Kā darbojas Latvijas Pasts. Bauskas piemērs.
Tie, kas biežāk ir bijuši mazpilsētas pasta nodaļās un izmantojuši pasta sūtīšanas pakalpojumus, protams, ir izbaudījuši to sajūtu, ka pasta darbinieks ārkārtīgi ieinteresēti skatās uz to, ko tad tu cilvēks tur kārtējo reizi sūti („Nu, nu rādiet šurp, kas jums tur ir..”) interese mēdz mīties arī ar klaji nievājošu izteiksmi, neizpratni vai citu situācijai piemērotu reakciju. Bet ne par to šoreiz ir mans stāsts. Es varu samierināties ar attieksmi vai ieņemošajam amatam nepiedienīgu interesi par maniem sūtījumiem, bet ne to, ka man vispār tiek liegta konkrētu preču nosūtīšana.
Mans stāsts par Bauskas pasta nodaļu, sākās ar to, ka sūtot atklātnīti, pie reizes painteresējos vai viņiem ir kādi speciāli materiāli drošai stikla trauku iesaiņošanai, jo iespējams man tuvākajā laikā vajadzēs kaut ko tādu sūtīt. Pasta darbiniece vienkāršā nepaplašinātā teikumā man atbild: „Traukus mēs nesūtam!”, tādejādi vienā teikumā sagraujot visas manas ieceres. (iedomājieties tikai viens teikums, bet tev cilvēkam acu priekšā jau aizzib visas nenosūtītās, bet iecerētās Ziemassvētku dāvanas un arī tās visas lietas no stikla, ko tu savulaik pats esi saņēmis no citām valstīm. Tātad nekādus traukus! Ne uz vienu no valstīm!) Pēc neliela mulsuma brīža, trīcošā balsī mēģinu iebilst, ka ļoti apšaubu viņas teikto: “Man vienmēr ir licies, ka sūtīt nedrīkst – narkotikas, ieročus, sprāgstvielas, bīstamus šķidrumus, bet nezināju, ka trauki ir šajā kategorijā.” Darbiniece, laikam saprot, ka vajag kaut kā pamatot savu vārdu nozīmīgumu un turpina saliktā pakārtotā teikumā: „Saprotiet, ka tie trauki taču plīst un saplīsīs arī jūsējais.”
Pēc īsa klusuma brīža, redzot, ka es tā vienkāršu “neatšūšos” viņa ar niknumā sasarkušu seju pieceļas un aiziet runāt ar priekšniecību. Es savukārt triumfējoši nodomāju, nu redz varbūt, ka šī ir jauna, nekompetenta darbiniece, kurai priekšniece izstāstīs, ka tā nu, lūk, nedrīkst rīkoties ar klientiem.
Bet ierodas priekšniece... Un viņai ir līdzīga sejas izteiksme... Ātri tiek šķirstītas kaut kādas instrukcijas. Un rezultātā tomēr atklājas (kāda laime!), ka uz dažām valstīm tomēr var sūtīt trauslus priekšmetus. Lielākoties pakās, nevis sīkpakās, kas ievērojami sadārdzina pasta izmaksas, bet tomēr – var! Nesagaidījis atvainošanos par manu iepriekšējo maldināšanu un ieceru sagraušanu, laimīgs par saņemto ziņu dodos mājās. Intereses pēc piezvanu uz Latvijas pasta starptautisko sūtījumu informācijas tālruni, lai pavaicātu ko sīkāk par trausliem priekšmetiem. Uzzinu, ka nekādu sīkāku norāžu šajā jautājumā nav un visu izšķir konkrētās pasta nodaļas interpretācija. Darbiniece laipna, saprotoša, beigās vēl abi nospriežam, ka pēc būtības neplīstošas ir tikai gumijas riepas un vilnas sedziņas.
Diemžēl pienāk diena, kad es atkal dodos uz Bauskas pasta nodaļu. Šoreiz lai nosūtītu uz Kanādu koši zilu stikla cukurtrauku (dāvana vecmāmiņai!). Eju uzreiz pie priekšnieces. Stāstu, ka lieta sekojoša – visu kārtīgi, droši iesaiņošu (2 kastītēs, iesaiņojamā materiālā, ja kas saplīsīs – pretenzijas necelšu), bet ļoti vajag nosūtīt to trauku. Atkal tiek šķirstītas instrukcijas un atbilde skan: „Trauslus priekšmetus mēs uz Kanādu nesūtam!” Viss. Punkts. Nekādās tālākās diskusijās viņa neielaižas. Nesūtīs un viss. Piedod, vecmāmiņ, nesaņemt Tev ziemassvētku dāvanu..
Visa šī uzrakstītā kontekstā man ir divi retoriski jautājumi:
1) Vai Latvijas Pasts varētu nodefinēt kas ir trausli priekšmeti? Cik nu es saprotu par lietu dabu, attiecīgā situācijā trausls var būt jebkas. Vai nepareizi iesaiņotas plastmasas rotaļu mašīnas nav trauslākas par kārtīgi iesaiņotu stikla izstrādājumu? (Bauskas Pasta ierēdne uz manu jautājumu, kas ir trausls priekšmets atbildēja, ka viņa pati ļoti labi zinot, kas ir trausls priekšmets. Izklausās pārliecinoši. Tikai man viņa diemžēl sīkākus paskaidrojumus par trauslu priekšmetu pazīmēm nespēja sniegt.
2) Kāpēc Latvijas Pasts, kas jau tā iekasē tik lielu maksu par parastiem pasta sūtījumiem, nespēj nodrošināt šo trauslo priekšmetu sūtīšanu uz lielāko daļu pasaules valstu?
P.S. Es patiesi ceru, ka mēs vienreiz beigsim ticēt dažādām mesijām, kas nu jau gadiem sola savest kārtībā ceļus, sakārtot tirgu, Latvijas Pastu u.c. valsts monopoliestādes, jo tā ir klaja cilvēku maldināšana un priekšvēlēšanu solījumi, kurus tāpat varēs nepildīt. Vismaz līdz šim šīs valsts kapitāla un akciju sabiedrības šiem cilvēkiem un viņu pārstāvētajām partijām ir kalpojušas kā barokļi, bet tautai tie bijuši un joprojām ir dārgi, nepieejami un globālajā tirgū nekonkurētspējīgi valsts iestādījumi.
Cik nu es zinu, “Latvijas Pasts” 100% apmērā pieder Latvijas valstij, kura šķiež miljoniem latu tiešajās dotācijās, bet rezultāta kā nav tā nav. Šis monstrs jau gadiem strādā ar pamatīgiem zaudējumiem, pasta piegādes buksē, avīžu piegāžu problēmas ir regulāra parādība un ja vēl šādos iestādījumos strādā šādi burta kalpi, kas aizliedz sūtīt tik elementāras lietas, kā stikla traukus, ko citas pasaules valstis nez kāpēc atļauj, tad man tiešām rodas šaubas par šīs valsts spēju funkcionēt.
Mans stāsts par Bauskas pasta nodaļu, sākās ar to, ka sūtot atklātnīti, pie reizes painteresējos vai viņiem ir kādi speciāli materiāli drošai stikla trauku iesaiņošanai, jo iespējams man tuvākajā laikā vajadzēs kaut ko tādu sūtīt. Pasta darbiniece vienkāršā nepaplašinātā teikumā man atbild: „Traukus mēs nesūtam!”, tādejādi vienā teikumā sagraujot visas manas ieceres. (iedomājieties tikai viens teikums, bet tev cilvēkam acu priekšā jau aizzib visas nenosūtītās, bet iecerētās Ziemassvētku dāvanas un arī tās visas lietas no stikla, ko tu savulaik pats esi saņēmis no citām valstīm. Tātad nekādus traukus! Ne uz vienu no valstīm!) Pēc neliela mulsuma brīža, trīcošā balsī mēģinu iebilst, ka ļoti apšaubu viņas teikto: “Man vienmēr ir licies, ka sūtīt nedrīkst – narkotikas, ieročus, sprāgstvielas, bīstamus šķidrumus, bet nezināju, ka trauki ir šajā kategorijā.” Darbiniece, laikam saprot, ka vajag kaut kā pamatot savu vārdu nozīmīgumu un turpina saliktā pakārtotā teikumā: „Saprotiet, ka tie trauki taču plīst un saplīsīs arī jūsējais.”
Pēc īsa klusuma brīža, redzot, ka es tā vienkāršu “neatšūšos” viņa ar niknumā sasarkušu seju pieceļas un aiziet runāt ar priekšniecību. Es savukārt triumfējoši nodomāju, nu redz varbūt, ka šī ir jauna, nekompetenta darbiniece, kurai priekšniece izstāstīs, ka tā nu, lūk, nedrīkst rīkoties ar klientiem.
Bet ierodas priekšniece... Un viņai ir līdzīga sejas izteiksme... Ātri tiek šķirstītas kaut kādas instrukcijas. Un rezultātā tomēr atklājas (kāda laime!), ka uz dažām valstīm tomēr var sūtīt trauslus priekšmetus. Lielākoties pakās, nevis sīkpakās, kas ievērojami sadārdzina pasta izmaksas, bet tomēr – var! Nesagaidījis atvainošanos par manu iepriekšējo maldināšanu un ieceru sagraušanu, laimīgs par saņemto ziņu dodos mājās. Intereses pēc piezvanu uz Latvijas pasta starptautisko sūtījumu informācijas tālruni, lai pavaicātu ko sīkāk par trausliem priekšmetiem. Uzzinu, ka nekādu sīkāku norāžu šajā jautājumā nav un visu izšķir konkrētās pasta nodaļas interpretācija. Darbiniece laipna, saprotoša, beigās vēl abi nospriežam, ka pēc būtības neplīstošas ir tikai gumijas riepas un vilnas sedziņas.
Diemžēl pienāk diena, kad es atkal dodos uz Bauskas pasta nodaļu. Šoreiz lai nosūtītu uz Kanādu koši zilu stikla cukurtrauku (dāvana vecmāmiņai!). Eju uzreiz pie priekšnieces. Stāstu, ka lieta sekojoša – visu kārtīgi, droši iesaiņošu (2 kastītēs, iesaiņojamā materiālā, ja kas saplīsīs – pretenzijas necelšu), bet ļoti vajag nosūtīt to trauku. Atkal tiek šķirstītas instrukcijas un atbilde skan: „Trauslus priekšmetus mēs uz Kanādu nesūtam!” Viss. Punkts. Nekādās tālākās diskusijās viņa neielaižas. Nesūtīs un viss. Piedod, vecmāmiņ, nesaņemt Tev ziemassvētku dāvanu..
Visa šī uzrakstītā kontekstā man ir divi retoriski jautājumi:
1) Vai Latvijas Pasts varētu nodefinēt kas ir trausli priekšmeti? Cik nu es saprotu par lietu dabu, attiecīgā situācijā trausls var būt jebkas. Vai nepareizi iesaiņotas plastmasas rotaļu mašīnas nav trauslākas par kārtīgi iesaiņotu stikla izstrādājumu? (Bauskas Pasta ierēdne uz manu jautājumu, kas ir trausls priekšmets atbildēja, ka viņa pati ļoti labi zinot, kas ir trausls priekšmets. Izklausās pārliecinoši. Tikai man viņa diemžēl sīkākus paskaidrojumus par trauslu priekšmetu pazīmēm nespēja sniegt.
2) Kāpēc Latvijas Pasts, kas jau tā iekasē tik lielu maksu par parastiem pasta sūtījumiem, nespēj nodrošināt šo trauslo priekšmetu sūtīšanu uz lielāko daļu pasaules valstu?
P.S. Es patiesi ceru, ka mēs vienreiz beigsim ticēt dažādām mesijām, kas nu jau gadiem sola savest kārtībā ceļus, sakārtot tirgu, Latvijas Pastu u.c. valsts monopoliestādes, jo tā ir klaja cilvēku maldināšana un priekšvēlēšanu solījumi, kurus tāpat varēs nepildīt. Vismaz līdz šim šīs valsts kapitāla un akciju sabiedrības šiem cilvēkiem un viņu pārstāvētajām partijām ir kalpojušas kā barokļi, bet tautai tie bijuši un joprojām ir dārgi, nepieejami un globālajā tirgū nekonkurētspējīgi valsts iestādījumi.
Cik nu es zinu, “Latvijas Pasts” 100% apmērā pieder Latvijas valstij, kura šķiež miljoniem latu tiešajās dotācijās, bet rezultāta kā nav tā nav. Šis monstrs jau gadiem strādā ar pamatīgiem zaudējumiem, pasta piegādes buksē, avīžu piegāžu problēmas ir regulāra parādība un ja vēl šādos iestādījumos strādā šādi burta kalpi, kas aizliedz sūtīt tik elementāras lietas, kā stikla traukus, ko citas pasaules valstis nez kāpēc atļauj, tad man tiešām rodas šaubas par šīs valsts spēju funkcionēt.
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
kasparsf
komentārs
Anonīms
komentārs
Ak, šitā sāpe man arī labi pazīstama. Kad bija jāaizsūta atpakaļ uz
Angliju brāķīgs DVD, nācās maksāt kaut kādus padsmit latus, bet vienreiz
uz Vāciju sūtīju atpakaļ brāķīgu skaņas karti, tad vispār nācās
pusstundu skaidroties, jo Latvijas Pasts nesūtot ne mūzikas instrumentus, ne
audiotehniku, ne datortehnikas detaļas, beigās kaut kā pielauzu, ka tā ir
ārējā skaņas karte, un man to sūtīt atpakaļ ļauj garantija, un īsti
neatbilst nevienai no pasnieces uzskaitītajām kategorijām. Tad man kaut ko
nomurkšķēja - ja kaut kādā šķirošanas centrā neņemšot pretī, tad man
došot atpakaļ, bet protams, par pakalpojumu naudu laikam neatgrieztu, kas bija
apmēram 25 lati par kilogramīgu paciņu. Tas Šlesera nolaistais Latvijas
pasts ir tāds slaucējs, ka, piemēram, izmantot garantiju, un sūtīt atpakaļ
kaut ko smagāku par pāris kilogramiem vispār neatmaksātos - laikam ar visu
smago paku labāk kāpt autobusā un rullēt uz Vāciju vai Angliju pašam. Kaut
kas pilnīgi nenormāls. Varbūt Šlesera pozitīvie jaunieši un to vadošais
jēriņš no Ogres Dimants, kas sasmērējies gan apbūves noteikumu
pārkāpšanā, gan Eiropas fondu izkrāpšanā, varētu labāk uzlabot pasta
pakalpojumus valstī, nekā tēlot taisnības cīnītājus teltīs?
atbildēt
Vienkārši es
komentārs
es tiešām varētu rakstīt un rakstīt par pieredzi ar Latvijas pastu.
Pakas un sīkpakas, ja sūti ārpus Latvijas ir jāiesniedz atvērtā veidā.
Ir pasta nodaļas, kurās darbiniecēm patīk izvilkt pakas saturu ārā, izčamdīt utt., veltīt kādu komentāru.
67. pasta nodaļā vislabākās atsauksmes par Regīnu un Marinu. Arī parējās ir OK.
Bet dažās pasta nodaļās gan nesaprot, ka es esmu klients, maksāju naudu par pakalpojumu un vēlos saņemt pretī normālu un cilvēcīgu apkalpošanu.
Vsivairāk mani besī, ka sūtījumus nepiegādā uz mājām. Bandroles un sīkpakas, kuru svars nepārsniedz 3 kg ir jāpiegādā uz mājām. NE REIZI tāds brīnums nav bijis!!! Vienmēr no rīta paskastē jau paziņojums, ka adresāts nebija mājās, atstāts uzaicinājums. Ibiorio, tas cilvēks otrā galā ir samaksājis, lai man to sūtījumu piegādā kā nākas. Esmu diskutējusi pastā par to, bet bez panākumiem...
Pakas un sīkpakas, ja sūti ārpus Latvijas ir jāiesniedz atvērtā veidā.
Ir pasta nodaļas, kurās darbiniecēm patīk izvilkt pakas saturu ārā, izčamdīt utt., veltīt kādu komentāru.
67. pasta nodaļā vislabākās atsauksmes par Regīnu un Marinu. Arī parējās ir OK.
Bet dažās pasta nodaļās gan nesaprot, ka es esmu klients, maksāju naudu par pakalpojumu un vēlos saņemt pretī normālu un cilvēcīgu apkalpošanu.
Vsivairāk mani besī, ka sūtījumus nepiegādā uz mājām. Bandroles un sīkpakas, kuru svars nepārsniedz 3 kg ir jāpiegādā uz mājām. NE REIZI tāds brīnums nav bijis!!! Vienmēr no rīta paskastē jau paziņojums, ka adresāts nebija mājās, atstāts uzaicinājums. Ibiorio, tas cilvēks otrā galā ir samaksājis, lai man to sūtījumu piegādā kā nākas. Esmu diskutējusi pastā par to, bet bez panākumiem...
atbildēt
Anonīms
komentārs
Pastaa, cik nu retumis naacies saskarties, censhos izveeleeties peec iespeejas
gados jaunaakus darbiniekus (-ces). Principaa sho pashu likumu attiecinu arii uz
citaam valsts iestaadeem, kur ir izveeles iespeejas, kaa arii veikaliem
mazpilseetaas.
Vnk padomju laikos bija taads stils - apkalpot taa, lai tu otrreiz negribeetu atgriezties. Privaatie kantori aatri tika valjaa vai nu no shiis metodes, vai pashas darbinieces. Diemzheel vietaam sho seergu negrib izskaust pashi priekshnieki un attieciigi nekas nemainaas.
Probleemas pasham nav bijushas 35. pasta nodaljaa un laipnu apkalposhana bija arii tajaa pasta nodaljaa kas uz Briiviibas ielas Teikaa, netaalu no 45. vidusskolas
Vnk padomju laikos bija taads stils - apkalpot taa, lai tu otrreiz negribeetu atgriezties. Privaatie kantori aatri tika valjaa vai nu no shiis metodes, vai pashas darbinieces. Diemzheel vietaam sho seergu negrib izskaust pashi priekshnieki un attieciigi nekas nemainaas.
Probleemas pasham nav bijushas 35. pasta nodaljaa un laipnu apkalposhana bija arii tajaa pasta nodaljaa kas uz Briiviibas ielas Teikaa, netaalu no 45. vidusskolas
atbildēt
Anonīms
komentārs
Reiz vajadzēja divas grāmatas nosūtīt uz angliju un tiešām bija
jāuzrāda, ka tās ir grāmatas
Pac bieži iepērkos ebay un katru reizi brīnos, kā tie pasta izdevumi var būt tik lēti, jo par divām nelielām grāmatām samaksāju 5 Ls, bet piem no ķīnas elektropreci pa 5 $ man atsūtīja
Pac bieži iepērkos ebay un katru reizi brīnos, kā tie pasta izdevumi var būt tik lēti, jo par divām nelielām grāmatām samaksāju 5 Ls, bet piem no ķīnas elektropreci pa 5 $ man atsūtīja
atbildēt
Anonīms
komentārs
nē, draudziņ.. viss pilnīgi, viss ir jāuzliek uz letes un jāparāda pasta
darbiniecei. īpaši forša šī situācija ir mazā miestā kur aiz Tevis
sastājušies 3 cilvēki, kuri jau tā visu par Tevi zina labāk nekā Tu pats.
un tad nu ieinteresēti vēro kas tad tur man ir tai paciņā.
atbildēt
Anonīms
komentārs
Tākā ilgu laiku neesmu sūtījis ar Latvijas pasta starpniecību tad tāds
naivs jautājums.Vai Latvijā pakas saturs jāuzrāda pasta darbiniekiem?Cik
esmu sūtījis sīkpakas no UK tad es visu iepakoju un kvītī uzrakstu kas tur
iekšā lai nozušanas gadījuma varētu prasīt kompensāciju.Mana izpratnē
pasta darbiniekam nav jāzin vai tas ir pornožurnāls vai kautkāda ekksotiska
apakšveļa...........................pietiks ja viņs zinās ka tas ir preses
izstrādājums un drēbes.
atbildēt
Raiba Cūka
komentārs
Pēdējā laikā gan neko neesmu sūtījis, bet agrāk izmantoju Rīgas 67.
pasta nodaļu. Kā jau kāds šeit minēja, par šo nodaļu ir labas atsauksmes.
Piekrītu! Tur strādāja(strādā?) ļoti, ļoti simpātiska blondīne,
vienmēr centos trāpīties pie viņas lodziņa. Un vēl nodomāju- jopcik, kur
tik smuka meiča strādā Latvijas Pastā! Viņa bija ļoti laipna. Un ne tikai
viņa. Šajā nodaļā neesmu saskāries ar nelaipnu attieksmi. Nekad.
Par rakstu- nav konkrēta likuma vai likumi ir nesakārtoti. Tad mūsu jaukās, padomju metodes mantojušās pasta darbinieces dara visu, kas ienāk prātā. Liekas, ka viņām skauž, ka tu sūti kādu dāvanu. Par laimi, tādas kuces nav visas Latvijas Pasta darbinieces!
Par rakstu- nav konkrēta likuma vai likumi ir nesakārtoti. Tad mūsu jaukās, padomju metodes mantojušās pasta darbinieces dara visu, kas ienāk prātā. Liekas, ka viņām skauž, ka tu sūti kādu dāvanu. Par laimi, tādas kuces nav visas Latvijas Pasta darbinieces!
atbildēt
Anonīms
komentārs
NO visas pasaules var saņemt jebko - traukus, rotaļlietas, stiklu,
elektrnoniku. TIK Latvijas nagu maucēji - pasta darbinieki jeb potenciālie
koncetrācijas nometņu uzraugi dara visu iespējamo, lai savus tautiešu
mocītu.
atbildēt
Anonīms
komentārs
Latvijas Pasts ir visnožēlojamākā iestāde Latvijā. Jūtu līdzi cilvēkiem
tādā provincē kā Bauskā. Tur šos iedomīgie ierēdņi čakarē kā mazos
ezīšus...
Rīgā vēl situācija dažās nodaļās ir pieciešama, bet tādās pilsētelēs cilvēkiem jau nav nekādas izvēles..
Rīgā vēl situācija dažās nodaļās ir pieciešama, bet tādās pilsētelēs cilvēkiem jau nav nekādas izvēles..
atbildēt
Vienkārši es
komentārs
oi, cik pazīstami tas viss....
vēl lielāki brīnumi ir, ka ārpus Latvijas nedrīkst sūtīt mobilo telefonu ar bateriju!!!
Telefonu... jā, lūdzu sūtiet, bet bateriju izņemiet!
Kosmētiku nedrīkstot sūtīt!
Jomajo, kāpēc es visu to varu saņemt no citām valstīt, bet nedrīkstu sūtīt????
Man laimējas esmu no Rīgas un ir iespēja izvēlēties pasta nodaļu ar laipnu apkalpošanu, bet ko tik nav nācies dzirdēt visādās pasta nodaļās!!!
Sākot ar pakas satura ķidāšanu un skaļu analizēšanu, beidzot ar mācīšanu aizpildīt veidlapu! Jocīgi - veidlapas vienas, bet arī dažādās pasta nodaļās aizpildāmas atšķirīgi!!!
Ļoti labas atsauksmes par Rīgas 67.nodaļu, pasta nodaļām Spicē un Dominā.
Bet nu citās ir bijuši tāāāādi kuriozi! Atceros, ka man centrālajā pastā viena darbiniece atsvieda džinsu bikses - uz Austriju nedrīkstot sūtīt tekstiliztrādājumus un āmen, punkts. Aizbraucu uz savu pasta nodaļu, meitenes nosūtīja bez problēmām, adresāts paciņu saņēma.
Cik nodaļu, tik noteikumu... Un darbinieces (50%) (lielākoties tās, kurām pensija tuvojas) nekompetentas, dusmīgas, īgnas, nelaipnas.
Priecājos, ka pārējās 50% ir laipnas, pretī nākošas :)
Bet Latvijas pasts - fui... iestāde.
Par cenām neizteikšos.
vēl lielāki brīnumi ir, ka ārpus Latvijas nedrīkst sūtīt mobilo telefonu ar bateriju!!!
Telefonu... jā, lūdzu sūtiet, bet bateriju izņemiet!
Kosmētiku nedrīkstot sūtīt!
Jomajo, kāpēc es visu to varu saņemt no citām valstīt, bet nedrīkstu sūtīt????
Man laimējas esmu no Rīgas un ir iespēja izvēlēties pasta nodaļu ar laipnu apkalpošanu, bet ko tik nav nācies dzirdēt visādās pasta nodaļās!!!
Sākot ar pakas satura ķidāšanu un skaļu analizēšanu, beidzot ar mācīšanu aizpildīt veidlapu! Jocīgi - veidlapas vienas, bet arī dažādās pasta nodaļās aizpildāmas atšķirīgi!!!
Ļoti labas atsauksmes par Rīgas 67.nodaļu, pasta nodaļām Spicē un Dominā.
Bet nu citās ir bijuši tāāāādi kuriozi! Atceros, ka man centrālajā pastā viena darbiniece atsvieda džinsu bikses - uz Austriju nedrīkstot sūtīt tekstiliztrādājumus un āmen, punkts. Aizbraucu uz savu pasta nodaļu, meitenes nosūtīja bez problēmām, adresāts paciņu saņēma.
Cik nodaļu, tik noteikumu... Un darbinieces (50%) (lielākoties tās, kurām pensija tuvojas) nekompetentas, dusmīgas, īgnas, nelaipnas.
Priecājos, ka pārējās 50% ir laipnas, pretī nākošas :)
Bet Latvijas pasts - fui... iestāde.
Par cenām neizteikšos.
atbildēt
Anonīms
komentārs
cik pazīstama situācija un pazīstama sāpe.. pilnīga atkarība no pasta
darbinieku labvēlības.
atbildēt



|

P.s. nevaru piekrist, ka tikai jauniņās darbinieces ir laipnas.
atbildēt