Kashins DaWeeD - Marihuāna 1. daļa, ietekme uz veselību.

Marihuāna.

Sakarā ar to, ka esmu ievērojis daudzu cilvēku plātīšanos ar dažādām atziņām par šo tēmu, kam lielākoties pamatā ir dažādu narkologu, veselības aģentūru nepamatotie vārstījumi un trīsdesmito gadu propoganda, tad esmu nolēmis šeit publicēt sevis rakstīto rakstu par marihuānas ietekmi uz veselību, dažādiem pieņēmumiem un stereotipiem, kā arī par marihuānas izmantošanu medicīnā. ;) Raksta beigās atrodamas nummurētas atsauces! Pirms bārstat savus pieņēmumus padomājiet, vai tiešām esat gudrāki par zinātniekiem un profesionāļiem, kas veikuši pētījumus šajā sakarā un vai jūs varat pierādīt, ka kautkas no šeit rakstītā nav patiess. Metode "viena tante teica" nederēs . ;)

-->Marihuānas ietekme uz veselību!<--

Salīdzinot ar citām apreibinošajām vielām, THC ir ja ne drošākā, tad noteikti - ļoti droša narkotiskā viela. Labratorijas dzīvnieki (tādi kā peles, žurkas, suņi, pērtiķi) spēj panest aptuveni 1000 mg/kg (1000 miligramus uz 1 kilogramu ķermeņa svara), tas nozīmē, ka 70 kg smags cilvēks var pārdzīvot 70 gramu tīra THC norīšanu, jeb aptuveni 5000 reižu lielāku daudzumu nekā nepieciešams "to produce a high" (man patika tas apzīmējums ;) ) Lai arī praktiski no marihuānas pārdozēšanas veselam cilvēkam mirt nav iespējams, tomēr ir reģistrēti vairāki nāves gadījumi, piemēram Lielbritānijā, laika posmā 1993-1995. g. tika reģistrēti 5 nāves gadījumi, kas bija saistīti ar marihuānu, bet pēc papildus izmeklēšanām noskaidrojās, ka marihuāna nav bijusi tiešai nāves cēlonis.[[1]][[2]][[3]]
Lai arī tiek uzskatīts, ka marihuānas lietošana rada psihiskas un garīga rakstura problēmas, tomēr ir pierādīts, ka tas neattiecas uz cilvēkiem, kas lieto marihuānu ne biežāk, kā reizi dienā. Profesors Deivids Fergusons (David Fergusson) veicis ekspermentu izmantojot 1000 brīvprātīgo un noskaidroja, ka aktīviem marihuānas smēķētājiem iespēja saslimt ar psihiska rakstura slimībām ir tikai par 1,5 x lielāka, kā marihuānas nesmēķētājiem, kas salīdzinoši ar alhokolu ir ļoti mazs rādītājs un nebūtu uztverams nopietni. Šā pētījuma rezultātā prof. Deivids atzinis, ka tik pat labi varētu aizliegt pienu, jo tā pārmērīga lietošana arī spēj radīt veselības problēmas, tieši kā jebkura cita produkta pārmērīga lietošana (šeit atceramies - kas par daudz, tas par skādi).[[4]][[5]]
Vēl ir noskaidrots, ka daudz pieminētie atmiņas traucējumi un kopējā IQ līmeņa pazemināšanās vispār novērojama tikai cilvēkiem, kas vairāk kā 10 gadus izsmēķē vismaz 5 "jointus" (nu tā ap 15g katrā) nedēļā, bet sekas nav paliekošas, jo eksperimentu rezultātā cilvēkiem, pēc aktīvās smēķēšanas pārtraukšanas, pamazām tika novērota atmiņas un IQ līmeņa uzlabošanās.[[6]] (Kaut arī pētījumi parādījuši, ka lielākoties, lai arī IQ līmenis pazeminās, tas tomēr parasti paliek virs vidējā līmeņa, jeb ap 105,1 (ja Parisai bija 60, tad tas visu izsaka... ;) ) [[6]] Kopumā marihuānai ir tendence pasliktināt īstermiņa atmiņu, kas lielākoties ātri vien parādās atpakaļ, tādēļ nelielā pētījumā noskaidrots, ka 2 h laikā pēc marihuānas lietošanas mācīties ir bezjēdzīgi.[[24]]
Džons Hopkins (Johns Hophins) publicējis pētījumu par marihuānas efektu uz garīgo attīstību un izzināšanas spējām cilvēkiem, kas vecāki par 15 gadiem. Tajā piedalījās 1318 brīvprātīgie un noskaidrojās, ka nav izteiktu atšķirību starp ļoti aktīviem smēķētājiem, tādiem, kas smēķē nedaudz un nesmēķētājiem. Tāpat nav arī nekāda atšķirība dzimumiem. [[9]]
Visādas narkologu radītās muļķības vienkārši atspēko pētījumi, kuros noskaidrots, ka: "marihuāna ir daudz drošāka par vairumu no pārtikas produktiem, ko cilvēki lieto ikdienā. Kā piemēram, apēdot 10 negatavus kartupeļus var dabūt toksisku saindēšanos, kas var beigties ar nāvi. Turpretī marihuānu vienkārši fiziski nav iespējams apēst tik daudz, lai tas varētu būt letāli. Marihuāna, tās dabīgajā formā, ir viena no drošākajām terapeitiski aktīvajām vielām, kas zināma cilvēcei. "[[11]]
Pasaules Veselības organizācija (PVO) 1998. gadā nāca klaja ar paziņojumu, ka: "Ir nopietns iemesls apgalvot, ka marihuānas ietekme uz sabiedrības veselību būtu nesalīdzinoši mazāka, kā risks no alhokola un tabakas, pat ja marihuānu lietotu tik pat cilvēku, cik pašlaik dzer un smēķē tabaku.[[13]]

Tomēr, marihuānā bez kannabinoīdiem visai augstā koncentrācijā ir arī tās pašas vielas, kas tabakā, kuras var izraisīt dažus ar smēķēšanu saistītos vēžus. Protams, tā kā parasti marihuāna netiek smēķēta tādos apjomos kā tabaka, tas to mēs vainot nevaram. Kā veselīgākais līdzeklis, lai pilnībā izvairītos no šāda veida vielām, reizē saņemot visus nepieciešamos kannabinoīdus, tiek izmantots verķis, ko angliski sauc par "vaporizer" (nezinu, kas tas tāds ir...) (vienkārši sakot - aromaterapija), jeb tāds visai liel verķis, kas karsē marihuānu līdz 210°C (degot = 815°C) un celofāna maisā izdala tvaiku, kas ir piesātināts ar THC un visiem pārējiem labumiem, bet nesatur neko no kaitīgajām vielām, kas rodas degšanas procesā.[[18]]
Bet, tomēr - marihuānas smēķēšana neizraisa plaušu vēzi!![[19]] Pētījumā, ko veica Donalds Taškins (Donald Tashkin) Kalifornijas Universitātē, tika pētīti 1200 cilvēki ar plaušu, kakla un galvas vēzi un 1040 cilvēki bez vēža un pētījuma rezultātā noskaidrojās, ka piedēvēt marihuānai jebkādas vēža veicināšanas īpašības ir nelietīgi un nepamatoti. Lai arī Jaunzēlandes Medicīnas institūts vēl mēģināja kādam iestāstīt (veicot pētījumu ar 79 cilvēkiem), ka marihuāna palielina plaušu vēža risku 5,7 reizes, punktu šīm muļķībām pielika pētījums, kurā tika izmeklēti 64 855 cilvēki, starp kuriem 14 033 bija aktīvi marihuānas smēķētāji un netika atrastas nekādas saiknes starp marihuānu un vēzi.[[20]]
Izskaitļots, ka 3-4 marihuānas cigaretes dienā, kaitīguma ziņā, ir pielīdzināmas 20 un vairāk tabakas cigaretēm dienā, bet atšķirībā no tabakas, marihuāna nerada hroniskas slimības kā bronhītu, emfizēmu vai astmu.[[22]] Protams, tas vairs īsti neskaitās, ja jauc kopā marihuānu ar tabaku, kā tas parasti arī notiek.
Bet jāatcerās, ka fakts, ka no marihuānas ir iespējams dabūt galu, ir patiess. Lai ari tā ir reta parādība, tomēr - kannabinoīdi ietekmē asins plūsmu uz smadzenēm (kas ilgtermiņā arī noved pie atmiņas pasliktināšanās), bet trakākais ir tas ka tas kā blakusefekts var izraisīt trieku, kas dažkārt var beigties visai slikti.[[25]]

-->Marihuāna + auto? Vardarbība?<--

Visinteresantākais, manuprāt, ir pētījums par marihuānu un auto vadīšanu. Tādus pētījumus dažādos gados veikušas dažādas ASV autoskolas un nonākušas pie interesantiem secinājumiem. Braucēji, kas pie stūres sēdās lietojuši marihuānu savas braukšanas prasmes un reakcijas ātrumu vērtēja zemāk kā alhokola lietotāji, tādēļ brauca uzmanīgāk, toties alhokola lietotāji, savas spējas pārvērtējuši, lielākoties brauca neievērojot nekādus ierobežojumus. Izskaitļots, ka cilvēkiem, kas lietojuši alhokolu ir 8x lielākas iespējas iekļūt ceļu satiksmes negadījumā nekā cilvēkiem skaidrā, bet ja alhokols ir lietots reizē ar marihuānu, tad šis skaitlis jau samazinās līdz 5,4x. [[8]]
Citi pētījumi pierādījuši, ka cilvēkam, kas lietojis marihuānu, ilgāku laiku prasa apdzīšanas manevrs, bet kopumā šo manevru ir mazāk, jo biežāk tiek izvēlēts neriskēt. Marihuānas ietekmē tiek uzturēta lielāka distance līdz priekšā braucošai automašīnai, palielināts reakcijas ātrums, it īpaši ekstremālās situācijās, netiek pārvērtēts braukšanas ātrums - parasti tas ir atļautais braukšanas ātrums, vai nedaudz mazāks.[[14]] Šajā gadījumā aprēķināts, ka jebkuras braukšanas iemaņas, kas, iespējams, samazinās lietojot marihuānu pie stūres, lieliski atsver pastiprinātā koncetrēšanās un uzmanīgā braukšana, tādēļ marihuānas lietotājiem braukt ar automobili ir daudz reižu drošāk, nekā cilvēkiem alhokola reibumā.[[14]]
Pētot marihuānas saistību ar vardarbīgiem noziegumiem, secināts, ka marihuāna, atšķirībā no alhokola, praktiski nav bijusi nekādā veidā saistīta ar dažādām vardarbīgām izpausmēm. Tieši pretēji - marihuāna atslābina muskulatūru, uzlabo tās koordināciju, samazina jebkādus agresivitātes impulsus un nomierina cilvēku.[[12]]

-->Vai marihuāna ir narkomānijas sākums?<--

Mīts, ka marihuāna ir sākums, kas noved pie stiprāku narkotiku, tādu kā kokaīns vai heroīns, lietošanas parādījās 1999. gada Medicīnas Institūta (The Institute of Medicine) ziņojumā. Tajā teikts, ka marihuāna ir visvairāk lietotā narkotika un ka visi, kas lieto stiprās narkotikas ir lietojuši marihuānu. Vēl var pieminēt, ka pirms marihuānas, parasti tiek lietots nikotīns un alhokols (parasti vēl nesasniedzot pilngadību). Vēl šajā ziņojumā minēts, ka cilvēki marihuānas ietekmē nav spējīgi vadīt automobīļus un rīkoties ar, iespējams, bīstamām iekārtām un darbarīkiem.[[10]]
Vēlāk gan šis pats institūts palaboja savu teikto, jo tas, ka stipro narkotiku lietotāji ir smēķējuši marihuānu nenozīmē, ka visi, kas tagad to lieto, pāries uz stiprajām narkotikām, kurām ir pavisam cits efekts un sekas. Diemžēl, tā ka neizglītoto pretmarihuānas cilvēku pūlis jau bija paspējis uztvert šo pirmo izteikumu par marihuānas "Slikto" ietekmi, tāds labojums palika nesadzirdēts.[[10]]
Tā sauktais "Gateway drug hypothesis", lielākoties veidojas sociālo faktoru ietekmē, kā piemēram daudzkur kriminalizētā un ar likumu aizliegtā marihuāna asociējas ar organizēto noziedzību, kas nodarbojas ar nelegālo narkotiku tirdzniecību un tādējādi viss tiek samests vienā maisā. Tieši tāpat, kā mīts - sāk ar alu, beidz ar šņabi, lai arī reti kad tas būtu tas iemesls.

-->Kas būtu, ja legalizētu?<--

Daudzu sabiedrisko pētījumu un aptauju rezultātā zināma statistika - 60% no visiem aptaujātajiem apgalvoja, ka nelietotu marihuānu, ja tā tiktu legalizēta, 17% paziņoja, ka lietotu marihuānu tikpat bieži, kā lieto pašlaik, jeb arī lietotu mazāk, tikai 6,1% aptaujāto atzina, ka legalizācijas gadījumā marihuānu lietotu vairāk, kā arī 8,9% aptaujāto noteikti beidzot pamēģinātu marihuānu. pārējie 8% īsti nezināja ko teikt. [[7]]
Un spriežot jau pēc valstu vai reģionu pieredzes, kuros jau marihuāna ir dekriminalizēta vai legalizēta, nav nevērots tās lietošanas pieaugums.

-->Marihuāna medicīnā!<--

Par marihuānas lietošanu ārstniecībā Medicīnas Institūts (The Institute of Medicine) izteicies, ka: "marihuāna ir spēcīga narkotika, bet tās efekti un negatīvās sekas nav ne tuvu salīdzināmi ar jebkuriem citiem medikamentiem, kuru sekas pat pie nelielas pārdozēšanas var būt pat letālas.[[10]]
Pētījumi pierādījuši, ka marihuāna ievērojami atvieglo dzīvi AIDS un vēža slimniekiem. Tika pārbaudīts, ka kannabionīdi dod praktiski tādu pašu efektu, kā sarežģītas ķīmiskās terapijas un medikamenti, toties salīdzinot sekas, ko rada šo preperātu lietošana skaidrs ir tas, ka ķīmiskie preperāti bieži vien rada papildus problēmas, kuras marihuānas lietošanas gadījumā nepastāv. Vēl pietam, ja salīdzina izmaksas, tad marihuānas gadījumā ietaupījumi ir fantastiski. Ja neskaita tikai ārstniecisko efektu AIDS un vēža slimniekiem, marihuāna papildus samazina stresu un uzlabo ne tik vien slimnieka pašsajūtu, bet vēža gadījumā (ja tas nav pamatīgi ielaists), pat veicina atveseļošanos.[[15]]
Par spīti marihuānas lieliskajiem rezultātiem šajā jomā, ārstiem tikuntā ir noteikts izmantot ārstēšanā kokaīnu un morfiju (kas atveseļošanās gadījumā jau ir radījis neglābjamu atkarību) - bet ne marihuānu.[[16]]
Marihuāna ir ļoti labs līdzeklis anoreksijas slimības ārstēšanā un vispār apetītes uzlabošanā. Marihuānas lietošana gan veicina apetīti, gan vispār pastiprina interesi par pārtiku.[[17]]
RTI (Research Triangle Institute) pētījumā noskaidrots, ka marihuānā esošais THC palīdz tīrīt plaušas paplašinot bronhas un tādējādi nopietni samazina risku dabūt tumoru (kautkas līdzīgs vēzim, bet tik pat briesmīgs).[[21]]

-->Marihuānas lietošana grūtniecības laikā!<--

Kad 1989. gadā 1226 māmiņas pasūdzējās "New England Journal of Medicine" par problēmām, kas rodas smēķējos marihuānu grūtniecības laikā, tika nolemts, ka jāveic pētījums arī šajā sakarā.
59 jaunās māmiņas tika sadalītas pa pāriem (kaut kā), atbilstoši vecumiem, sociālajam stāvoklim. Puse no viņām grūtniecības laikā lietoja marihuānu, puse nē. Tika veiktas izmeklēšanas grūtniecības laikā, tad bērnam, 1,3,30 dienas pēc dzemdībām un pēc 4 un 5 gadiem. Rezultāti bija visai pārsteidzoši. Lai arī kopumā bērnu attīstībā un veselības stāvoklī nebija pilnīgi nekādu atšķirību, tomēr - 30 dienu vecumā, bērniem, kas bija dzimuši marihuānas smēķētājām, tika novēroti augstāki rādītāji nervu sistēmas stabilitātē un refleksos.[[23]]




Avoti:
_____
[[1]]Iversen, Leslie L., PhD, FRS, "The Science of Marijuana" (London, England: Oxford University Press, 2000), p. 178;

[[2]]Citing House of Lords, Select Committee on Science and Technology;

[[3]]"Cannabis -- The Scientific and Medical Evidence" (London, England: The Stationery Office, Parliament, 1998);

[[4]]Iversen, Leslie L., PhD, FRS, "Long-Term Effects of Exposure to Cannabis," Current Opinion in Pharmacology, Feb. 2005, Vol. 5, No. 1, p. 71;

[[5]]Bleakley, Louise, "NZ Study Used in UK Drug Review," The Press (Christchurch, New Zealand: March 22, 2005), from the web at http://www.mapinc.org/newscsdp/v05/n490/a08.html;

[[6]]Fried, Peter, Barbara Watkinson, Deborah James, and Robert Gray, "Current and former marijuana use: preliminary findings of a longitudinal study of effects on IQ in young adults," Canadian Medical Association Journal, April 2, 2002, 166(7), p. 887.

[[7]]Johnston, L. D., O'Malley, P. M., Bachman, J. G., & Schulenberg, J. E., Monitoring the Future national survey results on drug use, 1975-2005: Volume I, Secondary school students (NIH Publication No. 06-5883) (Bethesda, MD: National Institute on Drug Abuse), August 2006, p. 354.

[[8]] Laberge, Jason C., Nicholas J. Ward, "Research Note: Cannabis and Driving -- Research Needs and Issues for Transportation Policy," Journal of Drug Issues, Dec. 2004, pp. 978.

[[9]]Constantine G. Lyketsos, Elizabeth Garrett, Kung-Yee Liang, and James C. Anthony. (1999). "Cannabis Use and Cognitive Decline in Persons under 65 Years of Age," American Journal of Epidemiology, Vol. 149, No. 9.

[[10]]Janet E. Joy, Stanley J. Watson, Jr., and John A Benson, Jr., "Marijuana and Medicine: Assessing the Science Base," Division of Neuroscience and Behavioral Research, Institute of Medicine (Washington, DC: National Academy Press, 1999).

[[11]]US Department of Justice, Drug Enforcement Agency, "In the Matter of Marijuana Rescheduling Petition," [Docket #86-22], (September 6, 1988), p. 57.

[[12]]Shafer, Raymond P., et al, Marihuana: A Signal of Misunderstanding, Ch. III, (Washington DC: National Commission on Marihuana and Drug Abuse, 1972).

[[13]]Hall, W., Room, R. & Bondy, S., WHO Project on Health Implications of Cannabis Use: A Comparative Appraisal of the Health and Psychological Consequences of Alcohol, Cannabis, Nicotine and Opiate Use, August 28, 1995, (contained in original version, but deleted from official version) (Geneva, Switzerland: World Health Organization, March 1998).

[[14]] Laberge, Jason C., Nicholas J. Ward, "Research Note: Cannabis and Driving -- Research Needs and Issues for Transportation Policy," Journal of Drug Issues, Dec. 2004, pp. 977-8.

[[15]]Abrams, Donald I., MD, et al., "Short-Term Effects of Cannabinoids in Patients with HIV-1 Infection - A Randomized, Placebo-Controlled Clinical Trial," Annals of Internal Medicine, Aug. 19, 2003, Vol. 139, No. 4 (American College of Physicians), p. 264.

[[16]]The Controlled Substances Act of 1970, 21 U.S.C. §§ 801 et seq.

[[17]]Ad Hoc Group of Experts. "Report to the Director, National Institutes of Health" (Workshop on the Medical Utility of Marijauana). Institute of Medicine.

[[18]]Abrams DI, Vizoso HP, Shade SB, Jay C, Kelly ME, Benowitz NL (November 2007). "Vaporization as a smokeless cannabis delivery system: a pilot study". Clinical Pharmacology and Therapeutics 82 (5): 572–8.

[[19]]"Study Finds No Cancer-Marijuana Connection" at http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2006/05/25/AR2006052501729_pf.html

[[20]]S. Sidney (September 1997). "Marijuana use and cancer incidence (California, United States)". Cancer Causes and Control 8 (5): 722–728.

[[21]]J. Huff & P. Chan (October 2000). "Antitumor Effects of THC". Environmental Health Perspectives 108 (10): A442–3.

[[22]]D.P. Tashkin et al. (January 1997). "Heavy habitual marijuana smoking does not cause an accelerated decline in FEV1 with age". Am. J. Respir. Crit. Care Med. 155 (1): 141–148.

[[23]]J.S. Hayes, R. Lampart, M.C. Dreher, L. Morgan (September 1991). "Five-year follow-up of rural Jamaican children whose mothers used marijuana during pregnancy". West Indian Medical Journal 40 (3): 120–3.

[[24]]Curran HV, Brignell C, Fletcher S, Middleton P, Henry J (October 2002). "Cognitive and subjective dose-response effects of acute oral Delta 9-tetrahydrocannabinol (THC) in infrequent cannabis users". Psychopharmacology (Berl.) 164 (1): 61–70.

[[25]]"Marijuana affects blood vessels". BBC News. 2005-02-08. http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/4244489.stm .