Mīts par Sazvērestību
Tiem, kas sēž smilšu kastē un vēl nezina - jēdziens "Sazvērestību teorija" ir viens no milzum daudziem mēģinājumiem apspiest cilvēka vēlmi saprast apkārt notiekošo un kļūt brīvam no visāda veida kontroles. Šoreiz tikai par divu veida kontrolēm - varu apbēdināt, neviena nebūs tieši saistīta ar Lielajiem Zēniem.
”Pirmām” kārtām no sabiedrības spiediena kontroles - ko citi par mani padomās.
Kāda f***g atšķirība, ko par tevi kāds padomā. Vis drīzāk lielāko daļu laika cilvēki (lielie par citiem padomātāji) paši dzīvo nemitīgā stresā par to, ko par viņiem padomās pārējie. Tieši tādēļ viņi nopūlas melnām miesām neizlekt ārā no pelēkās masas. Viņi ir pirmie, kas mēģina kādu izlēcēju vilkt atpakaļ pie zemes - nav ko te izlekt.
Otrām kārtām no morāles koda kontroles, kas ir veidojusies reliģisku, sabiedrisku un komerciālu interešu rezultātā. Es runāju par mūsdienu augstāko ētisko principu - "Kā es varu paņemt kaut ko vērtīgu no sabiedrības" jeb Ekonomisko izaugsmi. Šī mantra par labticīgu dzīvošanu ņemot vairāk no citiem ir absolūta prāta kontrole jeb virziens, kas savā būtībā (ja tu par to nedaudz padomā) ir PAŠIZNĪCINOŠS, jo ir limitēts. Mēs domājam, kā vairāk paņemt no zemes resursiem, pārstrādāt, nodarbināt citus, vairāk pārdot, patērēt...
Pretējs princips ir DOT. Ja mēs VISI sākot ar rītdienu sevi nodarbinātu ar domu, kā dot (nevis ņemt)? Kas notiktu? Mēs visi dzīvotu ļoti labticīgi, jo mēs Dotu citiem, bet citi Dotu mums. Meli par to, ka visiem viss nepietiks... parēķini pats. Beidz lasīt šo rakstu un sarēķini cik daudz zemes ir nepieciešams 6 miljardiem cilvēku, lai katram būtu pushektārs vai hektārs. Vai arī cik hektāru zemes būtu katram no mums, ja mēs visu zemi sadalītu vienlīdzīgi uz 6 miljardiem iedzīvotāju?
Atbilde - katram 2,48ha, kas, protams, nav nepieciešams. Katram pa pushektāram - ir tikai 1/5 no Zemes. Principā visiem pietiktu tikai nedaudz vairāk par Austrāliju. Tiem, kuri nezin ģeogrāfiju – ir Eiropa, Āzija, Dienvidamerika un Ziemeļamerika, bet tiem, kas snovo, ir Antarktīda, tomēr par to vēlāk.
Zemāk rakstītais ir speciāla piezīme iekodētiem bremzītēm jeb cilvēkiem, kas sev aizliedz domāt radoši (paplašinot domu virzienu un meklējot risinājumus). Toties māk piesieties sīkumiem un vilkt atpakaļ pelēkajā masā.
Tūliņ bļaus, ka Sahārā nevar audzēt gurķus, bet Antarktīdā nav koku. Uz ātro dažas idejas:
1. Sahāru var noklāt ar Saules baterijām (noklājot tikai mazu daļu enerģija pietiktu visai pasaulei), bet ēnā sāks augt nezāles... un varbūt gurķi. Skatīt PERMACULTURE, par augkopību tuksneša vidū.
2. Antarktīdā izmantojot siltumnīcas (līdzīgi kā Norvēģijā, kas gandrīz ir tā pati Antarktīda :D) audzēt dārzeņus piegādājot elektrību no Sahāras tuksnesī saražotās elektrības. Būs jūra ar cilvēkiem, kas labprātīgi pārcelsies uz dzīvi tur, jo varēs snovot cauru gadu!
Sadedzini mani.
”Pirmām” kārtām no sabiedrības spiediena kontroles - ko citi par mani padomās.
Kāda f***g atšķirība, ko par tevi kāds padomā. Vis drīzāk lielāko daļu laika cilvēki (lielie par citiem padomātāji) paši dzīvo nemitīgā stresā par to, ko par viņiem padomās pārējie. Tieši tādēļ viņi nopūlas melnām miesām neizlekt ārā no pelēkās masas. Viņi ir pirmie, kas mēģina kādu izlēcēju vilkt atpakaļ pie zemes - nav ko te izlekt.
Otrām kārtām no morāles koda kontroles, kas ir veidojusies reliģisku, sabiedrisku un komerciālu interešu rezultātā. Es runāju par mūsdienu augstāko ētisko principu - "Kā es varu paņemt kaut ko vērtīgu no sabiedrības" jeb Ekonomisko izaugsmi. Šī mantra par labticīgu dzīvošanu ņemot vairāk no citiem ir absolūta prāta kontrole jeb virziens, kas savā būtībā (ja tu par to nedaudz padomā) ir PAŠIZNĪCINOŠS, jo ir limitēts. Mēs domājam, kā vairāk paņemt no zemes resursiem, pārstrādāt, nodarbināt citus, vairāk pārdot, patērēt...
Pretējs princips ir DOT. Ja mēs VISI sākot ar rītdienu sevi nodarbinātu ar domu, kā dot (nevis ņemt)? Kas notiktu? Mēs visi dzīvotu ļoti labticīgi, jo mēs Dotu citiem, bet citi Dotu mums. Meli par to, ka visiem viss nepietiks... parēķini pats. Beidz lasīt šo rakstu un sarēķini cik daudz zemes ir nepieciešams 6 miljardiem cilvēku, lai katram būtu pushektārs vai hektārs. Vai arī cik hektāru zemes būtu katram no mums, ja mēs visu zemi sadalītu vienlīdzīgi uz 6 miljardiem iedzīvotāju?
Atbilde - katram 2,48ha, kas, protams, nav nepieciešams. Katram pa pushektāram - ir tikai 1/5 no Zemes. Principā visiem pietiktu tikai nedaudz vairāk par Austrāliju. Tiem, kuri nezin ģeogrāfiju – ir Eiropa, Āzija, Dienvidamerika un Ziemeļamerika, bet tiem, kas snovo, ir Antarktīda, tomēr par to vēlāk.
Zemāk rakstītais ir speciāla piezīme iekodētiem bremzītēm jeb cilvēkiem, kas sev aizliedz domāt radoši (paplašinot domu virzienu un meklējot risinājumus). Toties māk piesieties sīkumiem un vilkt atpakaļ pelēkajā masā.
Tūliņ bļaus, ka Sahārā nevar audzēt gurķus, bet Antarktīdā nav koku. Uz ātro dažas idejas:
1. Sahāru var noklāt ar Saules baterijām (noklājot tikai mazu daļu enerģija pietiktu visai pasaulei), bet ēnā sāks augt nezāles... un varbūt gurķi. Skatīt PERMACULTURE, par augkopību tuksneša vidū.
2. Antarktīdā izmantojot siltumnīcas (līdzīgi kā Norvēģijā, kas gandrīz ir tā pati Antarktīda :D) audzēt dārzeņus piegādājot elektrību no Sahāras tuksnesī saražotās elektrības. Būs jūra ar cilvēkiem, kas labprātīgi pārcelsies uz dzīvi tur, jo varēs snovot cauru gadu!
Sadedzini mani.
Saistītie raksti:
» Kā nogalinās Latviju?
» Muļķu Zeme
» Sazvērestību teorija latviešu gaumē
» Sazvērestības un teorijas. Pēdējie mohikāņi.
» Codex Alimentarius (otra daļa)
» Kā nogalinās Latviju?
» Muļķu Zeme
» Sazvērestību teorija latviešu gaumē
» Sazvērestības un teorijas. Pēdējie mohikāņi.
» Codex Alimentarius (otra daļa)
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
ABAB
komentārs
Kas tu tads esi?
Es varu attiecinaaties uz lielaako dalju teiktaa. Decentralizaacija, indiviuaalisms - kaa speeja pasham noteikt savu virziibu un savas veertiibas, nevis gaidiit to uzspieshanu no augshas, briiviiba no piramidaalas hierarhijas un hierarhijas vispaar...
es varu uz sevi attiecinaat nomadismu.
Vienai lietai tomeer es nevaru pilniibaa piekrist - dziivot tikai tagadnei.
Kaapeec?
Ljoti vienkaarshi - lai saprastu, kas notiek shobriidu un kas notiks naakotnee, ir jaazina pagaatne. Kaads tuulinj domaas - "ja man neinteresee nakotne... ja es dziivoju shim momentam?".
Mana atbilde ir - tev vajadzeetu domaat gan par naakotni, jo tieshi nedomaashanas par naakotni deelj mees visi esam shajaa dimbaa. Kaa arii -kontroli alksotoshaam kroplaam buuteneem mees dodam iespeeju virziit naakotni sev veelamaa virzienaa.
Es varu attiecinaaties uz lielaako dalju teiktaa. Decentralizaacija, indiviuaalisms - kaa speeja pasham noteikt savu virziibu un savas veertiibas, nevis gaidiit to uzspieshanu no augshas, briiviiba no piramidaalas hierarhijas un hierarhijas vispaar...
es varu uz sevi attiecinaat nomadismu.
Vienai lietai tomeer es nevaru pilniibaa piekrist - dziivot tikai tagadnei.
Kaapeec?
Ljoti vienkaarshi - lai saprastu, kas notiek shobriidu un kas notiks naakotnee, ir jaazina pagaatne. Kaads tuulinj domaas - "ja man neinteresee nakotne... ja es dziivoju shim momentam?".
Mana atbilde ir - tev vajadzeetu domaat gan par naakotni, jo tieshi nedomaashanas par naakotni deelj mees visi esam shajaa dimbaa. Kaa arii -kontroli alksotoshaam kroplaam buuteneem mees dodam iespeeju virziit naakotni sev veelamaa virzienaa.
atbildēt
Anonīms
komentārs
NOMADOLOĢIJA
TAGADNE
Nomadoloģija ir mirkļa zinātne uz mirkli. Tās objekts ir tās metode. Nozīme ir ceļam, nevis galapunktam. Tādējādi nomadoloģija ir tagadnes stratēģija.
Pamostoties no nekustīguma sapņa, mūsdienu cilvēks pieredz kustības pasauli. Pagātnes un nākotnes vienādība ir ilūzija. Tāpat arī vispārpieņemtā citas tagadnes neiespējamība.
Beigas strādāšanai, lai uzlabotu dzīvi, beigas labklājības valstij, nacionālo robežu erozija un starptautiskā konkurence ir novedušas pie dzīves pilnas nenoteiktības un riska. Mūsdienu cilvēkam no jauna jāiemācās būt aktīvam kustīgā pasaulē.
KUSTĪBA
Kustība ir dzīve un dzīve ir kustība. Pasaulē nav nekā, ko neveido kustība. Pat visvecākais akmens atrodas kustībā. Jautājums ir par mērogiem.
Kustība ir nomadiskas dzīves būtība. Nomadi necenšas pretoties kustībai, domestificēt dzīvi vai apstādināt laiku. Nomadi dodas plūsmās, dzīvo mirklī un kustībā.
Kustība veido notikumus. Nav veidu kā pārvaldīt kustību visā tās daudzdimensionalitātē. Ikviens mēģinājums to darīt tikai rada vienmuļību citā ātrumā.
ADAPTĀCIJA
Nomadiem ir mainīga identitāte, kas dod iespēju pielāgoties nepārtraukti mainīgajām situācijām. Viņu identitāti nostiprina pārmaiņas, kurām tie iziet cauri.
Nomadi necenšas dominēt savā vidē. Viņu stratēģija ir adaptācija. Nomadi nav svešinieki savā vidē, viņi ir daļa no tās.
Tomēr ir situācijas, kad viņi atsakās adaptēties. Kad viņu nomadiskā identitāte vai brīvība tiek apdraudēta viņi ir gatavi cīnīties.
SAITES
Nomadi sasaista vietas, caur kurām viņi pārvietojas. Viņi kaut ko atnes no citurienes un paņem kaut ko sev līdzi. Nomadi ir nomadi tādēļ, ka atsakās pamest vietu; viņu pēdas vienmēr paliek.
Lielceļš cauri kādai videi, bez jebkādām saitēm ar to, ir vienvirzienisma izpausme, no kuras nomadi nemitējas vairīties.
Nomadisma sekas ir daudzdimensiālas saites starp vidi, sociālajām sistēmām un cilvēkiem. Piemēram, lokālā sasaistīšana ar globālo, ekonomikas sasaistīšana ar sociālo dzīvi, urbānā sasaistīšana ar rurālo.
PĀRMAIŅAS
Nomadi ir atvērti pārmaiņām. Cilts identitāti nostiprina dažādās vides, kurās tā attīstās. Spēja pielāgoties mainīgām situācijām ir nomadiskas dzīves nosacījums.
Jo mazkustīgāka kļūst sabiedrība, jo mazāk atvērta tā ir pārmaiņām. Mazkustīga sabiedrība uzspiež stabilitāti caur kontroles mehānismiem, kurus brīvie, hakeri un nomadi nepārtraukti cenšas radoši sagraut.
Panoptiskā novērošanas sistēmam, balstīta uz visuresošu novērošanu un kontroli, vienkāršo mazkustīgas sabiedrības iekšējos mehānismus, cenšoties novērst alternatīvu sociālo struktūru attīstību.
SAREŽĢĪTĪBA
Dzīve ir sarežģīta. Kustība un daudzējādība to tādu padara. Nav veidu kā to definēt, pētīt vai vispārināt. Vienīgais veids kā izzināt dzīvi ir caur pieredzi. Sarežģītas sistēmas var pieredzēt tikai to kustībā
Kompleksas sistēmas var izprast tikai to daudzdimensionalitātē un to dinamikā. Jo vairāk dimensijas telpa sasaista kopā, jo bagātāka tā kļūst.
Lidosta it kā sasaista dažādas realitātes, tomēr paradoksāli, tā koncentrē un apvieno tās. Tā ir dominējošās realitātes izplešanās. Kolonizēšana ir viena ceļa uzspiešana pār jebkuru citu.
DAUDZDIMENSIONALITĀTE
Daudzdimensionalitātes skaidrošana, savā ziņā, jau nozīmē pievienošanos vienveidīgumam. Gluži kā nomadismu var aprakstīt tikai no mazkustīguma redzespunkta. Daudzdimensionalitāte ir pieredze un nomadisms ir process.
Nomadi var pārvietoties ciltīs, bet viņi neturas pie lineāra virziena. Viņu kustību nosaka mirklis un iztēle. Dīvaini vilinājumi rāda tiem ceļu.
Pretēji tam, piemēram, globālais tirgus, tiecas pēc savas palielināšanās, monopolizējot daudzdimensionalitāti un radot pāšatražojošos monodimensionalitāti.
ATŠĶIRĪBAS
Atšķirība ir nomadiskas dzīves ikdiena. Atklājot jaunas situācijas, nomadi necenšas radīt nozīmi. Viņi ciena aršķirības pašas par sevi, jo viņi attīstās nepārtraukti mainīgā vidē.
Stabilas struktūras, vienotas viendabībā automātiski apspiež atšķirības. Atšķirības ir nestabilitātes faktors. Tās ir nezināmais - potenciāla citas realitātes atklāšana.
Grupa cilvēku, kura spēj vienoties par spīti savām atšķirībām kļūst stiprāka, jo prasmju neviendabība padara tās spējīgākas adaptēties pārmaiņām.
KONFLIKTS
Nomadi dabīgi pretojas ikvienai varai, kura grauj viņu pārvietošanās brīvību. Mazkustīgums dabīgi apspiež jebkādas nomadiskas tendences, jo tās nes nestabilitāti. Nomadisms grauj mazkustīgas sabiedrības strukturālo stabilitāti.
Mazkustīgas sabiedrības paradigma ir totalitārisms - absolūti monodimensionāla varas hierarhija, kur dzīves plūsmas ir perfekti ievirzītas. Totalitārā struktūra joprojām izplešas, bet tikai tās galējībās. Šķērsaniskums tiek novērsts un linearitāte kļūst par likumu.
Tomēr pilnīgs šķērseniskums ir nebūtība. Kārtība un haoss pastāv līdzās nepārtrauktā konfliktā, to sadursmes ir dzīves kustība.
Austrumu gudrība nezin „viens no/ vai”, bet tikai „arī/ bez tam”!
KREATIVITĀTE
Eksistējošās struktūras virza enerģijas plūsmas tā lai nodrošinātu savu iekšējo veselumu un lineāru ekspansiju. Radīt nozīmē sagraut eksistējošos virzības kanālus, izgudrot jaunus ceļus. Tādejādi ir loģiski, ka stingras struktūras, piemēram, totalitāras politiskās iekārtas, baidās kreativitātes.
Kreativitāte ir savdabīgs haoss, dzīves fakts. Kreativitāte ir arī principiāls instruments, kuru izmanto nomadi, lai pielāgotos jaunām situācijām. Kreativitāte uzplaukst pārmaiņu apstākļos. Mainīgā vidē kreativitāte ir nepārtraukta.
Identitātes konstruēšana ir radošs, nelineārs process. Tas ir dialogs ar savu fizisko un sociālo vidi; dažādi ceļi, dinamiskas attiecības.
PLŪSMAS
Plūsmas ir dzīve. Dzīve ir plūsmas. Nomadiem ir mainīga identitāte. Arī nomadisku cilšu struktūra ir mainīga un nehierarhiska.
Plūsmas nekad nav lineāras vai pastāvīgas. Tās seko haotiskām, neparedzamām un daudzvirzienu kustībām. Piemēram, dīvaini vilinājumi bez acīmredzama iemesla upēs var izraisīt atvarus.
Mūsdienu informācijas plūsmas nāk no decentralizētas daudzejādības avotiem. Informācijas receptoru un raidītāju pavairošana rada apjukumu, nestabilitāti, konfliktus un haosu. Vide kļūst arvien nomadiskāka.
SITUĀCIJA
Nomadi dzīvo tagadnē. Nav jābūt jēgai, tikai mirkļa iedvesmai. Izdzīvot situāciju daudzveidību un daudzdimensionalitāti ir ceļš prom no atsvešinātības.
Situacionisms ir mirkļa politika. Revolucionārs konteksta apvērsums. Spontanitāte un neierobežota rīcība, kritiska iejaukšanās un radoša destrukcija.
Ieslodzīts iekārtas vienvirzienībā, mazkustīgais vairs nedzīvo tagadnē. Tā vietā viņš bezapzinīgi atkārto rutīnu, kurā viņš ir integrējies tik ļoti, ka jūtās apdraudēts, ja arī citi tai neseko.
BRĪVĪBA
Nomadi izvēlas būt par nomadiem, jo viņi grib būt brīvi. Brīvi doties savos ceļos. Tā ir tā brīvība, kuru mazkustīgie ir zaudējuši. Mazkustīgais ir brīvs iegādāties zemes gabalu, savukārt, nomadam ir visa pasaule.
Kad brīvība ir iegūta(un tā nekad nav iegūta pilnībā), tā kļūst par spēku. Brīvība ģenerē identitāti un kreativitāti. Brīvība, pirmām kārtām, ir brīvība izgudrot pašam sevi.
Nomadi grib būt brīvi izpētīt realitātes daudzdimensionalitāti. Viņi vēlas līdz pēdējam cīnīties, lai netiktu ierobežoti vienvirziena struktūrā, kurā kustība ir iepriekšnoteikta.
ATVĒRTĪBA
Nomadi attīstās atvērtā telpā. Viņi vadās pēc instinktiem un dzīves kustībām. Viņu ceļš ir tas, kuru viņi rada. Nomadi ir gatavi cīnīties par šo atvērto brīvības telpu.
Nomadi pārstāj būt nomadi, ja tie tiek iekļauti struktūrā, kura noslēdz to horizontus. Tādēļ viņu organizācija ir cilts un maza izmēros. Viņu mikro-mērogi sniedz augstu atvērtības pakāpi un paplašina iespējas pielāgoties videi.
Nomadi pretojas pastāvošajai globālai sistēmai, jo tā kolonizē nevis atver telpu. Vienveidojot vidi tā cenšas to apvienot un rezultātā panāk efektu par kuru Hakims Bejs rakstīja: „kad cilvēki vairs neredz iespējas citai pozīcijai, tie apzinīgi kļūst tai naidīgi.”
APMAIŅA
Nomadu ekonomikas ir saistītas ar kolektīvo ieguldījumu, dalīšanos un savstarpējo apmaiņu. Ciltī, ikviena liktenis ir ikviena cita liktenis. Pretēji tam ir individuālā uzkrāšana, kura nozīmē dzīvot ar iegādātiem objektiem, nevis cilvēkiem.
Apmaiņa ne obligāti paredz naudu. Tā neiekļaujas globālajā tirgus sistēmā. Tā funkcionē paralēli.
Internets ar failu apmaiņas tīkliem( piemēram, soulseek, dc++ utt) ir pierādījis sevi, kā labu piemēru brīvai apmaiņai. Piemēram, programmētāji, web dizaineri, mūziķi un daudzi citi, balstoties uz sadarbību un savstarpējo palīdzību pieaugošos apmēros iesaistās neformālā labumu un pakalpojumu apmaiņā.
DALĪŠANĀS
Nomadu dzīvesveids balstās kolektīvā īpašumā. Vienība ir cilts nevis indivīds. Jo neviendabīgāka cilts, jo tā spēcīgāka, tāpēc ka ikviens tās loceklis gūst no ikviena cita prasmēm.
Dalīsānās neaprobežojas tikai ar materiāliem labumiem vai pakalpojumiem. Dalīšanās ar zināšanām nodrošina cilts identitāšu saglabāšanos. Kopienas, kuras dalās ar informāciju un labumiem arvien uzplaukst arī postmodernajos laikos. Piemēram, elektroniskās mūzikas veidotāji samplē eksistējošās melodijas un ritmus, lai radītu jaunas skaņas. Rezultātā mūzika tiek remiksēta, re-izmantota, pieaugot skaņas dažādībai un mūzikas veidotāju kolektīvajam kapitālam.
KOLEKTIVITĀTE
Privātīpašums ir nomadiskas eksistences antiētika. Materiālo labumu uzkrāšana apdraud nomadisku dzīvesveidu. Pirmkārt jau tādēļ, ka ir grūti ceļot ar pārāk lielu mantu kravu.
Privātīpašums tāpat nozīmē arī varas uzkrāšanu un tātad potenciālu dažu dominēšanai pār pārējiem. Nomadi ir dabīgi naidīgi jebkādai hierarhiskas varas izpausmei, jo tā cenšas ierobežot viņu pārvietošanās brīvību.
Atvērtā koda programmēšana(piemēram, Linux operētājsistēma) ir labs piemērs ieguvumiem no kolektīvas līdzdalības un brīvas dalīšanās. Kolektivitāte ir izdevīgāka par individuālismu pateicoties tās neviendabībai un tieksmei pielāgoties situāciju mainīgumam.
MIKRO
Nomadi pielāgo savas stratēģijas patreizējai situācijai. Nomadi attīstās vienmēr mainīgā vidē. Viņi nekontrolē savu vidi. Viņi necenšas pieradināt un domesticēt to, kas jauns, svešs vai citādāks.
Klasiskā ekonomika ir tipiski mazkustīga( sedentāra), jo tā tic vispārinājumiem un pastāvīgiem likumiem. Paradoksu, citādību vai iracionālo ekonomika nespēj ņemt vērā un tādējādi to sistemātiski grauj vai vienkārši aizmirst.
Kontrastā tam, nomadu mikrozinātnes necenšas izlikties universālas un visu iekļaujošas. Tās ir lokālas un situācijām atbilstošas.
DAUDZEJĀDĪBA
Dzīve ir vienota tās daudzējādībā. Katram mirklim ir bezgalīgs daudzums dimensiju. Šīs dimensijas satiekas tagadnē un to saspēle rada mirkļa unikalitāti. Dzīve ir nejauša, jo tā ir daudzveidīga.
Nomadi apzinās šo daudzējādību un necenšas uzspiest savu realitāti kā vienīgo iespējamo. Universāla patiesība ir mazkustīga cilvēka sapnis. Nomadi dodas savu ceļu graujot monolīto.
Subkomendante Markoss rakstīja, ka Zapatistu kustībai „nav ne vēlmes, ne iespējas apvienot visus meksikāņus ap vienu projektu. Bet tai ir vēlme un iespējas iedvesmot cilvēku cīņu par savu brīvību.”
PROCESS
Nomadisms ir process. Tādēļ to nevar studēt, definēt vai objektivizēt. Tas ir dzīvesveids. Nodalīt mērķus no līdzekļiem, vai iemeslus no metodēm ir absurdi, jo process nosaka iznākumu.
Sociālismu nevar panākt caur totalitārismu, brīvību nevar sasniegt caur globālo kapitālismu. Nomadiskā politika ir mirkļa, kustības, daudzējādības un lokalitātes politika.
Tas ir process, nepārtrauktu pārmaiņu stāvoklis, kurā viņi dzīvo, kurā viņi konstruē savas identitātes. Process ir viena no daudzdimensionālām saitēm uz kustīgu vidi.
HAOSS
Haosa teorija palīdz izprast dzīves kustību. Tā nav tik daudz teorija par haotisku dzīvi, bet drīzāk par nejaušu, daudzdimensiālu un kustīgu dzīvi.
raktāļi ir haosa teorijas grafiskas reprezentācijas. Tie parāda kustību, kas virzās ap „dīvainiem atraktoriem„ neparedzamos veidos, jo paši šie „dīvainie atraktori” ir daudzējādi un daudzu izmēru.
STRATĒĢIJA
Nomadisms ir tagadnes stratēģija. Nav vienas nomadiskas stratēģijas, bet daudzveidīgas mikro-stratēģijas.
Nomadisms kā koncepts ir kara-mašīna, radīta, lai pretotos monolītismam, lai tiktu pāri domesticēšanai un atsvešināšanai. Tādējādi tā ir apzināšanās, atvēršanās un pretestības stratēģija. Tā ir kustības stratēģija kustībai.
Nomadisms ir cilts stratēģija, kas balstās kopienas veidošanā, viesmīlīgumā un apmaiņā. Šīs vērtības ir būtiskas nomadu izdzīvošanai. Nomadisms ir stratēģija priekš tiem, kas nevēlas atsacīties no savas brīvības.
CILTS
Cilts ir nomadu sociālā organizācija. Nomadi bez cilts neeksistē. Cilts neviendabība nosaka tās spēju mainīties. Ciltis ir konsensuālas vienības, kuru spējas un saturs tiek uzturēts caur kolektīvu līdzdalību un īpašumu.
Kā mikro subjekti, ciltis ir spiestas nepārtraukti pretoties lielāku veidojumu centralizācijas tieksmēm. Ciltis nevēlas uzspiest savus ceļus citām, bet ir gatavas cīnīties, lai aizstāvētu tos.
VIENOTĪBA
Cilts vienotība nodrošina nomadu trajektorijas secīgumu un saskaņu. Cilts ir kustīgs redzespunkts. Sasaistot daudzējādas tagadnes realitātes, cilts novērš nomadiskās identitātes pilnīgu fragmentāciju.
Vienotība ir nepieciešamība cilts saskaņotībai, bet paradoksāli tā arī apdraud nomadisku dzīvi. Nomadi bēgs no ikviena spēka, kurš centīsies tos iekļaut vienā, monolītā, vienotā realitātē.
Jebkurš „transports”, kurš palielina ātrumu, kurā rizome izplatās, tanī pat laikā samazina tās saites ar apkārtējo daudzējādību. Ātrums virza objektus virzienā un vienlaicīgi atsvešina tos no visiem citiem. Nomadi nostiprina savu vienotību, integrējot daudzdimensionālo.
PARADOKSS
Mazkustīgajai sabiedrībai nomadi ir paradoksāli. Tie reprezentē atšķirīgo, nezināmo un potenciālo estabilitāti. Tādēļ mazkustīgās sabiedrības parasti cenšas domestificēt nomadus, tos asimilējot vai iznīcinot.
Nomadi noraida lineāro loģiku. Viņu dzīvesveidus nav iespējams izprast tikai ar loģiku. Tā ir daudzdimensionāla pieredze. Tāda ir arī dzīve. Tādēļ kompleksas sistēmas nevar izprast ar lineāriem modeļiem.
Nomadi nemeklē dzīves jēgu vairāk, kā viņi cenšas iekrāsot iemeslus. Nomadi mācās no pieredzes un klausās savās sajūtās. Viņi pieņem atšķirības un pat paradoksus.
RISKS
Nomadiska dzīve ir pilna kustības un pārmaiņu. Pilna atklājumu un novitātes. Došanās nezināmajā vienmēr ir risks. Tas ir tas risks, kuru mazkustīgie cenšas likvidēt veidojot stabilu vidi.
Risks ir brīvības cena. Subkomendante Markoss teica: „mēs vienmēr sekosim pašcieņas ceļam. Un ja pašcieņa nozīmē nāvi, mēs nekavēsimies doties tai pretī.”
TAGADNE
Nomadoloģija ir mirkļa zinātne uz mirkli. Tās objekts ir tās metode. Nozīme ir ceļam, nevis galapunktam. Tādējādi nomadoloģija ir tagadnes stratēģija.
Pamostoties no nekustīguma sapņa, mūsdienu cilvēks pieredz kustības pasauli. Pagātnes un nākotnes vienādība ir ilūzija. Tāpat arī vispārpieņemtā citas tagadnes neiespējamība.
Beigas strādāšanai, lai uzlabotu dzīvi, beigas labklājības valstij, nacionālo robežu erozija un starptautiskā konkurence ir novedušas pie dzīves pilnas nenoteiktības un riska. Mūsdienu cilvēkam no jauna jāiemācās būt aktīvam kustīgā pasaulē.
KUSTĪBA
Kustība ir dzīve un dzīve ir kustība. Pasaulē nav nekā, ko neveido kustība. Pat visvecākais akmens atrodas kustībā. Jautājums ir par mērogiem.
Kustība ir nomadiskas dzīves būtība. Nomadi necenšas pretoties kustībai, domestificēt dzīvi vai apstādināt laiku. Nomadi dodas plūsmās, dzīvo mirklī un kustībā.
Kustība veido notikumus. Nav veidu kā pārvaldīt kustību visā tās daudzdimensionalitātē. Ikviens mēģinājums to darīt tikai rada vienmuļību citā ātrumā.
ADAPTĀCIJA
Nomadiem ir mainīga identitāte, kas dod iespēju pielāgoties nepārtraukti mainīgajām situācijām. Viņu identitāti nostiprina pārmaiņas, kurām tie iziet cauri.
Nomadi necenšas dominēt savā vidē. Viņu stratēģija ir adaptācija. Nomadi nav svešinieki savā vidē, viņi ir daļa no tās.
Tomēr ir situācijas, kad viņi atsakās adaptēties. Kad viņu nomadiskā identitāte vai brīvība tiek apdraudēta viņi ir gatavi cīnīties.
SAITES
Nomadi sasaista vietas, caur kurām viņi pārvietojas. Viņi kaut ko atnes no citurienes un paņem kaut ko sev līdzi. Nomadi ir nomadi tādēļ, ka atsakās pamest vietu; viņu pēdas vienmēr paliek.
Lielceļš cauri kādai videi, bez jebkādām saitēm ar to, ir vienvirzienisma izpausme, no kuras nomadi nemitējas vairīties.
Nomadisma sekas ir daudzdimensiālas saites starp vidi, sociālajām sistēmām un cilvēkiem. Piemēram, lokālā sasaistīšana ar globālo, ekonomikas sasaistīšana ar sociālo dzīvi, urbānā sasaistīšana ar rurālo.
PĀRMAIŅAS
Nomadi ir atvērti pārmaiņām. Cilts identitāti nostiprina dažādās vides, kurās tā attīstās. Spēja pielāgoties mainīgām situācijām ir nomadiskas dzīves nosacījums.
Jo mazkustīgāka kļūst sabiedrība, jo mazāk atvērta tā ir pārmaiņām. Mazkustīga sabiedrība uzspiež stabilitāti caur kontroles mehānismiem, kurus brīvie, hakeri un nomadi nepārtraukti cenšas radoši sagraut.
Panoptiskā novērošanas sistēmam, balstīta uz visuresošu novērošanu un kontroli, vienkāršo mazkustīgas sabiedrības iekšējos mehānismus, cenšoties novērst alternatīvu sociālo struktūru attīstību.
SAREŽĢĪTĪBA
Dzīve ir sarežģīta. Kustība un daudzējādība to tādu padara. Nav veidu kā to definēt, pētīt vai vispārināt. Vienīgais veids kā izzināt dzīvi ir caur pieredzi. Sarežģītas sistēmas var pieredzēt tikai to kustībā
Kompleksas sistēmas var izprast tikai to daudzdimensionalitātē un to dinamikā. Jo vairāk dimensijas telpa sasaista kopā, jo bagātāka tā kļūst.
Lidosta it kā sasaista dažādas realitātes, tomēr paradoksāli, tā koncentrē un apvieno tās. Tā ir dominējošās realitātes izplešanās. Kolonizēšana ir viena ceļa uzspiešana pār jebkuru citu.
DAUDZDIMENSIONALITĀTE
Daudzdimensionalitātes skaidrošana, savā ziņā, jau nozīmē pievienošanos vienveidīgumam. Gluži kā nomadismu var aprakstīt tikai no mazkustīguma redzespunkta. Daudzdimensionalitāte ir pieredze un nomadisms ir process.
Nomadi var pārvietoties ciltīs, bet viņi neturas pie lineāra virziena. Viņu kustību nosaka mirklis un iztēle. Dīvaini vilinājumi rāda tiem ceļu.
Pretēji tam, piemēram, globālais tirgus, tiecas pēc savas palielināšanās, monopolizējot daudzdimensionalitāti un radot pāšatražojošos monodimensionalitāti.
ATŠĶIRĪBAS
Atšķirība ir nomadiskas dzīves ikdiena. Atklājot jaunas situācijas, nomadi necenšas radīt nozīmi. Viņi ciena aršķirības pašas par sevi, jo viņi attīstās nepārtraukti mainīgā vidē.
Stabilas struktūras, vienotas viendabībā automātiski apspiež atšķirības. Atšķirības ir nestabilitātes faktors. Tās ir nezināmais - potenciāla citas realitātes atklāšana.
Grupa cilvēku, kura spēj vienoties par spīti savām atšķirībām kļūst stiprāka, jo prasmju neviendabība padara tās spējīgākas adaptēties pārmaiņām.
KONFLIKTS
Nomadi dabīgi pretojas ikvienai varai, kura grauj viņu pārvietošanās brīvību. Mazkustīgums dabīgi apspiež jebkādas nomadiskas tendences, jo tās nes nestabilitāti. Nomadisms grauj mazkustīgas sabiedrības strukturālo stabilitāti.
Mazkustīgas sabiedrības paradigma ir totalitārisms - absolūti monodimensionāla varas hierarhija, kur dzīves plūsmas ir perfekti ievirzītas. Totalitārā struktūra joprojām izplešas, bet tikai tās galējībās. Šķērsaniskums tiek novērsts un linearitāte kļūst par likumu.
Tomēr pilnīgs šķērseniskums ir nebūtība. Kārtība un haoss pastāv līdzās nepārtrauktā konfliktā, to sadursmes ir dzīves kustība.
Austrumu gudrība nezin „viens no/ vai”, bet tikai „arī/ bez tam”!
KREATIVITĀTE
Eksistējošās struktūras virza enerģijas plūsmas tā lai nodrošinātu savu iekšējo veselumu un lineāru ekspansiju. Radīt nozīmē sagraut eksistējošos virzības kanālus, izgudrot jaunus ceļus. Tādejādi ir loģiski, ka stingras struktūras, piemēram, totalitāras politiskās iekārtas, baidās kreativitātes.
Kreativitāte ir savdabīgs haoss, dzīves fakts. Kreativitāte ir arī principiāls instruments, kuru izmanto nomadi, lai pielāgotos jaunām situācijām. Kreativitāte uzplaukst pārmaiņu apstākļos. Mainīgā vidē kreativitāte ir nepārtraukta.
Identitātes konstruēšana ir radošs, nelineārs process. Tas ir dialogs ar savu fizisko un sociālo vidi; dažādi ceļi, dinamiskas attiecības.
PLŪSMAS
Plūsmas ir dzīve. Dzīve ir plūsmas. Nomadiem ir mainīga identitāte. Arī nomadisku cilšu struktūra ir mainīga un nehierarhiska.
Plūsmas nekad nav lineāras vai pastāvīgas. Tās seko haotiskām, neparedzamām un daudzvirzienu kustībām. Piemēram, dīvaini vilinājumi bez acīmredzama iemesla upēs var izraisīt atvarus.
Mūsdienu informācijas plūsmas nāk no decentralizētas daudzejādības avotiem. Informācijas receptoru un raidītāju pavairošana rada apjukumu, nestabilitāti, konfliktus un haosu. Vide kļūst arvien nomadiskāka.
SITUĀCIJA
Nomadi dzīvo tagadnē. Nav jābūt jēgai, tikai mirkļa iedvesmai. Izdzīvot situāciju daudzveidību un daudzdimensionalitāti ir ceļš prom no atsvešinātības.
Situacionisms ir mirkļa politika. Revolucionārs konteksta apvērsums. Spontanitāte un neierobežota rīcība, kritiska iejaukšanās un radoša destrukcija.
Ieslodzīts iekārtas vienvirzienībā, mazkustīgais vairs nedzīvo tagadnē. Tā vietā viņš bezapzinīgi atkārto rutīnu, kurā viņš ir integrējies tik ļoti, ka jūtās apdraudēts, ja arī citi tai neseko.
BRĪVĪBA
Nomadi izvēlas būt par nomadiem, jo viņi grib būt brīvi. Brīvi doties savos ceļos. Tā ir tā brīvība, kuru mazkustīgie ir zaudējuši. Mazkustīgais ir brīvs iegādāties zemes gabalu, savukārt, nomadam ir visa pasaule.
Kad brīvība ir iegūta(un tā nekad nav iegūta pilnībā), tā kļūst par spēku. Brīvība ģenerē identitāti un kreativitāti. Brīvība, pirmām kārtām, ir brīvība izgudrot pašam sevi.
Nomadi grib būt brīvi izpētīt realitātes daudzdimensionalitāti. Viņi vēlas līdz pēdējam cīnīties, lai netiktu ierobežoti vienvirziena struktūrā, kurā kustība ir iepriekšnoteikta.
ATVĒRTĪBA
Nomadi attīstās atvērtā telpā. Viņi vadās pēc instinktiem un dzīves kustībām. Viņu ceļš ir tas, kuru viņi rada. Nomadi ir gatavi cīnīties par šo atvērto brīvības telpu.
Nomadi pārstāj būt nomadi, ja tie tiek iekļauti struktūrā, kura noslēdz to horizontus. Tādēļ viņu organizācija ir cilts un maza izmēros. Viņu mikro-mērogi sniedz augstu atvērtības pakāpi un paplašina iespējas pielāgoties videi.
Nomadi pretojas pastāvošajai globālai sistēmai, jo tā kolonizē nevis atver telpu. Vienveidojot vidi tā cenšas to apvienot un rezultātā panāk efektu par kuru Hakims Bejs rakstīja: „kad cilvēki vairs neredz iespējas citai pozīcijai, tie apzinīgi kļūst tai naidīgi.”
APMAIŅA
Nomadu ekonomikas ir saistītas ar kolektīvo ieguldījumu, dalīšanos un savstarpējo apmaiņu. Ciltī, ikviena liktenis ir ikviena cita liktenis. Pretēji tam ir individuālā uzkrāšana, kura nozīmē dzīvot ar iegādātiem objektiem, nevis cilvēkiem.
Apmaiņa ne obligāti paredz naudu. Tā neiekļaujas globālajā tirgus sistēmā. Tā funkcionē paralēli.
Internets ar failu apmaiņas tīkliem( piemēram, soulseek, dc++ utt) ir pierādījis sevi, kā labu piemēru brīvai apmaiņai. Piemēram, programmētāji, web dizaineri, mūziķi un daudzi citi, balstoties uz sadarbību un savstarpējo palīdzību pieaugošos apmēros iesaistās neformālā labumu un pakalpojumu apmaiņā.
DALĪŠANĀS
Nomadu dzīvesveids balstās kolektīvā īpašumā. Vienība ir cilts nevis indivīds. Jo neviendabīgāka cilts, jo tā spēcīgāka, tāpēc ka ikviens tās loceklis gūst no ikviena cita prasmēm.
Dalīsānās neaprobežojas tikai ar materiāliem labumiem vai pakalpojumiem. Dalīšanās ar zināšanām nodrošina cilts identitāšu saglabāšanos. Kopienas, kuras dalās ar informāciju un labumiem arvien uzplaukst arī postmodernajos laikos. Piemēram, elektroniskās mūzikas veidotāji samplē eksistējošās melodijas un ritmus, lai radītu jaunas skaņas. Rezultātā mūzika tiek remiksēta, re-izmantota, pieaugot skaņas dažādībai un mūzikas veidotāju kolektīvajam kapitālam.
KOLEKTIVITĀTE
Privātīpašums ir nomadiskas eksistences antiētika. Materiālo labumu uzkrāšana apdraud nomadisku dzīvesveidu. Pirmkārt jau tādēļ, ka ir grūti ceļot ar pārāk lielu mantu kravu.
Privātīpašums tāpat nozīmē arī varas uzkrāšanu un tātad potenciālu dažu dominēšanai pār pārējiem. Nomadi ir dabīgi naidīgi jebkādai hierarhiskas varas izpausmei, jo tā cenšas ierobežot viņu pārvietošanās brīvību.
Atvērtā koda programmēšana(piemēram, Linux operētājsistēma) ir labs piemērs ieguvumiem no kolektīvas līdzdalības un brīvas dalīšanās. Kolektivitāte ir izdevīgāka par individuālismu pateicoties tās neviendabībai un tieksmei pielāgoties situāciju mainīgumam.
MIKRO
Nomadi pielāgo savas stratēģijas patreizējai situācijai. Nomadi attīstās vienmēr mainīgā vidē. Viņi nekontrolē savu vidi. Viņi necenšas pieradināt un domesticēt to, kas jauns, svešs vai citādāks.
Klasiskā ekonomika ir tipiski mazkustīga( sedentāra), jo tā tic vispārinājumiem un pastāvīgiem likumiem. Paradoksu, citādību vai iracionālo ekonomika nespēj ņemt vērā un tādējādi to sistemātiski grauj vai vienkārši aizmirst.
Kontrastā tam, nomadu mikrozinātnes necenšas izlikties universālas un visu iekļaujošas. Tās ir lokālas un situācijām atbilstošas.
DAUDZEJĀDĪBA
Dzīve ir vienota tās daudzējādībā. Katram mirklim ir bezgalīgs daudzums dimensiju. Šīs dimensijas satiekas tagadnē un to saspēle rada mirkļa unikalitāti. Dzīve ir nejauša, jo tā ir daudzveidīga.
Nomadi apzinās šo daudzējādību un necenšas uzspiest savu realitāti kā vienīgo iespējamo. Universāla patiesība ir mazkustīga cilvēka sapnis. Nomadi dodas savu ceļu graujot monolīto.
Subkomendante Markoss rakstīja, ka Zapatistu kustībai „nav ne vēlmes, ne iespējas apvienot visus meksikāņus ap vienu projektu. Bet tai ir vēlme un iespējas iedvesmot cilvēku cīņu par savu brīvību.”
PROCESS
Nomadisms ir process. Tādēļ to nevar studēt, definēt vai objektivizēt. Tas ir dzīvesveids. Nodalīt mērķus no līdzekļiem, vai iemeslus no metodēm ir absurdi, jo process nosaka iznākumu.
Sociālismu nevar panākt caur totalitārismu, brīvību nevar sasniegt caur globālo kapitālismu. Nomadiskā politika ir mirkļa, kustības, daudzējādības un lokalitātes politika.
Tas ir process, nepārtrauktu pārmaiņu stāvoklis, kurā viņi dzīvo, kurā viņi konstruē savas identitātes. Process ir viena no daudzdimensionālām saitēm uz kustīgu vidi.
HAOSS
Haosa teorija palīdz izprast dzīves kustību. Tā nav tik daudz teorija par haotisku dzīvi, bet drīzāk par nejaušu, daudzdimensiālu un kustīgu dzīvi.
raktāļi ir haosa teorijas grafiskas reprezentācijas. Tie parāda kustību, kas virzās ap „dīvainiem atraktoriem„ neparedzamos veidos, jo paši šie „dīvainie atraktori” ir daudzējādi un daudzu izmēru.
STRATĒĢIJA
Nomadisms ir tagadnes stratēģija. Nav vienas nomadiskas stratēģijas, bet daudzveidīgas mikro-stratēģijas.
Nomadisms kā koncepts ir kara-mašīna, radīta, lai pretotos monolītismam, lai tiktu pāri domesticēšanai un atsvešināšanai. Tādējādi tā ir apzināšanās, atvēršanās un pretestības stratēģija. Tā ir kustības stratēģija kustībai.
Nomadisms ir cilts stratēģija, kas balstās kopienas veidošanā, viesmīlīgumā un apmaiņā. Šīs vērtības ir būtiskas nomadu izdzīvošanai. Nomadisms ir stratēģija priekš tiem, kas nevēlas atsacīties no savas brīvības.
CILTS
Cilts ir nomadu sociālā organizācija. Nomadi bez cilts neeksistē. Cilts neviendabība nosaka tās spēju mainīties. Ciltis ir konsensuālas vienības, kuru spējas un saturs tiek uzturēts caur kolektīvu līdzdalību un īpašumu.
Kā mikro subjekti, ciltis ir spiestas nepārtraukti pretoties lielāku veidojumu centralizācijas tieksmēm. Ciltis nevēlas uzspiest savus ceļus citām, bet ir gatavas cīnīties, lai aizstāvētu tos.
VIENOTĪBA
Cilts vienotība nodrošina nomadu trajektorijas secīgumu un saskaņu. Cilts ir kustīgs redzespunkts. Sasaistot daudzējādas tagadnes realitātes, cilts novērš nomadiskās identitātes pilnīgu fragmentāciju.
Vienotība ir nepieciešamība cilts saskaņotībai, bet paradoksāli tā arī apdraud nomadisku dzīvi. Nomadi bēgs no ikviena spēka, kurš centīsies tos iekļaut vienā, monolītā, vienotā realitātē.
Jebkurš „transports”, kurš palielina ātrumu, kurā rizome izplatās, tanī pat laikā samazina tās saites ar apkārtējo daudzējādību. Ātrums virza objektus virzienā un vienlaicīgi atsvešina tos no visiem citiem. Nomadi nostiprina savu vienotību, integrējot daudzdimensionālo.
PARADOKSS
Mazkustīgajai sabiedrībai nomadi ir paradoksāli. Tie reprezentē atšķirīgo, nezināmo un potenciālo estabilitāti. Tādēļ mazkustīgās sabiedrības parasti cenšas domestificēt nomadus, tos asimilējot vai iznīcinot.
Nomadi noraida lineāro loģiku. Viņu dzīvesveidus nav iespējams izprast tikai ar loģiku. Tā ir daudzdimensionāla pieredze. Tāda ir arī dzīve. Tādēļ kompleksas sistēmas nevar izprast ar lineāriem modeļiem.
Nomadi nemeklē dzīves jēgu vairāk, kā viņi cenšas iekrāsot iemeslus. Nomadi mācās no pieredzes un klausās savās sajūtās. Viņi pieņem atšķirības un pat paradoksus.
RISKS
Nomadiska dzīve ir pilna kustības un pārmaiņu. Pilna atklājumu un novitātes. Došanās nezināmajā vienmēr ir risks. Tas ir tas risks, kuru mazkustīgie cenšas likvidēt veidojot stabilu vidi.
Risks ir brīvības cena. Subkomendante Markoss teica: „mēs vienmēr sekosim pašcieņas ceļam. Un ja pašcieņa nozīmē nāvi, mēs nekavēsimies doties tai pretī.”
atbildēt
ABAB
komentārs
Patiesiibaa nekas nav jaadala
- meklee senos Indiaanju teicienus
- studee Latvieshu folkloru
paskaidro man kaadeelj vajag iipashumtiesiibas... manupaat tas ir kropls dziives koncepts... tik pat kropls kaa nauda
- meklee senos Indiaanju teicienus
- studee Latvieshu folkloru
paskaidro man kaadeelj vajag iipashumtiesiibas... manupaat tas ir kropls dziives koncepts... tik pat kropls kaa nauda
atbildēt
ABAB
komentārs
Tu párprati vienu lietu - zems platiibu un cilveeku daudzumu proporviju es
devu, lai ilustreetu, ka zemes ir pietiekami.
Tas nebija domaats taa, ka tagad visiem jaasadala zeme:D:D:D
Tas nebija domaats taa, ka tagad visiem jaasadala zeme:D:D:D
atbildēt
tinfoil hat
komentārs
Un jā, kāpēc tribinē rakstot komentāru man nav nekādu iespēju viņu pēc
tam rediģēt, mainīt burtu slīpumu un treknumu? Tā kā tas ir tad, kad veido
rakstu..
atbildēt
tinfoil hat
komentārs
"Pretējs princips ir DOT. Ja mēs VISI sākot ar rītdienu sevi
nodarbinātu ar domu, kā dot (nevis ņemt)? Kas notiktu? Mēs visi dzīvotu
ļoti labticīgi, jo mēs Dotu citiem, bet citi Dotu mums. Meli par to, ka
visiem viss nepietiks... parēķini pats. Beidz lasīt šo rakstu un sarēķini
cik daudz zemes ir nepieciešams 6 miljardiem cilvēku, lai katram būtu
pushektārs vai hektārs. Vai arī cik hektāru zemes būtu katram no mums, ja
mēs visu zemi sadalītu vienlīdzīgi uz 6 miljardiem iedzīvotāju?"
Tava doma jau ir ļoti skaista un tādai ticēt iespējams gribētu arī es. Dot citiem un rezultātā saņemt atpakaļ. Jā, varbūt tas izklausās ļoti sociālistiski, bet tomēr tas man tīri idejiski patīk, saistās ar kaut ko labu/pozitīvu. Tomēr problēma šajā visā konceptā ir cilvēka daba. Cilvēki ir tik dažādi, līdz ar to tāds kritērijs kā "vienlīdzīgi sadalīt zemi" nekad netiks realizēts. Mūsdienu "sistēmā" katrs pats paņem sev tik, cik viņš spēj paņemt, tas uzreiz automātiski nenozīmē paņemt sev pēc iespējas vairāk nerēķinoties ar citu, apkārtējo cilvēku vajadzībām, bet likumīgā ceļā. Protams daļa no būs tādi, kas zags, laupīs, es te tā varu minēt simtiem piemēru lai parādītu to, cik dažādi ir cilvēki. Es domāju, ka tu saprati to, ko es domāju. Individuālisms ir tā īpašība, par, kuru es šeit runāju.
Par tava raksta pirmo daļu pagaidām pārdomās iegrimt negribētu, tur viss man ir skaidrs ko tu vēlies pateikt un tam es piekrītu.
Nu jā, pārmaiņas pēc man ir prieks, ka ir kāds raksts, kur var iemest savus 2 centus.
Tava doma jau ir ļoti skaista un tādai ticēt iespējams gribētu arī es. Dot citiem un rezultātā saņemt atpakaļ. Jā, varbūt tas izklausās ļoti sociālistiski, bet tomēr tas man tīri idejiski patīk, saistās ar kaut ko labu/pozitīvu. Tomēr problēma šajā visā konceptā ir cilvēka daba. Cilvēki ir tik dažādi, līdz ar to tāds kritērijs kā "vienlīdzīgi sadalīt zemi" nekad netiks realizēts. Mūsdienu "sistēmā" katrs pats paņem sev tik, cik viņš spēj paņemt, tas uzreiz automātiski nenozīmē paņemt sev pēc iespējas vairāk nerēķinoties ar citu, apkārtējo cilvēku vajadzībām, bet likumīgā ceļā. Protams daļa no būs tādi, kas zags, laupīs, es te tā varu minēt simtiem piemēru lai parādītu to, cik dažādi ir cilvēki. Es domāju, ka tu saprati to, ko es domāju. Individuālisms ir tā īpašība, par, kuru es šeit runāju.
Par tava raksta pirmo daļu pagaidām pārdomās iegrimt negribētu, tur viss man ir skaidrs ko tu vēlies pateikt un tam es piekrītu.
Nu jā, pārmaiņas pēc man ir prieks, ka ir kāds raksts, kur var iemest savus 2 centus.
atbildēt
ABAB
komentārs
Nekaada sakara ar komunismu.
Tas ko tu tikko uzrakstiiji diemzjeel nekur neparaadaas manis rakstiitajaa. Tu runaa nevis par to ke rakstiiju, bt gan par to cik slimi tu to uztveeri. Paskaidroju.
1. Es piedaavaaju mainiit uzvediibas modeli, kas ir balstiits uz centieniem panjmet, pret modeli, kas iedroshina dot. Tádad es nerunaaju par politisko sisteemu, bet gan par individuaalitāti.
2. Onkoliitis paliks, kur vinjsh gribm, jo pareejie dos vinjam to ko vinjam vajag, bet onkoliitis domaas un dariis peec proncipa - ko es vareetu dot pretii.
Kaa redzi, es runaaju par uzvediibas modelja mainju, nevis sisteemu, kas tev uzspiezj savu gribu, vai kaut kaakaadu demokraatiju, kur 99ž var pienjemt leemumu, ka tu esi SAHUCIS PRATTAA, un nosuutiit uz Taalo Zemi.
3. Par naivumu - miljardiem cilveeku dziivo absoluutaa iluuzijaa par kapitaalisma "njemshanas" piedaavaato cilveeku labticiibu. Vieniigais ko kapitaalisms izdara - cilveekus sadala divaas daljaas - bagaatie un nabagie.
4. Par Mīl un Nemīl.
Atkal - es nelietotu shos terminus shinii gadijuaa (tie protams paliidz). Es runaju par racionaalu (ja nepiecieshams neemocionaalu) leemumu DOT.
Ja uzvediiba mainiisies visiem, tad arii tev buus izdeviigi dot, jo tu vareesi piedaliities sanjemshanas atpaklaj procesaa.
5. Par pieder nepiedr.
Komunisms saka viss pieder kolektiivi visiem - pilniigas muljkjiibas. Es tam nepiekriitu.
Kaa indiaanji saka:
"Kaa es varu paardot (baltajam cilveekam) dzirkstoshu uudeni un svaigu gaisu? Tas man nemaz nepieder! Kad cileeks buus saindeejis peedeejo upi un noplicinaajis visu zemi, vinjsh sapratiis, ka NAUDU NEVAR APĒST!!!
Tas ko tu tikko uzrakstiiji diemzjeel nekur neparaadaas manis rakstiitajaa. Tu runaa nevis par to ke rakstiiju, bt gan par to cik slimi tu to uztveeri. Paskaidroju.
1. Es piedaavaaju mainiit uzvediibas modeli, kas ir balstiits uz centieniem panjmet, pret modeli, kas iedroshina dot. Tádad es nerunaaju par politisko sisteemu, bet gan par individuaalitāti.
2. Onkoliitis paliks, kur vinjsh gribm, jo pareejie dos vinjam to ko vinjam vajag, bet onkoliitis domaas un dariis peec proncipa - ko es vareetu dot pretii.
Kaa redzi, es runaaju par uzvediibas modelja mainju, nevis sisteemu, kas tev uzspiezj savu gribu, vai kaut kaakaadu demokraatiju, kur 99ž var pienjemt leemumu, ka tu esi SAHUCIS PRATTAA, un nosuutiit uz Taalo Zemi.
3. Par naivumu - miljardiem cilveeku dziivo absoluutaa iluuzijaa par kapitaalisma "njemshanas" piedaavaato cilveeku labticiibu. Vieniigais ko kapitaalisms izdara - cilveekus sadala divaas daljaas - bagaatie un nabagie.
4. Par Mīl un Nemīl.
Atkal - es nelietotu shos terminus shinii gadijuaa (tie protams paliidz). Es runaju par racionaalu (ja nepiecieshams neemocionaalu) leemumu DOT.
Ja uzvediiba mainiisies visiem, tad arii tev buus izdeviigi dot, jo tu vareesi piedaliities sanjemshanas atpaklaj procesaa.
5. Par pieder nepiedr.
Komunisms saka viss pieder kolektiivi visiem - pilniigas muljkjiibas. Es tam nepiekriitu.
Kaa indiaanji saka:
"Kaa es varu paardot (baltajam cilveekam) dzirkstoshu uudeni un svaigu gaisu? Tas man nemaz nepieder! Kad cileeks buus saindeejis peedeejo upi un noplicinaajis visu zemi, vinjsh sapratiis, ka NAUDU NEVAR APĒST!!!
atbildēt
Anonīms
komentārs
Anonīms
komentārs
Kaapeec sheit nav OK, kursh skaljaa balsii bljautu, ka ABABs sapnjo par
vispasaules komunisma revoluuciju ?
Jo shajaa rakstaa aprakstiitais nav nekas cits kaa komunisms peec definiicijas (nejaukt ar PSRS, kur, starp citu, veel nebija komunisms uzcelts, tur bija tikai sociaalisms un komunisma buuvnieciiba).
"Pure communism" in the Marxian sense refers to a classless, stateless and oppression-free society where decisions on what to produce and what policies to pursue are made democratically, allowing every member of society to participate in the decision-making process in both the political and economic spheres of life.
All property and capital are collectively owned and managed in a communal, classless and egalitarian society. Currency is no longer needed, and all economic activity, enterprise, labour, production and consumption is freely exchanged "from each according to his ability, to each according to his needs".
Kaa muusu daargais komunists ABABs reagjees, kad, piemeram, toreetiski izdomaatajaa ljoti piemeerotajaa banaanu audzeeshanaas placiitii dziivo vecs, niigrs onkuliitis, kas ieniist banaanus un grib tur staidzinaat suni ? Un paarcelties citur arii negrib ? Noshaut veciiti ? Aizsuutiit uz citu vietu, meegjinot pieraadiit, ka tur suniitim buus labaak staigaat ? Un ja nu vinjsh negrib ? Un ja taadu cilveeku ir miljoniem, kas NEGRIB pakljauties kautkaada globalizeetaaja idejai par to kas kur ir jaaudzee un, ka vinjiem ir jaapamet gadu tuukstoshiem vinju senchiem apdziivotas zemes taapeec, ka a) citur dziivot ir ekonomiski izdeviigaak vai b) vinju zemi ir izdeviigaak izmantot banaanu audzeeshanai nevis atstaat kaa cilveeku apdziivojamu vietu ?
Katraa zinjaa shis bija ljoti pamaacoshs raksts, kas izskaidroja muusu daargaa ABAB domu gaajienu. Diivaini gan satikt cilveeku muusdienaas, kas ir tik neiedomaajami naivs, ka iedomaajas, ka "tiirs" komunisms ir cilveeces celsjh uz laimi un ka tas nav iespeejams tikai kaut kaadu "lielo zeenu" sazveerestiibu deelj.
Tas, ka ir lielas probleemas ar "kapitaalismu" vai tirgus ekonomiku nav apstriidams, bet komunisms kaa ekonomiska sisteema nav dziivotspeejiigs, ja vien netiek izveikta viena no divaam lietaam: a) apshauti visi, kas nav dedziigi komunisma iddeju piekriteeji (taadaa gadiijumaa diez vai uz pasaules paliktu vairaak cilveeku nekaa speetu pabarot viena pati Latvija) vai arii b) izveikt globaalu smadzenju skaloshanu, kaa rezultaataa visi pasaules iedziivotaaji maatu ar galvaam un teiktu "komunisms ir labs, visu dziivi par to sapnjoju kaa dziivot komunismaa". b) variantam tikai pietruukst ABABa piekljuve kaadai no lielo zeenu speeljmantinjaam smadzenju skaloshanai.
Jo shajaa rakstaa aprakstiitais nav nekas cits kaa komunisms peec definiicijas (nejaukt ar PSRS, kur, starp citu, veel nebija komunisms uzcelts, tur bija tikai sociaalisms un komunisma buuvnieciiba).
"Pure communism" in the Marxian sense refers to a classless, stateless and oppression-free society where decisions on what to produce and what policies to pursue are made democratically, allowing every member of society to participate in the decision-making process in both the political and economic spheres of life.
All property and capital are collectively owned and managed in a communal, classless and egalitarian society. Currency is no longer needed, and all economic activity, enterprise, labour, production and consumption is freely exchanged "from each according to his ability, to each according to his needs".
Kaa muusu daargais komunists ABABs reagjees, kad, piemeram, toreetiski izdomaatajaa ljoti piemeerotajaa banaanu audzeeshanaas placiitii dziivo vecs, niigrs onkuliitis, kas ieniist banaanus un grib tur staidzinaat suni ? Un paarcelties citur arii negrib ? Noshaut veciiti ? Aizsuutiit uz citu vietu, meegjinot pieraadiit, ka tur suniitim buus labaak staigaat ? Un ja nu vinjsh negrib ? Un ja taadu cilveeku ir miljoniem, kas NEGRIB pakljauties kautkaada globalizeetaaja idejai par to kas kur ir jaaudzee un, ka vinjiem ir jaapamet gadu tuukstoshiem vinju senchiem apdziivotas zemes taapeec, ka a) citur dziivot ir ekonomiski izdeviigaak vai b) vinju zemi ir izdeviigaak izmantot banaanu audzeeshanai nevis atstaat kaa cilveeku apdziivojamu vietu ?
Katraa zinjaa shis bija ljoti pamaacoshs raksts, kas izskaidroja muusu daargaa ABAB domu gaajienu. Diivaini gan satikt cilveeku muusdienaas, kas ir tik neiedomaajami naivs, ka iedomaajas, ka "tiirs" komunisms ir cilveeces celsjh uz laimi un ka tas nav iespeejams tikai kaut kaadu "lielo zeenu" sazveerestiibu deelj.
Tas, ka ir lielas probleemas ar "kapitaalismu" vai tirgus ekonomiku nav apstriidams, bet komunisms kaa ekonomiska sisteema nav dziivotspeejiigs, ja vien netiek izveikta viena no divaam lietaam: a) apshauti visi, kas nav dedziigi komunisma iddeju piekriteeji (taadaa gadiijumaa diez vai uz pasaules paliktu vairaak cilveeku nekaa speetu pabarot viena pati Latvija) vai arii b) izveikt globaalu smadzenju skaloshanu, kaa rezultaataa visi pasaules iedziivotaaji maatu ar galvaam un teiktu "komunisms ir labs, visu dziivi par to sapnjoju kaa dziivot komunismaa". b) variantam tikai pietruukst ABABa piekljuve kaadai no lielo zeenu speeljmantinjaam smadzenju skaloshanai.
atbildēt
Anonīms
komentārs
Dārgais ABAB, komentārā 12:30:24 nav neviena apvainojuma, ne personīga, ne
vispārīga.
Grozi kā gribi, tās uzģenerētās idejas izklausās pēc nelietderīgas resursu šķērdēšanas - kādēļ vest ūdeni no Antarktīdas uz Sahāru, ja ūdens ir pieejams turpat pie Sahāras - okeānā. Tik vien problēma, kā aizvākt no ūdens sāļus, bet ūdens atsāļošana toč ir lētāka, nekā Antarktīdas kausēšana.
Then again, nafig laistīt Sahāru, ja turpat visapkārt ir dafiga zemes, kur viss aug tāpat, bez laistīšanas?
Grozi kā gribi, tās uzģenerētās idejas izklausās pēc nelietderīgas resursu šķērdēšanas - kādēļ vest ūdeni no Antarktīdas uz Sahāru, ja ūdens ir pieejams turpat pie Sahāras - okeānā. Tik vien problēma, kā aizvākt no ūdens sāļus, bet ūdens atsāļošana toč ir lētāka, nekā Antarktīdas kausēšana.
Then again, nafig laistīt Sahāru, ja turpat visapkārt ir dafiga zemes, kur viss aug tāpat, bez laistīšanas?
atbildēt
Anonīms
komentārs
da huinja taa ir par to sasilshanu
varam dedzinaat cik mees gribam un es jums pateikshu temperatuuru mainja nav muusu vaina bet tv vaina
p.s. un vienreiz par visaam reizeem - sazveerrestiia nevis konspiraacija
varam dedzinaat cik mees gribam un es jums pateikshu temperatuuru mainja nav muusu vaina bet tv vaina
p.s. un vienreiz par visaam reizeem - sazveerrestiia nevis konspiraacija
atbildēt
ABAB
komentārs
kaa tu to dariitu? Es ne shobriid neplaanoju - es tev piedaavaaju gjenereet
idejas un buuveet uz esoshaam nevis meegjinaat samazinaat iespeejas.
Es nezinot neko par tehnologjijaam piedaavaatu
1.Vari vest ar kugjiem (kas shobriid ir visefektiivaakais transporta veids - pirms tam paarveershot uudenjradii)
2. Var iekárt kabeli zem údens, kas vada elektriibu pa tiesho
3. Var ielikt divkameru trubu zem uudens, pa kuru transportee Sashkjidrinaatu H2 no Saháras uz Antarktídu, un kausētu sniegu (kas saucas H2O) uz Āfriku tuksnesha laistiishanai.
Vai bez personígiem apvainojumiem ir veel kas?
Es nezinot neko par tehnologjijaam piedaavaatu
1.Vari vest ar kugjiem (kas shobriid ir visefektiivaakais transporta veids - pirms tam paarveershot uudenjradii)
2. Var iekárt kabeli zem údens, kas vada elektriibu pa tiesho
3. Var ielikt divkameru trubu zem uudens, pa kuru transportee Sashkjidrinaatu H2 no Saháras uz Antarktídu, un kausētu sniegu (kas saucas H2O) uz Āfriku tuksnesha laistiishanai.
Vai bez personígiem apvainojumiem ir veel kas?
atbildēt
Anonīms
komentārs



|

atbildēt