Par Sociālo reformu biedrību
Rīgā, 2009. gada 12. jūlijā
Labdien!
4. jūlijā Saeima beidzot ir sākusi skatīt likuma projektus par Eiropas Sociālās hartas un Eiropas Sociālās drošības kodeksa ratifikāciju.
Likumu projekti paredz ratificēt Saeimā ne visus, bet tikai daļu pantu.
Atšķirība - izpildi kontrolē Eiropas Sociālo tiesību komiteja. Tajā NVO var iesniegt sūdzības par Hartas neievērošanu. Ja Harta nav ratificēta, tad komiteja sūdzības nepieņem.
Iecerētās Sociālo reformu biedrības tādējādi viens no mērķiem - organizēt referendumu, lai panāktu visu pantu atzīšanu Latvijā. (Manuprāt, Harta neattiecas uz tiem starptautiskiem līgumiem, kurus Satversme neparedz tautas nobalsošanai).
Statūtos jānostiprina, ka biedrība kā NVO var sniegt sūdzības šai komitejai.
Kā lasāms Labklājības ministrijas anotācijā, papildu finansiāli izdevumi sakarā ar šo dokumentu ieviešanu nav paredzami.
Ja īpaši līdzekļi nav nepieciešami, tas nozīmē to, ka nepieciešama ir deputātu labā griba. (Mēs kā biedrība varētu panākt, ka uz Saeimas vēlēšanām vairākums partiju programmā ieliek sociālo likumu atbilstību ES dokumentiem; lai vismaz nākamie deputāti ir noskaņoti darīt labu tautai).
Ir LM veikta plaša analīze par Latvijas likumu atbilstību ES prasībām (pievienoju).
Viens piemērs. Saskaņā ar Eiropas prasībām, minimālai algai ir jābūt 60% no vidējās algas, tas Latvijā būtu ap 300 latiem. Ministru kabinets 2005. gadā ir apstiprinājis programmu, kā 7 gadu laikā Latvija izpildīt šo prasību. 2009. gadā vajadzēja būt 220 latiem, faktiski ir 180 lati.
Viens piemērs. Saskaņā ar Eiropas prasībām, minimālai algai ir jābūt 60% no vidējās algas, tas Latvijā būtu ap 300 latiem. Ministru kabinets 2005. gadā ir apstiprinājis programmu, kā 7 gadu laikā Latvija izpildīt šo prasību. 2009. gadā vajadzēja būt 220 latiem, faktiski ir 180 lati.
P.S. lūdzu apdomāt konkrētās personas, kurām ir bijusi interese un reāli priekšlikumi par uzlabojumiem Latvijā, lai piedāvātu šiem cilvēkiem līdzdarboties biedrībā.
Redzot, kā Saeima ilgus gadus ir pretojusies ES dokumentu attiecināšanai uz Latviju, ir skaidri redzama nepieciešamība soc. ref. biedrībā iesaistīt pēc iespējas plašāku loku.
Vilors Eihmanis
Telefons 26553166
E-pasts: vilors.eihmanis@gmail.com
Pielikumi:
http://www.saeima.lv/saeima9/lasa?dd=LP1089_0
http://www.saeima.lv/saeima9/lasa?dd=LP1080_0
http://www.lm.gov.lv/upload/sociala_aizsardziba/pesh_gala_izvertejums_190908_2.doc
Labdien!
4. jūlijā Saeima beidzot ir sākusi skatīt likuma projektus par Eiropas Sociālās hartas un Eiropas Sociālās drošības kodeksa ratifikāciju.
Likumu projekti paredz ratificēt Saeimā ne visus, bet tikai daļu pantu.
Atšķirība - izpildi kontrolē Eiropas Sociālo tiesību komiteja. Tajā NVO var iesniegt sūdzības par Hartas neievērošanu. Ja Harta nav ratificēta, tad komiteja sūdzības nepieņem.
Iecerētās Sociālo reformu biedrības tādējādi viens no mērķiem - organizēt referendumu, lai panāktu visu pantu atzīšanu Latvijā. (Manuprāt, Harta neattiecas uz tiem starptautiskiem līgumiem, kurus Satversme neparedz tautas nobalsošanai).
Statūtos jānostiprina, ka biedrība kā NVO var sniegt sūdzības šai komitejai.
Kā lasāms Labklājības ministrijas anotācijā, papildu finansiāli izdevumi sakarā ar šo dokumentu ieviešanu nav paredzami.
Ja īpaši līdzekļi nav nepieciešami, tas nozīmē to, ka nepieciešama ir deputātu labā griba. (Mēs kā biedrība varētu panākt, ka uz Saeimas vēlēšanām vairākums partiju programmā ieliek sociālo likumu atbilstību ES dokumentiem; lai vismaz nākamie deputāti ir noskaņoti darīt labu tautai).
Ir LM veikta plaša analīze par Latvijas likumu atbilstību ES prasībām (pievienoju).
Viens piemērs. Saskaņā ar Eiropas prasībām, minimālai algai ir jābūt 60% no vidējās algas, tas Latvijā būtu ap 300 latiem. Ministru kabinets 2005. gadā ir apstiprinājis programmu, kā 7 gadu laikā Latvija izpildīt šo prasību. 2009. gadā vajadzēja būt 220 latiem, faktiski ir 180 lati.
Viens piemērs. Saskaņā ar Eiropas prasībām, minimālai algai ir jābūt 60% no vidējās algas, tas Latvijā būtu ap 300 latiem. Ministru kabinets 2005. gadā ir apstiprinājis programmu, kā 7 gadu laikā Latvija izpildīt šo prasību. 2009. gadā vajadzēja būt 220 latiem, faktiski ir 180 lati.
P.S. lūdzu apdomāt konkrētās personas, kurām ir bijusi interese un reāli priekšlikumi par uzlabojumiem Latvijā, lai piedāvātu šiem cilvēkiem līdzdarboties biedrībā.
Redzot, kā Saeima ilgus gadus ir pretojusies ES dokumentu attiecināšanai uz Latviju, ir skaidri redzama nepieciešamība soc. ref. biedrībā iesaistīt pēc iespējas plašāku loku.
Vilors Eihmanis
Telefons 26553166
E-pasts: vilors.eihmanis@gmail.com
Pielikumi:
http://www.saeima.lv/saeima9/lasa?dd=LP1089_0
http://www.saeima.lv/saeima9/lasa?dd=LP1080_0
http://www.lm.gov.lv/upload/sociala_aizsardziba/pesh_gala_izvertejums_190908_2.doc
Saistītie raksti:
» Neskatoties uz krīzi Latvijā cilvēki turpina precēties
» Ko krīze labu jums iemācījusi?
» Skaistums un ekonomija
» Par Latvijas valsts pamatiem
» Rozentāle pabāž premjeru zem tupeles
» Neskatoties uz krīzi Latvijā cilvēki turpina precēties
» Ko krīze labu jums iemācījusi?
» Skaistums un ekonomija
» Par Latvijas valsts pamatiem
» Rozentāle pabāž premjeru zem tupeles
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs



|
