības tiek pievērsts faktam, ka ASV vairāk nevar atļauties aizņemties līdzekļus lielu pretkrīzes programmu īstenošanai”. Savienotās Valstis jau tāpat, uzskata vācu izlūki, lielā mērā balstās it kā uz Ķīnas dāsnumu – tieši tur Vašingtonai nākas aizņemties naudu milzīgos apmēros.
Nav mazāk vērienīgā pretkrīzes programma pašā Ķīnā, turpretī, novedīs pie tā, ka vēl vairāk paātrināsies šīs valsts centieni pēc tehnoloģiskās modernizācijas. Kopējais līdzsvars šādā gadījumā formēsies sekojoši: Ķīna ļoti ātri kļūs par Āzijas dominējošo lielvalsti, bet ASV kaut vai finansiālu apsvērumu dēļ būs spiestas samazināt savas darbības rādiusu pasaulē. Beigu beigās pasaule atkal izrādīsies divpolāra – globālajā politikā, teikts publikācijā, būs divas pretim stāvošās valstis.
Savas ekonomiskās varenības rezultātā Ķīna varētu sākt apstrīdēt dolāra un eiro tiesības uz vadošo pasaules valūtu lomu par labu juaņam. Ārpolitikā „Ķīnas gadsimts” nozīmētu „Āzijas vadošās lomas skaidru definēšanu” un attiecīgi Rietumu dominances beigas Starptautiskajā Valūtas fondā un Ppasaules bankā. Pārējai pasaulei, uzskata BND analītiķi, tamlīdzīga attīstība būtu „drāma”. Rezultātā Eiropas Savienība tiktu būtiski novājināta, jo tajā ietilpstošo nacionālo valstu ekonomikas lielā mērā ir orientētas uz amerikāņu tirgu un tā patērētājiem. Jo spēcīgāka kļūs Ķīna uz Amerikas rēķina, jo vairāk pārējie tirgus dalībnieki par savu politisko prioritāti uzskatīs austrumu virzienu. „Tāpat arī izejvielu resursu straumes, - brīdina Vācijas izlūkdienests, – intensīvāk plūdīs uz Āziju, jo pieprasījums pēc tiem Ķīnā pieaugs, bet ASV un Eiropā attiecīgi kritīsies”.
Tomēr izejvielu eksportētājiem, pēc visa spriežot, pagaidām ir pāragri sakarā ar to sākt kalt lielus plānus. Viņu nākotni Āzijas reģionā BND pagaidām neredz pietiekami konkrēti: „Tagadējās relatīvi zemās cenas būtiski nepieaugs, ja abās lielajās ekonomikās – ASV un ES - nepieaugs pieprasījums pēc izejvielu resursiem”. Vācijas izlūkdienests arī uzskata, ka Krievija ar daudz lielāku ticamības pakāpi nostāsies Rietumu pusē, nekā piekritīs Ķīnas „jaunākā partnera” lomai. Tāpat tiek pieļauta varbūtība, ka Maskava atjaunos savus nacionālistiskos toņus un ieņems uzbrūkošu pozīciju attiecībās ar Ķīnu.
Tomēr pēc īstas drāmas izskatās modelis, kas balstīts uz pieņēmumu, ka visi pretkrīzes pasākumi izrādīsies neefektīgi. Nacionālo ekonomiku izolācija un protekcionisms novedīs pie ekonomikas deglobalizācijas un būtiskām izmaiņās visās svarīgākajās tendencēs ekonomikā pēdējās desmitgadēs. BND eksperti nav gatavi prognozēt šādas attīstības visas sekas, tomēr bezdarba pieaugums, sociālas apdrošināšanas sistēmu pagrimums un politiskā spriedze, kura rastos ASV un Eiropā, kā arī šīm parādībām sekojoši nemieri, būtu, no BND redzes viedokļa, tikai pati mazākā problēma. „Šajā variantā ir jāuztraucas par situāciju valstīs, kuru rīcībā ir kodolieroči – Ķīnā, Krievijā un Pakistānā, - atzīmē IP. - Ja apstāsies tāda „eksporta mašīna” kā Ķīna, tad pasaulei draud masveida bezdarbs un cilvēku migrācija mērogos, kādi nav piedzīvoti līdz šim”.
Ja pasaulē turpināsies recesija, energoresursu cenas, daudz ticamāk, kritīsies, nekā celsies, attiecīgi ietekmējot eksportētājvalstu ienākumus. Tas novedīs pie politiskās nestabilitātes pieauguma šādās valstīs, jo īpaši Krievijā, kurai nepietiks naudas līdzekļu sociālo konfliktu „kompensēšanai”, kā arī savas valsts un ekonomikas modernizācijai. „Pieaugot iekšējam saspīlējumam, Krievijas vadība var sākt demonstratīvu ienaidnieku meklēšanu aiz savām robežām,” - norādīts publikācijā.

Vairāk informācijas: „Internationale Politik” - Die Neuvermessung der Welt >>>

Saistītais raksts: Versija: Eiropas Savienība gatavojas svarīgiem soļiem stratēģiskās alianses ar Krieviju radīšanai >>>

Saistītais raksts: Komentārs: ASV pirmoreiz kopš 1917. gada riskē zaudēt maksimālo kredītreitingu >>>

Saistītais raksts: Amerikāņu ģeopolitiķis Parags Hanna: "Pasaulē šobrīd ir trīs superlielvaras!" >>>

Saistītais raksts: Pasaules pēckrīzes attīstības četri scenāriji - no reģionālisma līdz totālai globalizācijai >>>

Saistītais raksts: Zbigņeva Bžezinska piedāvātā pasaules sadalīšana - plusi, mīnusi un perspektīvas >>>

Saistītais raksts: "Spēcīgā dolāra" scenārijs kā alternatīva "pasaules hiperinflācijas" scenārijam >>>

Saistītais raksts: Vai Savienotās Valstis gatavojas amero ieviešanai, "uzmetot" pārējo pasauli?

Saistītais raksts: Prognoze: 2009. gada rudenī sabruks ASV dolārs, bet vēl pēc gada izjuks pašas ASV >>>