Latvijai nevajag Satversmes izmaiņas.
Pietiek ar nelieliem vēlēšanu likuma labojumiem, izslēdzot lokomotīves.
Latvijai nevajag tautas vēlētu prezidentu, Šveicē šo amatu uz laiku rotācijas kārtība uzņemas kāds no ministriem. Arī Latvija no 1990. gada maija līdz 1993. gada jūnijam tīri labi iztika bez prezidenta, bet Augstākās Padomes pieņemtie likumi bija profesionālāki kā
nākošo Saeimu sastrādātais.
Būtu smieklīgi, ja parlamentārā republikā, kā piemēram Vācijā, prezidents brauktu uz galotņu konferencēm vai pieprasītu jaunas sejas valdībā.
Latvijai nevajag mažoritāru vēlēšanu sistēmu. Ko mēs un 49,9% vēlētāju darītu, ja mūsu iecirknī ar 50,1% ievēlētu Rubiku? Māju taču nenodedzina, ja atrod vienu prusaku. Satversmi nemaina, ja ir nepilnības vēlēšanu vai politisko organizāciju likumos. Lietuvā tautas vēlēts prezidents un mažoritārā vēlēšanu sistēma nenovērsa nemierus.
Palielinot biedru skaitu politiskās organizācijās līdz 1000 un tad pakāpeniski līdz 5000, Latvijā nostabilizētos 2-3 partiju sistēma. Tas novestu pie līdzīgas divpartiju sistēmas ka Lielbritānijā vai Vācijā. Arī pirms 1934.gada 15.maija Latvijā tikai divas partijas noteica politisko klimatu, bez Zemnieku savienības vai Sociāldemokrātiem nevarēja sastādīt nevienu valdību. Pārējās partijas un vieninieki tikai piebalsoja.
Tā vietā lai fantazētu par visādām brīnumnūjiņām, mums vajag atbildīgu vēlētāju, kurš septiņreiz padomā, pirms nobalso par sarakstu, kura deputātus jau pēc dažiem mēnešiem nav jāpadzen no politiskās skatuves.
Latvijai nevajag tautas vēlētu prezidentu, Šveicē šo amatu uz laiku rotācijas kārtība uzņemas kāds no ministriem. Arī Latvija no 1990. gada maija līdz 1993. gada jūnijam tīri labi iztika bez prezidenta, bet Augstākās Padomes pieņemtie likumi bija profesionālāki kā
nākošo Saeimu sastrādātais.
Būtu smieklīgi, ja parlamentārā republikā, kā piemēram Vācijā, prezidents brauktu uz galotņu konferencēm vai pieprasītu jaunas sejas valdībā.
Latvijai nevajag mažoritāru vēlēšanu sistēmu. Ko mēs un 49,9% vēlētāju darītu, ja mūsu iecirknī ar 50,1% ievēlētu Rubiku? Māju taču nenodedzina, ja atrod vienu prusaku. Satversmi nemaina, ja ir nepilnības vēlēšanu vai politisko organizāciju likumos. Lietuvā tautas vēlēts prezidents un mažoritārā vēlēšanu sistēma nenovērsa nemierus.
Palielinot biedru skaitu politiskās organizācijās līdz 1000 un tad pakāpeniski līdz 5000, Latvijā nostabilizētos 2-3 partiju sistēma. Tas novestu pie līdzīgas divpartiju sistēmas ka Lielbritānijā vai Vācijā. Arī pirms 1934.gada 15.maija Latvijā tikai divas partijas noteica politisko klimatu, bez Zemnieku savienības vai Sociāldemokrātiem nevarēja sastādīt nevienu valdību. Pārējās partijas un vieninieki tikai piebalsoja.
Tā vietā lai fantazētu par visādām brīnumnūjiņām, mums vajag atbildīgu vēlētāju, kurš septiņreiz padomā, pirms nobalso par sarakstu, kura deputātus jau pēc dažiem mēnešiem nav jāpadzen no politiskās skatuves.
Saistītie raksti:
» Nekaitīgie muļķi pošas uz Briseli
» Austrumu salašņas un 16.marts.
» Rimševicam labāk masēt smadzenes nevis muguru.
» Vai Latvija robežosies ar Ķīnu?
» Praidi laikam tomēr neveicina uzplaukumu.
» Nekaitīgie muļķi pošas uz Briseli
» Austrumu salašņas un 16.marts.
» Rimševicam labāk masēt smadzenes nevis muguru.
» Vai Latvija robežosies ar Ķīnu?
» Praidi laikam tomēr neveicina uzplaukumu.
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Anonīms
(par Kirsis komentāru)
Cilvēka dabā ir piecas reizes paiet garām tam, kas "slikti guļ".
Un tad viņš vienalga nočieps. Labi likumi ierobežo šo cilvēka dabisko
funkciju. Šībrīža vēlēšanu noteikumi ir kā caurs siets, kuram iziet
cauri visi mēsli :((
atbildēt
Anonīms
komentārs
..neiesu spriest vai tiesi Latvija ir vajadzigs prezidents.. bet Amerika sada
sistema darbojas labi.. Es uzskatu ka prezidents butiba ir papildus kontroles
mehanisms ka kontrolet saeimu. Protams ja prezidentu vele tauta nevis pasi
saeimas darboni zoodarzaa..
atbildēt
Anonīms
komentārs
Anonīms
komentārs
Tautas kalpus var atlaist negrozot Satversmi.
Bet vai tam ir jēga? Šie lielākoties bija savtīgi dunduki, kas tika Seimā nejēdzīga Vēlēšanu likuma dēļ. Nemainot likumu, Seimā atkal tiks tie, ko ieshēmos. Tāpēc jau poltiskie eksperti un nupat jau arī Zatlers prasa izmainit Velēšanu likumu.
Tūlit "atlaisties" ir pašreizejo neliešu interesēs.
Bet vai tam ir jēga? Šie lielākoties bija savtīgi dunduki, kas tika Seimā nejēdzīga Vēlēšanu likuma dēļ. Nemainot likumu, Seimā atkal tiks tie, ko ieshēmos. Tāpēc jau poltiskie eksperti un nupat jau arī Zatlers prasa izmainit Velēšanu likumu.
Tūlit "atlaisties" ir pašreizejo neliešu interesēs.
atbildēt
Anonīms
komentārs
Tautas kalpus var atlaist negrozot Satversmi. Zatlers to arī šovasar izdarīs.
Jautājums-cik ātri apniks nākošie? Lietuvā apnika pēc diviem mēnešiem.
atbildēt
Anonīms
komentārs
"680 000 ir štrunts" - to tu par Latvijas tautu, kas vēlas realizēt
savas tiesības, atlaist savus kalpus no darba? kalpus, kas izrādījušies
stulbi, neuzticami un iedomīgi?
viedi vārdi? smaciņa no tiem, gluži kā no oranžo mēslu mutes. sakritība vai nodoms?
viedi vārdi? smaciņa no tiem, gluži kā no oranžo mēslu mutes. sakritība vai nodoms?
atbildēt
Anonīms
komentārs
Anonīms
komentārs
Man gan liekas diezgan bezjēdzīgi runāt par vēlēšanām, partijām..., ja
nav nemaz tās izvēles. Nosaukumi jau dažādi, bet būtība visiem pulciņiem,
kas sevi lepni sauc par partijām, ir vienāda. Ārēji, vēlētāju izklaidei
uztaisa kādu kašķi, bet, ja runa ir par kādu personisku labumu, tad visi
"dzied vienu dziesmu".
Nav nozīmes mainīt Satversmi, Vēlēšanu likumu vai jeb kādu citu noteikumu, ja nemainās cilvēku vērtību sistēma no alkām pēc desmaizes uz kopīgiem latviešu tautai svarīgiem ideāliem.
Nav nozīmes mainīt Satversmi, Vēlēšanu likumu vai jeb kādu citu noteikumu, ja nemainās cilvēku vērtību sistēma no alkām pēc desmaizes uz kopīgiem latviešu tautai svarīgiem ideāliem.
atbildēt
Richelieu
komentārs
Pilnīgi pareizi. Jāmācās vēsu prātu padomāt, pirms balsot, tad arī būs
pozitīvas pārmaiņas :)
atbildēt
Anonīms
komentārs
Parlamentārā demokrātija ir līdzīga konstitucionālai monarhijai. Būtu
smieklīgi ja Zviedrijas karalis dotu uzdevumus valdībai, vai Elizabete Otrā
pamācītu premjeru, ka jānomaina daži ministri. Diemžēl Latvijā to
nesaprot ne tauta ne Saeimas ievēlētie prezidenti. Tā vietā lai dotu
ordeņus un atklātu puķu izstādes mūsu klauni-prezidenti brauc uz visādām
galotņu konferencēm, neapzinoties, ka viņiem nav izpildvaras un ka viņi neko
nevar nolemt. Tas ka nav spēcīgu personību-ministru prezidentu kandidātu,
kurus partiju priekšgalā ievēl tauta, vēl nenozīmē, ka jāmaina Satversme.
atbildēt
Anonīms
komentārs
Pareizi, kādi paši, tādi tautas priekšstāvji. Mainot gultas vietām,
bordelī peļņa nepalielinās, bet no Holivudas meičas ievest nav iespējams.
atbildēt
Vaarna
komentārs
Pašlaik, man liekas, svarīgāks ir pašvaldību vēlēšanas, jo tās notiks
jau jaunajos novados, kas ir TP centieni ielkt visur savējos pagastvečus.
Tāpēc jau tagad domāju, ka ja vajadzēs, iešu, pārreģistrēšu savu balsi
uz dzimto ciemu, uz atdošu savu balsi par iepriekšējo pagastaveci, kurš ir
ZZS. Taču kam rūp partijas pašvaldību vēlēšanās? Tur visu nosaka
personālijas.
atbildēt
Anonīms
komentārs
Vispār jau ir taisnība, pēdējais laiks pašiem palikt gudrākiem, nevis visu
laiku citus mācīt kā būtu pareizi. Starpcitu nākamajās vēlēšanās man
būs problēma, jo neredzu nevienu, kam gribētu atdot savu balsi. Un nedomāju,
ka kāds no jaunajiem mani pārliecinās, jo tie pārsvarā ir klauni, kas paši
neko nav sasnieguši. Vārdu sakot ir neliela problēma. :-)
atbildēt
Vaarna
(par klementine komentāru)
Tas, par ko Tu runā - ne-anonimitāte ir iespējama pašvaldību vēlēšanās.
Un pašvaldību vēlēšanām, pa manam, ir jābūt tādam kā sagatavošanās
solim, lai cilvēks būtu pieskaitāms iet uz Saeimas vēlēšanām.
680 000 ir štrunts. Štrunts tādēļ, ka tas referendums nebija nekādas 2/3 tautas vēlmes izteikšana, bet gan dažu politisko spēku centieni nonākt pie varas, kā ieroci izmantojot viegli manipulējamu tautu. Tāpēc atkārtoju - 680 000 bija uz ēsmas uzķērušās zivtiņas svešā dīķī.
Kas attiecas uz pašu rakstu - āmen! Kāda tauta, tāda valdība. Pie tam SestDienā bija labs komentārs, ka Latvijā ir tāda iezīme, ka uzreiz pēc vēlēšanām vēlētāji nav apmierināti ar iznākumu. Nonsenss.
680 000 ir štrunts. Štrunts tādēļ, ka tas referendums nebija nekādas 2/3 tautas vēlmes izteikšana, bet gan dažu politisko spēku centieni nonākt pie varas, kā ieroci izmantojot viegli manipulējamu tautu. Tāpēc atkārtoju - 680 000 bija uz ēsmas uzķērušās zivtiņas svešā dīķī.
Kas attiecas uz pašu rakstu - āmen! Kāda tauta, tāda valdība. Pie tam SestDienā bija labs komentārs, ka Latvijā ir tāda iezīme, ka uzreiz pēc vēlēšanām vēlētāji nav apmierināti ar iznākumu. Nonsenss.
atbildēt
seksuala audzinasana
komentārs
Praktiski maz ko maina arī t.s. "lokomatīvju" ierobežošana uz
vienu vēlēšanu apgabalu. Būs piecas "lokomatīves". Šo jautājumu
pacelšana parlamenta/valdības izdzīvošanas līmenī ir saprotama - kad, ja
ne krīzes laikā to bīdītājiem ir izredzes dabūt tos cauri parlamentam, -
bet tā ir "neprātīga".
Latvijas vēlētājiem ir nepieciešama ticama informācija par praktiskiem tekošajiem jautājumiem, kas palīdzētu nevis traucētu viņiem izdarīt izvēli. Piemēram: kas īsti notiek ar Parex, kuri cilvēki diriģē, viņu politiskās un lietišķās saites; kur aizceļoja pirmā valdības ieliktā nauda; vai nākošajiem valsts ieguldījumiem Parex arī ir kaut kāds nodrošinājums; kas tiek solīts Parex ārzemju kreditoriem un obligāciju turētājiem, kāpēc? Kas tiek solīts bankām un "Latvijas finanšu sistēmai", apmaiņā pret ko? Šo praktisko jautājumu nolikšanas sabiedrības uzmanības centrā vietā (cik reizes tad gadu simtā Latvija dabūs tādus aizņēmumus!?!) notiek politiska muļļāšanās.
Latvijas vēlētājiem ir nepieciešama ticama informācija par praktiskiem tekošajiem jautājumiem, kas palīdzētu nevis traucētu viņiem izdarīt izvēli. Piemēram: kas īsti notiek ar Parex, kuri cilvēki diriģē, viņu politiskās un lietišķās saites; kur aizceļoja pirmā valdības ieliktā nauda; vai nākošajiem valsts ieguldījumiem Parex arī ir kaut kāds nodrošinājums; kas tiek solīts Parex ārzemju kreditoriem un obligāciju turētājiem, kāpēc? Kas tiek solīts bankām un "Latvijas finanšu sistēmai", apmaiņā pret ko? Šo praktisko jautājumu nolikšanas sabiedrības uzmanības centrā vietā (cik reizes tad gadu simtā Latvija dabūs tādus aizņēmumus!?!) notiek politiska muļļāšanās.
atbildēt
killych
komentārs
Varbūt tam ir sakars ar to, ka Lietuvā tā bija jau no sākuma, bet mums tās
būs pārmaiņas? Domā leišiem nebūs pārmaiņu?
atbildēt
Kirsis
(par klementine komentāru)
Nu mēs taču varam ļoti labi redzēt, ka Lietuvā bezmaz viss notiek 1:1, tā
kā vēlēšanu sistēma neko nemaina.
atbildēt
klementine
(par Kirsis komentāru)
Cien. Ķirsi - atļausiet nepiekrist?
Liela daļa no mūsu nelaimēm ceļas no tā, ka deputātus ievēl faktiski anonīmi. Man kā vēlētājai NAV pie kā konkrēti vērsties pēc paskaidrojumiem, prasīt atbildību. Vai atsaukt konkrēti manis (mana ciema) ievēlētu deputātu, ja man šķiet ka tas zog, melo vai ir izrādījies vienkārši stulbs.
Līdz ar to teju 20 gadus Seimā ar nelielām fluktuācijām sēž vieni un tie paši cilvēki, pamazām vien sajūtas kā tautas KUNGI nevis KALPI un attiecīgi izrīkojas: stāda savas intereses augstāk par valsts interesēm, plānveidīgi cīnās pret korupcija apkarotājiem, kategoriski atsakās uzklausīt tautu - 680 000 jeb 2/3 balsstiesīgo iedzīvotāju pieprasīja tautai tiesības atlaist štruntīgus kalpus.
Ja pie varas un naudas esošajiem nav efektīvas atbildības sistēmas, viņi ātri vien sāk uztvert šo naudu un varu PAR SAVĒJO.
Liela daļa no mūsu nelaimēm ceļas no tā, ka deputātus ievēl faktiski anonīmi. Man kā vēlētājai NAV pie kā konkrēti vērsties pēc paskaidrojumiem, prasīt atbildību. Vai atsaukt konkrēti manis (mana ciema) ievēlētu deputātu, ja man šķiet ka tas zog, melo vai ir izrādījies vienkārši stulbs.
Līdz ar to teju 20 gadus Seimā ar nelielām fluktuācijām sēž vieni un tie paši cilvēki, pamazām vien sajūtas kā tautas KUNGI nevis KALPI un attiecīgi izrīkojas: stāda savas intereses augstāk par valsts interesēm, plānveidīgi cīnās pret korupcija apkarotājiem, kategoriski atsakās uzklausīt tautu - 680 000 jeb 2/3 balsstiesīgo iedzīvotāju pieprasīja tautai tiesības atlaist štruntīgus kalpus.
Ja pie varas un naudas esošajiem nav efektīvas atbildības sistēmas, viņi ātri vien sāk uztvert šo naudu un varu PAR SAVĒJO.
atbildēt



|

atbildēt