Kā novērst badu un mazināt noziedzību Latvijā?

Daudzus pamodinās bailes, kad pagalmā ar truliem priekšmetiem rokās viņu gaidīs izsalkušu bezdarbnieku bars, lai iebelztu (iespējams Jums) pa galvu, lai izlaupītu (iespējams Jūsu) pagrabu vai ledusskapi, bet tad būs par vēlu. Varbūt daži atmodīsies, kad mazdārziņā izaudzēto ražu novāks kāds cits, un arī tad būs par vēlu.

Par to, ka lielākā sabiedrības daļa šobrīd guļ kā nohipnotizēta, liecina zemā atsaucība uz pašvaldību izsludināto iespēju izaudzēt sev pārtiku pašvaldībai piederošā zemes pleķītī.

Tikai nedaudzi spēj paskatīties kopveselumā uz tādiem cipariem kā bezdarba procents, 9 mēnešu ilgais bezdarbnieku pabalsts, plānotais atlaisto policistu skaits, gaidāmā apkures sezona utt. Pa starpu kāds ieminas par talonu sistēmas ieviešanu – ar 90% varbūtību…

Vai acīmredzamie sociālā sprādziena draudi tiešām Jūs nerūp? Varbūt cerat, ka Jūsu dzīvokļu mājai vai mikrorajonam netiks atslēgta siltumapgāde, ja parādnieku skaits turpinās augt arī nākamajā apkures sezonā? Vai tiešām domājat, ka „zupas virtuve”, kas balstīta uz labdarību (jo valsts un pašvaldību kases nav bezizmēra) ir vienīgais un gudrākais krīzes pārvarēšanas risinājums sociāli neaizsargātajiem?

Pārtikas sagāde krīzes apstākļos ir pats svarīgākais, tādēļ piemērs tieši par pārtiku. Pēc līdzīga principa var un arī vajadzēs organizēt (jo citu saprātīgu iespēju iedzīvotājiem šobrīd nemaz nav un tuvākajā laikā arī nebūs!) citus darbus, piem., apkures sistēmas izveidošana/pārveidošana, malkas sagāde, vides labiekārtošana, jaunu ražotņu izveide utt.

Idejas apraksts:
Pašvaldību īpašumā ir pietiekoši lielas lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības. Mūsu rīcībā – saulaini vasaras mēneši. Par darba roku un kāju trūkumu sūdzēties būtu grēks. Skolēniem – vasaras brīvdienas. Kartupeļi, bietes, burkāni, rutki un redīsi Latvijas klimatiskajos apstākļos aug griezdamies. Līdz Jāņiem mierīgi var paspēt iestādīt gan ātraugošo šķirņu kartupeļus, gan iesēt burkānus, bietes un rutkus.

Ieguvumi:
Ar pārtiku tiks nodrošināti strādāt gribošie un varošie, tostarp tie, kuri jau šobrīd palikuši bez darba. Tiks izveidotas pārtikas rezerves, ko varēs izmantot sociālo pabalstu vietā. Mazināta jau šobrīd lielā sociālā spriedze un risks, ka valstī pasliktināsies kriminogēnā situācija. Dārzeņu stādīšanas, ravēšanas un novākšanas talkas būs labestības un sirsnības pilni pasākumi. Kopīgs mērķis un darbs vieno. Šo visu var organizēt kā tautas svētkus, kopā ar pusdienu maltīti brīvā dabā, katram paņemot līdzi to, ko var paņemt. Ieradīsies ģimenes, draugi, tiks satikti bijušie klasesbiedri un kolēģi.

Organizatori:
Virsvadība jāuzņemas pašvaldībām. Pašvaldību darbinieki darbojas gan formāli, gan neformāli, iespēju robežās izmantojot administratīvo resursu. Organizatoriskajos darbos aktīvi iesaistās labdarības un reliģiskās organizācijas, lauksaimniecības, sabiedriskās u.c. organizācijas. Informatīvi atbalsta vietējie un valsts mediji. Līdzdarbojas un sniedz atbalstu visi, kuri var.

Rīcība un resursi:
Informatīvās kampaņas organizēšana, resursu apzināšana, darbu plānošana, pienākumu sadale. Izmantot var ne tikai pašvaldību zemes, bet arī vienojoties ar privātīpašniekiem, kas savu zemi neizmanto vai izmanto daļēji. Darbos tiek iesaistīti brīvprātīgie, kā arī bezdarbnieki. Tehnika, degviela un sēklas kartupeļi (u.c. sēkla) pirmkārt piesaistāma pēc labdarības principa, tai pat laikā ieguldītais resursu apjoms, cik iespējams precīzi, reģistrējams. Darbus vada nozīmētie koordinatori - pasaka, kas kuram jādara, kontrolē izpildi, pamāca. Arī ravēšanas, ražas novākšanas un uzglabāšanas darbi koordinējami pēc līdzīgiem principiem.

Ražas sadale:
Iegūtā raža ir pašvaldības īpašums. Tā sadalāma, pirmkārt, pēc vajadzības, otrkārt, pēc ieguldītā (zeme, tehnika utt.), tātad gadījumos, ja ieguldāmo resursu apjoms ir liels, slēdzamas atsevišķas vienošanās par ieguldītā kompensēšanu. Ieguldītais darbs ir vērsts tikai un vienīgi uz sabiedrisko labumu, tomēr statistikai un atzinības izteikšanai veicama talcinieku darba uzskaite, kurš un apmēram cik lielā apjomā piedalījies.

Motivācija un principi:
Organizatoru motivācija ir kopēju vērtību radīšana, nevis pašlabuma gūšana uz citu rēķina. Publiski izteikta atzinība motivēs iesaistīties ne vienu vien. Piem., par traktora izmantošanu u.c. palīdzību – labi redzams zemnieku saimniecību saraksts „zaļo tirdziņu” norises vietās kalpos kā reklāma. Galvenie principi: sadarbība, godīgums, savstarpējā palīdzība un prieks, kas rodas, darot un esot kopā.

Jaunie novadu deputāti, pārejot pēcvēlēšanu svinību paģirām, atskārtīs, ka lolotais amats prasa izlēmīgu un teicami organizētu rīcību, pretējā gadījumā „deputātu šašliks” pat jau oktobra mēnesī var būt lielā cieņā. Daudzus motivēs izpratne, ka dziļā bedrē drīz var būt arī tie, kuri šobrīd sevi vēl uzskata par materiāli nodrošinātiem un neapdraudētiem.

Ja novērtējat, ka jaunā pašvaldība ir pārāk kūtra, organizējieties paši, dodieties uz vietējo pašvaldību un pie vietējiem zemes īpašniekiem. Pat pietiktu, ja novadu domes neliktu šķēršļus, atbrīvotu no nodokļiem, klasificētu to kā sociālās pašpalīdzības formu, piedāvātu kā iespēju bezdarbniekiem un skolniekiem u.tml.

Dariet šo zināmu ikvienam atsaucīgam cilvēkam, kas to varētu nest tālāk – arī pašvaldībām, skolām, arodbiedrībām, sabiedriskām organizācijām, valdībai, pozīcijas un opozīcijas partijām. Zvaniet uz radio un televīziju, uz raidījumiem, kuros tiek pieņemti zvani dzīvajā ēterā, piemēram, uz LR 1 raidījumu “Kā dzīvot labāk”.

Pat šķietami vispārdrošākās idejas var izrādīties ļoti vērtīgas un kādam (iespējams daudziem) izšķirt likteni.


Ivo Verners un domubiedri (TautasForums.lv)