Latvijas trekngadis 2005-2007

Sajūta, ka esi turīgs, drīz kļūsi neizmērojami bagāts un pat varēsi staigāt pa ūdeni un apziņa, ka tas viss ir tikai normāli - kas gan var būt labāks! Žēl tikai, ka pēc šādām sajūtām neglābjami pienāk brīdis, kad tu pamosties un saproti, ka tas, pa ko tu staigāji, bija nevis ūdens, bet gan pa rozā burbuļa plānā siena.

Klasiska vienkāršota finanšu burbuļa definīcija ir darījumi par cenām, kas būtiski atšķiras no reālās vērtības un šo darījumu galvenais mērķis ir pārdot jau tā dārgo aktīvu kādam citam (nevis šo objektu izmantot). Cilvēces vēsture pazīst daudz un dažādus burbuļus – sākot ar slaveno Holandes tulpju burbuli tālajā 17. gs un beidzot ar pašreiz plīstošo globālo kredītburbuli. Latvijas gadījumā nosacīti varētu runāt par 2iem lieliem burbuļiem – Bankas Baltija laiks, kad depozīti ar 80-100% likmi likās norma, un nekustamo īpašumu burbuli, kuru raksturoja tāds pāroptimisms, kādu bieži dzīvē nesastapsi.

Latvijas gadījums savā ziņā ir īpašs, jo burbulis bija ne tikai nekustamā īpašuma cenās, bet arī cilvēku galvās. ‘Mēs esam unikāli’, tāpēc esam pelnījuši dzīvot labāk un uz mums neattiecas klasiskie ekonomikas likumi – tāds bija iepriekšējo gadu vadmotīvs un pie šīs idejas mēs spītīgi turamies vēl šobrīd (kaut ūdens jau smeļas mutē). Tieši tāpēc, ka Latvijas gadījums ir īpašs, burbuli prasās saukt kādā citā - latviskākā - vārdā, piemēram par TREKNGADI. Galu galā, ja jau mums ir dižķibele, kāpēc nevarētu būt trekngadis?

Vēl būtu interesanti izpētīt, kāpēc tieši Latvijā (nevis Igaunijā, Krievijā vai Zviedrijā) izveidojās vislielākais burbulis. Man ir aizdomas, ka pie vainas ir latviešu pakļāvīgā daba - redzot, kā mūsu lielā kaimiņtauta dzīvo ar vērienu, mūsējie nevarēja nesekot. Tas nekas, ka šeit nav ne naftas, ne derīgo izrakteņu, ne arī lielas ražošanas. Ir (bija) tikai viegli pieejami kredīti.

trekngaža mantojums

Paskatīsimies, kas tad mums paliks mantojumā – gan atmiņās, gan taustāmā veidā – no šiem vētraini-tuklajiem gadiem :

* MILJONU VĒRTI DZĪVOKĻI, ekskluzīvi privātmāju ciemati un nekustamā īpašuma sektors kopumā. Interesanti, ka daudzi vietējie uzņēmēji pirka īpašumus Spānijā, jo tur tie likās ‘lēti’. Komplektā ar labu īpašumu, protams, nāk arī labs auto, tāpēc nav liels brīnums, ka Latvijā trekngaža laikā ekskluzīvie auto uz ielām bija tikpat ikdienišķa parādība kā klepus garlaicīgā teātra izrādē.

* DIENVIDU TILTS. Grandioza celtne, bet ne kā tilts, bet kā līdzekļu noēdājs. Labā ziņa ir tāda, ka šis tilts tomēr ir un paliks noderīgs (cerams).

* NACIONĀLĀ BIBLIOTĒKA - GAISMAS PILS. Ir nedaudz dīvaini, ka valstī, kura aizņemas naudu, lai varētu samaksāt algas, tiek celts stikla monstrs, kuru patiesībā lielākā daļa iedzīvotāju nemaz nevēlas un kas prasīs lielus izdevumus arī pēc uzcelšanas. Es gan esmu pārliecināts, ka galu galā tomēr triumfēs veselais saprāts, gaismas pils celšana tiks apstādināta un objekts pārdots privātajiem, lai tā vietā uzceltu, ko vajadzīgāku – viesnīcu, biroju centru utml. Bibliotēkai bija arī mazais brālis, kas gan neizauga tālāk par projekta stadiju - koncertzāle uz Daugavas.

* VISSEZONAS SLĒPOŠANAS TRASE JŪRMALĀ. 200 miljonu eiro investīcijas, gandrīz 100m augsta ēka, viesnīcas, kas varētu uzņemt 2000-5000 viesu dienā, trase, kas var apkalpot 850 cilvēku/stundā – ambīciju projektu autoriem netrūkst.

* PASAULES SIENA. “8-tais pasaules brīnums”, pazīstams arī kā lielākais neuzceltais kapakmenis pasaulē. Grandiozas domāšanas un mazas loģikas paraugs.

* RĪGAS DINAMO. Var debatēt par to, vai Rīga ir pelnījusi pasaules līmeņa hokeja komandu ar budžetu 15 miljoni dolāru gadā, taču tas, ka bez burbuļ-gadiem šis projekts nevarētu tikt īstenots, ir nenoliedzami. Šis ir arī viens no retajiem projektiem, kuram gribētos vēlēt ilgu mūžu – laba hokeja nekad nav par maz. Jo īpaši, ja tajā nav iesaistīta valsts nauda.

* MONOPOLS AR RĪGAS PILSĒTU. Ja kāds vēl nav redzējis šo spēli, pateikšu, ka tur viss mērās simtos miljonu – jau burbulis pats par sevi. Turklāt visa nauda ir elektroniska, kas izveicīgākam baņķierim dod neierobežotas iespējas rīkoties savā labā. Rīga, protams, atrodas uz visdārgākās ielas un ir viena no visdārgākajām pilsētām.

* LATS. Latvijas nacionālais lepnums, kas, neskatoties uz valsts pirms-bankrota stadiju, joprojām ir viena no visdārgākajām valūtām pasaulē. Pateicoties šim fenomenam, latvieši bija iecienījuši braukt ‘pa lēto’ iepirkties uz vienu no turīgākajām Eiropas valstīm - Vāciju.


Visticamāk, ka ir vēl daudz kas pieminēšanas vērts no Latvijas pirmā lielā trekngaža, tā kā, ja jums ir kādas idejas, varat droši papildināt šo sarakstu.