Krīzes nav! Krīze vēl tikai būs!

Katru dienu lasu kā apkārtējie cepjas par valdības nevarību un impotenci. Cik tas ir pamatoti? Manuprāt Latvijas valdība nekad nav spējusi normāli funkcionēt. Bet ko var gribēt? 40-50-60-tajos dzimuši un auguši komunistiskajā režēimā cilvēki tiek iemesti mežonīgajā kapitālismā. Bet vai atgūstot neatkarību tev, man Sašam un Mašai pajautāja kādā valsts iekārtā mēs gribam dzīvot?

Mums nāksies savilkt jostas, taču mēs to nedrīkstam darīt, kad ekonomika iziet no recesijas," tāda ir ASV prezidenta nostāja un ASV politika. Loģiska, pamatota, uz ASV valsts interesēm vērsta. ASV budžeta deficīts tuvojas 1800 miljardiem, bet ekonomiskā krīze nav īstais laiks, kad to cirpt. Visas normālās valstis tāpat kā ASV samazina nodokļus un stimulē izdevumus. Pilnīgi pretēja, absolūti pretēja ir Latvijas politika. To nevar nepamanīt. Tas burtiski griež acīs. Kāpēc? Un kāpēc mēs, - tauta, arodbiedrības, uzņēmēji - to akceptējam?

Vai tiešām taisnība, ka SVF ir struktūra, kas pasauli dala augstākās un zemākās kategorijas valstīs? Un Latvija neskatoties uz dalību NATO un ES ir pieskaitīta zemākās kategorijas valstīm. Bet zemākās kategorijas valstu valdību misija ir būt tikai un vienīgi bezdomu pakalpiņiem, kurus diriģē tādas struktūras kā Starptautiskais Valūtas fonds?

Ziniet, pirms pāris gadiem es teiktu, ka tādas aizdomas var izteikt prātiņu izkūkojis zaļi sarkans marksists. Tagad es pats tādas izsaku.

Nevar teikt, ka Latvijas valdībai nav nekādas politikas. Ir. Politika, kura grūž Latviju aizvien dziļākā krīzē. Visi to redz. Neesmu dzirdējis neviena uzņēmēja, neviena ekonomikas eksperta viedokli, kurš teiktu, ka Latvijas ekonomiskā politika pašlaik ir pareiza vai pat puslīdz pareiza. Gluži pretēji, tik vienprātīgas nostājas, ka tā ir ačgārna, nav bijis nekad visā valsts pastāvēšanas vēsturē. Vienīgais arguments, kāpēc valdībai jārīkojas pret valsts ekonomiskajām interesēm ir, lai tūlīt dabūtu naudu, ja nē - uzreiz bankrots.

Taču nauda ir. Latvijas valstī arī pašlaik ir pietiekoši naudas, lai tekošo valdības deficītu segtu no iekšējiem avotiem, izlaižot obligācijas un saņemot līdzekļus no komercbanku sektora. Aizdevums būtībā ir nepieciešams, ja paliek sliktāk. Diemžēl tieši tāda ir valdības ekonomiskā politika - lai paliktu sliktāk. Samazinot izdevumus un paceļot nodokļus nav iespējams izdarīt, lai ekonomikai paliktu labāk. Varbūt valdība mūs speciāli dzen iekšā šajā SVF aizdevumā? Kopš „Jaunā laika” dibināšanas dienas vienmēr ir izteiktas aizdomas, ka tā ir partija, kas pārstāv ārvalstnieku intereses Latvijā, kuras lobē arī ārvalstu izcelsmes latvieši. Varbūt tā tiešām arī ir? Varbūt tas nav stulbums, bet apzināta politika?

Lēmums apgriezt algas strādājošajiem pensionāriem par 70% ir ne tikai klaji amorāls un pilnīgi negodīgs , bet arī nelikumīgs, antikonstitucionāls, pretrunā ar neseniem Satversmes tiesas lēmumiem. Nav ilūziju par Satversmes Tiesas lēmumu. Jau izteiktas aizdomas, ka šie Satversmes Tiesas lēmumi par valdības lēmumiem sociālajos jautājumos nozīmētu valsts bankrotu. Bet varbūt tāds arī ir šīs valdības mērķis? Iedzīt valsti bankrotā, lai par lētu naudu izpirktu bankrotējušu valsti tie, kam nauda ir - atrodas citās ekonomiskajās zonās. Kāpēc mums būtu jādomā, ka ministri ir stulbi un nesaprot ekonomikas sakarības, ko redz visi?

Tādā gadījumā stulba nav valdība, stulbi esam mēs. Stulbi, ka to akceptējam, baidoties, ja valdība kritīs, būs sliktāk. Apzinātu biedēšanu, baiļu sajūtas radīšanu, protams, arī nevar nepamanīt apzinātā valdības sabiedrisko attiecību arsenālā. Šāda politika atkal ir pilnīgi pretēja tai, ko dara citu valstu valdības, kuras cenšas radīt optimismu, uzmundrināt tautu. Runā, ka no Holivudas kino industrijas plāniem krīzes laikā izņemtas drāmas un traģēdijas. Mūsu valdības komunikācijā ar sabiedrību ir tikai drāma un traģēdija. Apzināta biedēšana? Kāpēc? Lai tauta ar bailēs paralizētu gribu akceptē lēmumus, kas ir pret tās interesēm?

Valda Dombrovska valdībai ir jāaiziet. Jo ātrāk, jo labāk.