Par valdības „komunikācijas stilu”

Šodien izlasīju ziņu, kas vedināja uz nelielām pārdomām - mūsu valsts prezidents izteicies, ka „valdībai vajadzēs mainīt savu komunikācijas stilu un paskaidrot sabiedrībai savus lēmumus, kā arī to, kā tie ietekmēs cilvēku ikdienas dzīvi.”

Neesmu nekāds valdības vai paša VZ komunikācijas stila piekritējs vai nepiekritējs. Tikai ir viena lieta, kas, manuprāt, jāsaprot – ja šinī situācijā sāks katru ar ekonomiku saistīto lēmumu pirms pieņemšanas laist tautās, kuras nospiedošais vairākums no tā padziļināti TIEŠĀM neko nesajēdz (un līdz ar to nevar lemt par viena vai otra lēmuma adekvātumu), tad:

1. opozīcija brēks, ka tas ir absurds un vajag visu pārtaisīt (jo viņi vienkārši ir pret visu to, ko dara pozīcija) un vispār valdību vajag veidot no nulles, iekļaujot arī viņus koalīcijā (tuvojas pašvaldību vēlēšanas);
2. viņiem līdzi brēks arī lielāka vai mazāka čupa cilvēku, kuriem arī vienkārši derdzas viss, ko dara valdība, neiedziļinoties detaļās;
3. to sāks žļembāt prese, velkot ārā dažādus vairāk vai mazāk anonīmus gan pašmāju, gan ārvalstu „nozares ekspertus” (aiz kuriem nereti slēpjas pats žurnālists vai viņa kolēģis, kurš par tēmu ir kaut ko kaut kur dzirdējis), kas teiks, ka tas viss ir apšaubāms.
u.t.t.

Tā rezultātā lēmumu pieņemšana pagarinās uz nenoteiktu laiku. Šobrīd, spriežot pēc dažādām publiski un privāti pamanāmām pazīmēm, pie mums tiešām ir kritiska ekonomiskā situācija. Tādēļ skaidrs, ka valdībai jāpieņem dažādi nepopulāri lēmumi, kuru apspriešana tādā mistiskā vidē, ko visiem labpatīkas saukt par „sabiedrību”, mūsu valstīt ir ar destruktīvu ievirzi. Ja reiz VZ runā par komunikācijas stilu, tad viņam vajadzētu arī šo to painteresēties par komunikāciju krīzes situācijā, kā arī par lēmumu pieņemšanas modeļiem krīzēs, kas krietni atšķiras no ikdienas „komunikācijas stila”.

Rezumē – neiedziļinoties valdības „komunikācijas stilā” līdz šim, domāju, ka šobrīd valdībai daži nepopulāri lēmumi tiešām ir jāpieņem bez lielām diskusijām. Tas nenozīmē, ka tas būtu jādara pilnīgā slepenībā, bet gan sabiedrībai iedot argumentētu materiālu par konkrēto lēmumu īsi pirms tā pieņemšanas vai arī īsi pēc, atbildot atklāti uz visiem jautājumiem, tai skaitā, kādēļ šis lēmums tika pieņemts bez lielām diskusijām.

Pie mums vienkārši ir problēma, ka valdībai līdz velkas reputācija, kas īsti nevieš uzticību, tādēļ arī it kā nebūtu pamata uzticēties šinī brīdī. Tomēr gribētos ticēt, ka veselais saprāts kaut kur ielauzīsies, lai priekšplānā izvirzītu valsti nevis partiju.

Un vēl domāju, ka šinī konkrētajā brīdī jācenšas nav īsti vietā diskusijas, kurš vainīgs pie esošās ekonomiskās situācijas – no sākuma jānodzēš ugunsgrēks un pēc tam jāmeklē vainīgie, nevis otrādi – politiskās ambīcijas vismaz uz neilgu brīdi būtu jānoliek malā, neskatoties uz pašvaldību vēlēšanām. Tas gan izklausās pēc politiskās fantastikas.

P.S. Zinu, ka šādam viedoklim ir daudz pretinieku, kuri uzskata, ka viņiem jāpiedalās visās diskusijās. Viss būtu labi, ja vien cilvēki paši saprastu, kā pareizi ikdienas dzīvē būtu jāizpaužas tādiem jēdzieniem kā „lēmumu skaidrošana sabiedrībai”, „publiska lēmuma pieņemšana”, „mana līdzdalība lēmumu pieņemšanā” u.tml. Ja kādam ir konkrēts modelis bez vispārīgām frāzēm, labprāt arī pats to apskatītu.

P.P.S. Tracina ārā tie indivīdi, kuri sēž un gaida, kad viņiem kāds atnāks klāt un visu izstāstīs, parādīs, sliktākajā gadījumā pastkastē iemetīs informatīvās lapas ar visu, kas viņu interesē, jo internetā rakāties pēc informācijas nav viņa dabā. Turklāt pēc tam viņš arī brēks par to, ka šādā veidā tiek izšķiesta nauda.