Nepieļausim, ka dialekti tiek pataisīti par svešvalodu

Mūsu valstī par daudz ko tiek cilvēkiem sagrozītas galvas.
Nupat izlasīju, ka Augstākās Tiesas senāts secinājis, ka "Citas
izloksnes vai valodas Administratīvā procesa likuma 110.panta otrās
daļas izpratnē ir svešvalodas un latgaliešu rakstu valodā sastādīts
dokuments atzīstams par dokumentu, kas rakstīts svešvalodā."
Vai lielāku murgu vēl nevarēja uzrakstīt? Tātad ar kaut kādu likuma normu
likumdevējs paredzējis un tiesa apstiprināja, ka latgaliešu valoda ir
svešavaloda? Manuprāt, ka pareizi bija jāieraksta, ka dokuments
sastādīts dialektā. Nevis svešvalodā. Jājautā, kam ir izdevīgi šķelt
zemgaliešus, kurzemniekus, vidzemniekus no latgaliešiem, tagad pēc
būtības aizvainojot austrumos dzīvojošos latviešus (kas runā
latgaliešu dialektā, nevis svešvalodā)? Manuprāt, ne tikai latgalieši,
bet arī zemgalieši, kurzemnieki, vidzemnieki apvainotos ja
viņu dialektu nosauktu par svešvalodu.
Ja tā ir juridiski problēma, tad uzskatu, ka Administratīvā procesa
likuma 110.panta otrās daļa ir precizējama, nosakot, ka ir dialekti
(kas nav literārā jeb valsts valoda, bet nav arī svešavaloda).
Citādi sanāk tāds pats murgs kā ar Abreni, ka cilvēkiem, kas dzima
līdz 1944. gadam Abrenē, tagad raksta dokumentos, ka - dzimis Krievijā.
Nepieļausim dažiem likumdevējiem un tiesnešiem kropļot mūsu smadzenes
par manis aprakstītiem gadījumiem.