Par mums – emigrantiem.. [1]
Sēžot Rīgas lidostā un gaidot reisu uz Londonu, atcerējos to tālo dienu, kad es pirmo reizi, atstādams ‘’banānu republiku’’, devos pretim nezināmajam šeit – Lielbritānijā.
Bet, par visu pēc kārtas..
Es aizbraucu no Latvijas īsi pēc PSRS sabrukuma. Tas bija tāds dīvains ‘’bijušo’ laikmets – Rīgas Centrālajā tirgū strādāja bijušie skolotāji un inženieri, bijušie taksisti un fotogrāfi bija iemanījušies kļūt par baņķieriem, bet, tie, kuri kādreiz strādāja par oficiantiem un bārmeņiem bija ielavījušies politikā – mēģināja pārvaldīt valsti. Ko no tādiem var prasīt, ko tādi prot - tik vien zina, kā saldi smaidot klanīties, skaļi smieties, par katru klienta pat vismuļķīgāko joku, cerībā uz dzeram naudām, un… blēdīties!
Šie cilvēki bija pērkami, kā kartupeļi tirgū..
Padomju laikā, skatoties video filmas un pētot glancētos rietumu žurnālus (neskatoties uz cenzūru Rīgā šī labuma netrūka) mums izveidojās dīvaini iluzors priekšstats par dzīvi šeit rietumos. Daudzi no mums, naivi domāja, ka sapņu fabrikas produkcija ir realitāte – šeit viss ir, nu, apmēram tā, kā to rāda amerikāņu seriālos. Nu.. varbūt drusku sliktāk, bet.. gan jau!
To tik vien dzirdēja – go wes, tiesiska valsts, demokrātija..
Rietumi, paralēli pilsoniskajām brīvībām, piedāvāja arī patērētāju dzīvesveidu, kuram agrāk vai vēlāk vajadzēja kļūt par to mušpapīru, uz kura uzķersies tie, kuri dzīvoja padomjzemē.
Un.. tā arī notika!
Tagad, jau otro gadu desmitu dzīvojot UK domāju, ka tie biedri tur Kremlī, tomēr, bija baigie muļķi. Būtu viņi atļāvuši mums izbāzt degunu Dzelzs priekškara rietumpusē, tad izmetusi līkumu pa Londonas vai Mančesteras (atvainojos) piedirstajām priekšpilsētām, kur kāds sapīpējies ‘’mauglis’’[2] nozilinātu mums mūli, ātri vien atgrieztos atpakaļ bez mazākās vēlēšanās tur vēl kādreiz atgriezties. Turpmāk, tādam pasaules pētniekam, Maskavas Forštate liktos gandrīz vai skaistākā vieta pasaulē.
Tā nu sanāca, ka..
Atmodas eiforijā apskurbuši aizbraucām, uz rietumiem, kā tādi nezinīši uz saules pilsētu. Rezultātā sevi tā arī neatradām un gadiem aizejot, atsvešinājušies no dzimtenes kļuvām tādi frustrēti, personisko ilūziju upuri palikt šeit negribam, bet atgriezties arī nesanāk…
Teiktais attiecas ne tikai uz mums - mirstīgajiem vien. Pliekšānu Jānis [3], labi zināms trimdinieks, teica, kas vienreiz ir bijis emigrants visu mūžu tāds ari paliksi, pat savā dzimtenē atgriezies.
Šai sakarā man daudzi iebildīs teikdami, ka talantīgs cilvēks visur būs…talantīgs cilvēks!
Dzīvē parasti sanāk tā, ka dzimtene, profesija un sabiedriskais stāvoklis ir savstarpēji saistītas lietas. Aizbraukšana noveda pie profesionālas degradācijas. Protams, ka ir arī izņēmumi, bet vairums mūsējo ārzemēs neieņem to vietu, kuru viņi būtu pelnījuši, labākajā gadījumā atrodas otršķirīgos amatos..[4]
Nav slikti paskatīties pasauli, bet…
Jādzīvo, tomēr, ir tur kur ir tavs iemīļotais darbs, vecie draugi - ja jūs sava dzīve nedarīsiet to, kas jums visvairāk patīk, kam esat piemēroti un kur varat sasniegt savu potenciālu tad jūs sevī iesēdināsiet tārpu, kurš jūs sagrauzīs no iekšienes,
tik traki jau nu neesot - daudzi esot tikuši uz zaļa zara…
Statistiski emigrantu vidū tiešām ir daudz tādu, kuri ir sasnieguši materiālo labklājību, tas parasti ir tāpēc, ka ar vorkaholisma palīdzību viņi cenšas aizpildīt to tukšumu, kur kādreiz bija dzimtene. Līdzīgi, kā tie, kuri fizisku trūkumu dēļ ir piekalti pie gultas, sasniedz mākslā vai zinātnē ātrāk un vairāk, kā tādi, kuriem šo problēmu nav. Rezultātā daudzi viņus apskauž neapzinādamies, kas aiz tā slēpjas…
Vārds ‘’dzimtene’’ nav tukša skaņa. Daudzi, fiziski atrazdamies ārzemēs, savās sirdīs turpina būt Latvijā. Man ir zināms viens otrs tautietis, kurš (nostalģijas uzplūdos) ,pa youtube, klausās vecas R.Paula dziesmas dzer šņabi un…raud! Varbūt, ka vārds emigrants ir.. diagnoze?
Netrūkst arī tādu, kuriem ir vienalga kur dzīvot - ka tikai nauda nāk! Vakar – Dublina, šodien –Londona, bet rīt.....?! Ādas jaka mugurā, satelīta šķīvis uz jumta, palietota autiņa atslēgas kabatā un...tik priecīgs, tik priecīgs! Kāda tur Latvija - manas mājas ir šeit!! Amerikāņi tādus sauc: ’white trash’ [5]
Bija laiks, kad Latvija nespēja atkauties no iebraucējiem, tagad letiņi paši laižas prom.. krīze!
Otrā pasaules kara laikā Latvija esot zaudējusi 1/3 iedzīvotāju, cik smadzeņu ir neatgriezeniski noplūdis rietumu virzienā pēc 1991.g neatkarības atgūšanas? Vai mēs, tiešam, esam tik bagāta lai tā ‘mētātos’ ar saviem cilvēkresursiem?
Vēl pāris gadu tādas lavīnveidīgas emigrācijas un letiņi šeit kļūs par tādu pat retumu, kā aborigēni Austrālijā - varēs piepelnīties pozējot eksotikas kāro tūristu foto objektīvu priekšā.. arī ienākums!
un vispār.. kāpēc es pats neatgriežos Latvijā.. labs jautājums!
saskaņā ar tautu tēvu [6], ja ir cilvēks, tad ir problēma, bet ja nav cilvēka…nu, tad problēmas nav! Jā, mēs neesam šeit gaidīti un neviens negrib lai mēs atgrieztos, jo, kā, lai savādāk izskaidro to, ka repatriantiem ir jānomaksā nodokļi par prom būtajiem gadiem? Atliek cerēt vienīgi uz Dievu, ka tas palīdzēs mums atgriezties mājās, pie Daugavas krastiem. [7]
Mūsu kaimiņiem poļiem, valsts līmenī, ir repatriācijas programma un virkne labdarības organizāciju, kuras nodarbojas ar izceļojušo pilsoņu atgriešanas jautājumiem. Cita lieta ir – cik efektīvi tas viss darbojas.
Kādā vecā dziesmā dzied, ka nevajagot steigties paredzēt nākotni, jo mums tas neesot lemts.... Bet, ja nu pamēģināt?
Dzīvē viss beidzas labi, ja kaut kas beidzies slikti, tātad, nekas vēl nav beidzies. Mēs, galu galā, dzīvojam apaļā pasaulē – viss nostāsies savās vietās (būsim optimisti) pienāks diena, kad letiņi sāks atgriezties mājās, bet rietumu virziena brauks studēt, mācīties valodas vai.. vienkārši patusēties.
Skolotāji atkal mācīs bērnus, inženieri, (re) industrializēs valsti, bet.. kā tad ar tiem, nu.. bijušajiem ‘’kalpiņiem’’?! Nebūsim atriebīgi – uz akmeņlauztuvēm šos nesūtīsim, arī purvus susināt neliksim, lai atgriežas, kur iederas – atpakaļ aiz letes, pelnīt dzeramnaudas, bet.. tikai šoreiz bez nekādas blēdīšanas, jo.. cik tad nu var!
P.S.
Šis raksts diezgan ilgi nogulējās mana laptopa cietajā diska, jo likās pārlieku emocionāls, nostalģisks un krāsas arī tādas par daudz sabiezinātas un liekas, ka tajā ir arī kaut kas no.. grēksūdzes.
Tomēr nolēmu to atstāt tādu, kā tas ir un publicēt, jo laikā, kad tik daudziem latviešiem dzimtenes atstāšana ir kļuvusi par vienīgo alternatīvu, uzskatu par manu pienākumu brīdināt, ka viss nav tik vienkārši, kā tas pirmajā brīdī izskatās.
[1] Lūdzu nejaukt tos, kuri aizbraukuši uz ārzemēm piepelnīties ar emigrantiem.
[2] R.Kiplinga Džungļu grāmatas personāžs
[3] J.Rainis
[4] Šai sakarā ieteiktu noskatīties dokumentālo filmu Эмигранты. Путь домой (2009)
[5] Baltais mēsls
[6] J.Staļins
[7] Kā Veidenbauma dzejoli.
Bet, par visu pēc kārtas..
Es aizbraucu no Latvijas īsi pēc PSRS sabrukuma. Tas bija tāds dīvains ‘’bijušo’ laikmets – Rīgas Centrālajā tirgū strādāja bijušie skolotāji un inženieri, bijušie taksisti un fotogrāfi bija iemanījušies kļūt par baņķieriem, bet, tie, kuri kādreiz strādāja par oficiantiem un bārmeņiem bija ielavījušies politikā – mēģināja pārvaldīt valsti. Ko no tādiem var prasīt, ko tādi prot - tik vien zina, kā saldi smaidot klanīties, skaļi smieties, par katru klienta pat vismuļķīgāko joku, cerībā uz dzeram naudām, un… blēdīties!
Šie cilvēki bija pērkami, kā kartupeļi tirgū..
Padomju laikā, skatoties video filmas un pētot glancētos rietumu žurnālus (neskatoties uz cenzūru Rīgā šī labuma netrūka) mums izveidojās dīvaini iluzors priekšstats par dzīvi šeit rietumos. Daudzi no mums, naivi domāja, ka sapņu fabrikas produkcija ir realitāte – šeit viss ir, nu, apmēram tā, kā to rāda amerikāņu seriālos. Nu.. varbūt drusku sliktāk, bet.. gan jau!
To tik vien dzirdēja – go wes, tiesiska valsts, demokrātija..
Rietumi, paralēli pilsoniskajām brīvībām, piedāvāja arī patērētāju dzīvesveidu, kuram agrāk vai vēlāk vajadzēja kļūt par to mušpapīru, uz kura uzķersies tie, kuri dzīvoja padomjzemē.
Un.. tā arī notika!
Tagad, jau otro gadu desmitu dzīvojot UK domāju, ka tie biedri tur Kremlī, tomēr, bija baigie muļķi. Būtu viņi atļāvuši mums izbāzt degunu Dzelzs priekškara rietumpusē, tad izmetusi līkumu pa Londonas vai Mančesteras (atvainojos) piedirstajām priekšpilsētām, kur kāds sapīpējies ‘’mauglis’’[2] nozilinātu mums mūli, ātri vien atgrieztos atpakaļ bez mazākās vēlēšanās tur vēl kādreiz atgriezties. Turpmāk, tādam pasaules pētniekam, Maskavas Forštate liktos gandrīz vai skaistākā vieta pasaulē.
Tā nu sanāca, ka..
Atmodas eiforijā apskurbuši aizbraucām, uz rietumiem, kā tādi nezinīši uz saules pilsētu. Rezultātā sevi tā arī neatradām un gadiem aizejot, atsvešinājušies no dzimtenes kļuvām tādi frustrēti, personisko ilūziju upuri palikt šeit negribam, bet atgriezties arī nesanāk…
Teiktais attiecas ne tikai uz mums - mirstīgajiem vien. Pliekšānu Jānis [3], labi zināms trimdinieks, teica, kas vienreiz ir bijis emigrants visu mūžu tāds ari paliksi, pat savā dzimtenē atgriezies.
Šai sakarā man daudzi iebildīs teikdami, ka talantīgs cilvēks visur būs…talantīgs cilvēks!
Dzīvē parasti sanāk tā, ka dzimtene, profesija un sabiedriskais stāvoklis ir savstarpēji saistītas lietas. Aizbraukšana noveda pie profesionālas degradācijas. Protams, ka ir arī izņēmumi, bet vairums mūsējo ārzemēs neieņem to vietu, kuru viņi būtu pelnījuši, labākajā gadījumā atrodas otršķirīgos amatos..[4]
Nav slikti paskatīties pasauli, bet…
Jādzīvo, tomēr, ir tur kur ir tavs iemīļotais darbs, vecie draugi - ja jūs sava dzīve nedarīsiet to, kas jums visvairāk patīk, kam esat piemēroti un kur varat sasniegt savu potenciālu tad jūs sevī iesēdināsiet tārpu, kurš jūs sagrauzīs no iekšienes,
tik traki jau nu neesot - daudzi esot tikuši uz zaļa zara…
Statistiski emigrantu vidū tiešām ir daudz tādu, kuri ir sasnieguši materiālo labklājību, tas parasti ir tāpēc, ka ar vorkaholisma palīdzību viņi cenšas aizpildīt to tukšumu, kur kādreiz bija dzimtene. Līdzīgi, kā tie, kuri fizisku trūkumu dēļ ir piekalti pie gultas, sasniedz mākslā vai zinātnē ātrāk un vairāk, kā tādi, kuriem šo problēmu nav. Rezultātā daudzi viņus apskauž neapzinādamies, kas aiz tā slēpjas…
Vārds ‘’dzimtene’’ nav tukša skaņa. Daudzi, fiziski atrazdamies ārzemēs, savās sirdīs turpina būt Latvijā. Man ir zināms viens otrs tautietis, kurš (nostalģijas uzplūdos) ,pa youtube, klausās vecas R.Paula dziesmas dzer šņabi un…raud! Varbūt, ka vārds emigrants ir.. diagnoze?
Netrūkst arī tādu, kuriem ir vienalga kur dzīvot - ka tikai nauda nāk! Vakar – Dublina, šodien –Londona, bet rīt.....?! Ādas jaka mugurā, satelīta šķīvis uz jumta, palietota autiņa atslēgas kabatā un...tik priecīgs, tik priecīgs! Kāda tur Latvija - manas mājas ir šeit!! Amerikāņi tādus sauc: ’white trash’ [5]
Bija laiks, kad Latvija nespēja atkauties no iebraucējiem, tagad letiņi paši laižas prom.. krīze!
Otrā pasaules kara laikā Latvija esot zaudējusi 1/3 iedzīvotāju, cik smadzeņu ir neatgriezeniski noplūdis rietumu virzienā pēc 1991.g neatkarības atgūšanas? Vai mēs, tiešam, esam tik bagāta lai tā ‘mētātos’ ar saviem cilvēkresursiem?
Vēl pāris gadu tādas lavīnveidīgas emigrācijas un letiņi šeit kļūs par tādu pat retumu, kā aborigēni Austrālijā - varēs piepelnīties pozējot eksotikas kāro tūristu foto objektīvu priekšā.. arī ienākums!
un vispār.. kāpēc es pats neatgriežos Latvijā.. labs jautājums!
saskaņā ar tautu tēvu [6], ja ir cilvēks, tad ir problēma, bet ja nav cilvēka…nu, tad problēmas nav! Jā, mēs neesam šeit gaidīti un neviens negrib lai mēs atgrieztos, jo, kā, lai savādāk izskaidro to, ka repatriantiem ir jānomaksā nodokļi par prom būtajiem gadiem? Atliek cerēt vienīgi uz Dievu, ka tas palīdzēs mums atgriezties mājās, pie Daugavas krastiem. [7]
Mūsu kaimiņiem poļiem, valsts līmenī, ir repatriācijas programma un virkne labdarības organizāciju, kuras nodarbojas ar izceļojušo pilsoņu atgriešanas jautājumiem. Cita lieta ir – cik efektīvi tas viss darbojas.
Kādā vecā dziesmā dzied, ka nevajagot steigties paredzēt nākotni, jo mums tas neesot lemts.... Bet, ja nu pamēģināt?
Dzīvē viss beidzas labi, ja kaut kas beidzies slikti, tātad, nekas vēl nav beidzies. Mēs, galu galā, dzīvojam apaļā pasaulē – viss nostāsies savās vietās (būsim optimisti) pienāks diena, kad letiņi sāks atgriezties mājās, bet rietumu virziena brauks studēt, mācīties valodas vai.. vienkārši patusēties.
Skolotāji atkal mācīs bērnus, inženieri, (re) industrializēs valsti, bet.. kā tad ar tiem, nu.. bijušajiem ‘’kalpiņiem’’?! Nebūsim atriebīgi – uz akmeņlauztuvēm šos nesūtīsim, arī purvus susināt neliksim, lai atgriežas, kur iederas – atpakaļ aiz letes, pelnīt dzeramnaudas, bet.. tikai šoreiz bez nekādas blēdīšanas, jo.. cik tad nu var!
P.S.
Šis raksts diezgan ilgi nogulējās mana laptopa cietajā diska, jo likās pārlieku emocionāls, nostalģisks un krāsas arī tādas par daudz sabiezinātas un liekas, ka tajā ir arī kaut kas no.. grēksūdzes.
Tomēr nolēmu to atstāt tādu, kā tas ir un publicēt, jo laikā, kad tik daudziem latviešiem dzimtenes atstāšana ir kļuvusi par vienīgo alternatīvu, uzskatu par manu pienākumu brīdināt, ka viss nav tik vienkārši, kā tas pirmajā brīdī izskatās.
[1] Lūdzu nejaukt tos, kuri aizbraukuši uz ārzemēm piepelnīties ar emigrantiem.
[2] R.Kiplinga Džungļu grāmatas personāžs
[3] J.Rainis
[4] Šai sakarā ieteiktu noskatīties dokumentālo filmu Эмигранты. Путь домой (2009)
[5] Baltais mēsls
[6] J.Staļins
[7] Kā Veidenbauma dzejoli.
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Anonīms
komentārs
Cienītais, es gribu nodrošināt arī savas vecumdienas, kamēr vēl esmu
darbaspējīgā vecumā, tāpēc tomēr braukšu prom. Ja paliekot te saņemšu
150 Ls (ja vispār līdz tai pensijai nodzīvošu) nekādas tautasdziesmas
dziedāt negribēsies. Filozofēt par emigrāciju var ar pilnu vēderu.
atbildēt
latwis
komentārs
Jauks raksts! Kā vienmēr, eleganti uzrakstīts! Vien dažas piezīmes -
Arī Rīga pārvēršas, pie tam strauji, par piedirstu, gluži vai Mančestras piepilsētu. Dzīvoju Avotielas rajonā, kur negribēta komunikācija ar visādiem zonas tipiem sanāk arvien biežāk. Un tie nav vietējie jaukie sīņi, bet tiešām kriminālisti - uzbrukumi garāmgājējiem dēļ cigaretēm, velosipēda, mobīlā, "izskatās, ka tev ir nauda"... cilvēki sākuši staigāt, pastāvīgi atpakaļ skatoties. Baigi neomulīgi, baigi!
Otrs -
cilvēkus prom no Latvijas vilina ne jau Holivudas seriālu radītie tēli, bet reāli veiksmes stāsti, kā aizbraucēji, darot vienkāršu darbu, darot kārtīgi un apzinīgi, tiek pie turības un "Anglijas pensijas", vai arī aprecas ar kādu [iemīlētu] vietējo.
Arī Rīga pārvēršas, pie tam strauji, par piedirstu, gluži vai Mančestras piepilsētu. Dzīvoju Avotielas rajonā, kur negribēta komunikācija ar visādiem zonas tipiem sanāk arvien biežāk. Un tie nav vietējie jaukie sīņi, bet tiešām kriminālisti - uzbrukumi garāmgājējiem dēļ cigaretēm, velosipēda, mobīlā, "izskatās, ka tev ir nauda"... cilvēki sākuši staigāt, pastāvīgi atpakaļ skatoties. Baigi neomulīgi, baigi!
Otrs -
cilvēkus prom no Latvijas vilina ne jau Holivudas seriālu radītie tēli, bet reāli veiksmes stāsti, kā aizbraucēji, darot vienkāršu darbu, darot kārtīgi un apzinīgi, tiek pie turības un "Anglijas pensijas", vai arī aprecas ar kādu [iemīlētu] vietējo.
atbildēt
Anonīms
(par Anonīms komentāru)
Ja jūs esat ebrejs, tad viss ir skaidrs. Nesaprotu tikai, kāpēc jūs
dalāties savā pieredzē ar gojiem?
atbildēt
Anonīms
komentārs
To komentëtäjs 2009-06-19 23:44:01. Apbrïnojami,ka käds pateica šos
värdus. Tev ir 100% taisnïba par Angliju. Tieši tä es arï jütos.
Pëkšńi kłuvu vienaldzïga attiecïbä pret naudu. Pärvedu gimeni,vïrs kaut
ko pläno,bet es,lai kä mëginätu vińu saprast,man nekas nesanäk. Mana
näkotne man ir pilnïgi vienaldzïga. Es zinu,ka tukšuma sajüta manï nevar
büt patiesïba,bet es tik tiešäm jütos kä aizmaldïjusies. Gribas vienu
rïtu pamosties Latvijä,un saprast to,ka viss ir bijis murgs. Man,it kä,nav
spëka,lai dzïvotu te,täpat, nav man spëka,lai atgrieztos mäjäs. Un tad
vël šï krïze. Ir dubulti smagi,kad lasu to,cik tautiešiem kläjas grüti.
Mana tauta,në,patiesïbä,neviena tauta tädas zaglïgas valdïbas nav
pelnïjusi. Katru dienu sekoju tam,kas notiek Latvijä. Un ar katru dienu mans
izmisums un säpes pastiprinäs. Es vienkärši nevaru saprast,käpëc mums dota
täda dzïve,un käpëc sauja zagłu joprojäm paliek netiesäta,käpëc tauta
koketë ar tiem,kas pelnïjuši rungu? Käpëc mës tik saudzïgi pret
neliešiem,un tik nesaudzïgi pret sevi?! Vai tiešäm mums lemts izzust? Vai
tiešäm mës neesam pelnïjuši labäku dzïvi?? Vai tiešäm es nomiršu tä
arï nepiedzïvojusi patiesu latviešu atmodu?!!!
atbildēt
Anonīms
(par frips komentāru)
Esmu dubultmēsla autors ;)
Tik personiski jau tas nebija, ja ņemt vērā -ka šajā kategorijā ietilpst vairāki miljoni cilvēku pasaulē.
Tik personiski jau tas nebija, ja ņemt vērā -ka šajā kategorijā ietilpst vairāki miljoni cilvēku pasaulē.
atbildēt
-5 punkti
Anonīms
komentārs 2009-06-19 23:47:54
[Apskatīt]
Anonīms
komentārs
Jautājums autoram vai esi mēģinajis ilgak par gadu Latvijā padzīvot?Te ir
forši kamer tu šeit ciemojies .Anglijā ir forši kamēr tev neapnīk pelnīt
naudu.
atbildēt
Anonīms
komentārs
Es dzīvoju US, un man nav šādu izjūtu, kad dzīvoju Vācijā, bija. Šī ir
ideāla vieta imigrantiem, nav arī viss tik pielaizīts kā Eiropā. Tiesa,
sarežģīti bija dabūt Zaļo karti, bet nu tas ir aiz muguras. Valsts ir tik
liela, ka katra atradīs savu nišu. Varbūt man arī vieglāk, jo esmu ebrejs,
un šeit tas kreitni lielākai cilvēku daļai nešķiet kaut kas pēc
noklusējuma nelāgs, kā arī neasociējas ar pagrīdes miljonāra statusu.
Varbūt drīzāk ar tieksmi uz visādām mākslām. Dzīvot ir patiešām jauki.
Bieži esmu arī Eiropā, Izraēlā un Latvijā, kā arī Igaunijā. Latvija
nebeidz pārsteigt ar to, ka it kā ir tik daudz iespēju kļūt par tādu mazu
Skandināvijas tipa valsti, bet ik uz soļa tas tiek...grūti cenzēti
raksturot. To cilvēki nodara paši sev, nav pozitīvisma. Atliek kaut vai
palasīties interneta komentārus - kaut gan tas nav objektīvs kritērijs,
būsit pārsteigti, ka citās valstīs publisko forumos lasītāji viens otru
neaplej ar mēsliem. Tas nav raksturīgs šai disusiju grupai, bet jūs
saprotat, par ko runāju. Un es neticu, ka pēc gadiem 20 kas būs radikāli
mainījies. Emigrācija ir viena no vērtīgākajām lietām, ko esmu paveicis.
atbildēt
Anonīms
komentārs
To 19:23:34. Dubultmësls:D)))))) Tu mani riktïgi sasmiedinäji:))))) Ja neesi
zaglis,tad jaunam autińam,mäjai piekrät nav nemaz tik viegli. Bërni arï
jäaudzina:) Strädät un nebüt bagätam nav kauna lieta! Lai kaunäs tie,kas
pańem to,kas vińiem nepienäkas:) xxx
atbildēt
Anonīms
komentārs
Visumā šī ''luga'' ir saprotama, bet-ko autors gribēja
teikt ar tiem 'baltajiem mēsliem'?! Kad pats dzīvoju Latvijā, man
arī bija ādas jaka, satelīts uz jumta un lietots auto, vai kāds varētu
nosaukt mani par mēslu? Cik cilvēkiem Latvijā var piemērot šādu
formulējumu?
Tagad dzīvoju neLatvijā, man tagad ir 4 gadus vecs auto(nopirku 2gadi atpakaļ), divas ādas jakas(man patīk šie izstrādājumi), uz jumta ir divi satelīt uztvērēji(viens uz austrumiem, otrs uz rietumiem)-pēc ''lugas'' autora teiktā, esmu tagad dubultbalts/dubultmēsls?
Tagad dzīvoju neLatvijā, man tagad ir 4 gadus vecs auto(nopirku 2gadi atpakaļ), divas ādas jakas(man patīk šie izstrādājumi), uz jumta ir divi satelīt uztvērēji(viens uz austrumiem, otrs uz rietumiem)-pēc ''lugas'' autora teiktā, esmu tagad dubultbalts/dubultmēsls?
atbildēt
Anonīms
komentārs
ps Sorry-melanholija:))) Jä,un prieks nav jämeklë apkärtëjos cilvëkos vai
apstäkłos. Prieks,lai arï käds Jüs nebütu domätäjs,atrodas Jüsu sirdï.
Ja cilvëks mïl savu tautu,tad attälums jüs škirs tikai tehniski. Bet tä
tikai täda neërtïba. Bet dzïvë to neërtïbu ir łoti daudz. Nav vërts
tërët savu laiku,pievëršot savu uzmanïbu neërtïbäm. Ja mës barjeras
neredzam,tätad vińu nav!!! Vëlu visiem vieglas,gaišas domas xxxxxxx
atbildēt
Anonīms
komentārs
Lai kur tu atrastos,ja esi domäjoša bütne,tad saknes nekad nepazaudësi. Es
kädu laiku jutos tieši täpat kä vińš. Bet patiesïbä täs ir
skumjas,kuras ïpaši apmeklë gados vecäkus emigrantus. Tu cilvëk
dzïvo,strädä,centies un,pilnïgi noteikti ceri,ka vienu dienu tu
atgriezïsies pie savëjiem:) Un tad,vienu dienu tu atskärt,ka tavi skaistäkie
dzïves gadi jau ir aiz muguras u.t.t.u.t.j.p. Tä ir melangolija. Täs ir
skumjas par to mirkli,kuru ierasti mëdzam saukt par dzïvi. Skumjas svešumâ
ir stipri mazäkas tad,ja jums tur piedzimst bërnińš,ja jüs säkat veidot
tur savu ligzdińu,tätad,jüs atsakaties justies kä upuris. Autoram gribëju
pateikt tikai to,ka Jüs nevarat man apgalvot to,ka dzïvojot Latvijä,šï
melangolija neapmeklëtu jüs. Visdrïzäk jau apmeklëtu. Es vëlu jums,lai
skumjas jüsu sirdï nomaina prieks un mïlestïba uz visu dzïvo:D)))) xxxx
atbildēt
kalvis
komentārs
Visam ir savas robežas.. Latvijas politikai tikai nav. Ja vienubrīd
aizbraucējus varēja kritizēt, tad tagad es par to vairs nebūtu tik
pārliecināts.
atbildēt
klementine
komentārs
Skaudra vīzija un taustāma realitātes garša.
Autors ir formulējis ārkārtīgi svarīgas vispārcilvēciskas vērtības un pamatprincipus, izsakot hipotēzi par to, ka pārticība ļauj sajusties cilvēkam labāk. Bet tikai pirmajā brīdī. Ja viņš nav truls lopiņš, pēc piebāztām kabatām nākamā fāzē visbiežāk seko akacis, kas nenovēršami iesūc. Tā ir apziņa, ka esi dzīva būtne bez saknēm, vien vēja nests kamolzāles vīkšķis - tā vajā kā Latvijas krieviņus, tā latviešus svešumā.
Bēdīgi, ja cilvēkiem neizdodas atrast spēkus un iespējas palikt dzimtenē, viņi sevi un savus bērnus lemj mūžīgam tukšumam "kautkur krūšu rajonā".
Četri man tuvi draugi savulaik devušies pasaulē "laimi meklēt", dažus gadus padzīvojuši gan Eiropā, gan Amerikā. Strādāja gan gadījuma darbus, gan specialitātē. Pēc gadiem - kas varēja, tas atgriezās. Neraugoties uz milzīgo starpību kā atalgojuma, tā dzīves komforta ziņā. Saknes domājošai būtnei ir svarīgākas, kā ikdienas burzmā šķiet.
Tā jau saka, ka mēs kautko pa īstam novērtējam tikai tad, kad esam to zaudējuši.
Autors ir formulējis ārkārtīgi svarīgas vispārcilvēciskas vērtības un pamatprincipus, izsakot hipotēzi par to, ka pārticība ļauj sajusties cilvēkam labāk. Bet tikai pirmajā brīdī. Ja viņš nav truls lopiņš, pēc piebāztām kabatām nākamā fāzē visbiežāk seko akacis, kas nenovēršami iesūc. Tā ir apziņa, ka esi dzīva būtne bez saknēm, vien vēja nests kamolzāles vīkšķis - tā vajā kā Latvijas krieviņus, tā latviešus svešumā.
Bēdīgi, ja cilvēkiem neizdodas atrast spēkus un iespējas palikt dzimtenē, viņi sevi un savus bērnus lemj mūžīgam tukšumam "kautkur krūšu rajonā".
Četri man tuvi draugi savulaik devušies pasaulē "laimi meklēt", dažus gadus padzīvojuši gan Eiropā, gan Amerikā. Strādāja gan gadījuma darbus, gan specialitātē. Pēc gadiem - kas varēja, tas atgriezās. Neraugoties uz milzīgo starpību kā atalgojuma, tā dzīves komforta ziņā. Saknes domājošai būtnei ir svarīgākas, kā ikdienas burzmā šķiet.
Tā jau saka, ka mēs kautko pa īstam novērtējam tikai tad, kad esam to zaudējuši.
atbildēt



|
atbildēt