F. William Engdahl: 2009. gads kā robežšķirtne

Globalizētajā pasaulē ir iezīmējusies fundamentāla sašķeltība, kas spēcīgi ietekmēs Liela septiņnieka valstu ekonomisko un politisko likteni. Robežlīnija stiepjas starp valstīm, ko apvieno dolāra sistēma, ieskaitot Eirozonas valstis, un augošajām BRIC - Ķīnas, Indijas, Krievijas un Brazīlijas – ekonomikām. Šīs ekonomikas konstanti pārvar savu atkarību no amerikāņu ekonomiskās sistēmas kā to preču noieta tirgus un kredītu finansēšanas avota.

Viljams Engdāls (F. William Engdahl - attēlā) A Tale of Two Diverging Economic Worlds - 2009. gada 10. jūnijs.

Šīs sadalīšanās ilgtermiņa sekas būs ASV kā ekonomiskās un politiskās superlielvaras galīgs pagrimums un jauno ekonomiku izaugsme no šā brīža reģionālās lomas līdz globālam līmenim.
Viens no Ķīnas, Indijas, Indonēzijas un Brazīlijas attīstošos ekonomiku ilgtermiņa pārākuma faktoriem pār ASV, Lielbritānijas, Vācijas un Eiropas Savienības ekonomikām lielā mērā ir demogrāfija.

Aktuāli: Reģistrējies portālā, iegūsti punktus un nopelni balvas!

Visas šīs attīstošās valstis, izņemot Krieviju, ir apveltītas ar jauniem, enerģiskiem un skaitliski pieaugošiem iedzīvotājiem. Interesanti atzīmēt, ka Vācijas ekonomiskā brīnuma aizmirstais fenomens, kas bija novērojams līdz 1914. gadam, tāpat bāzējās uz dinamiskiem, jauniem un skaitliski strauji augošiem iedzīvotājiem. Pēc demogrāfiskajiem parametriem Vācija tolaik pārspēja Franciju un Angliju, kuru iedzīvotāji tā arī nespēja atgūties pēc 1873. gada ekonomiskās krīzes, kas noveda pie liela mēroga emigrācijas uz ASV.
Nav nejaušība, ka G7 valstu politiskās elites negurstoši atkārtoto, ka demogrāfiskā izaugsme attīstošajās valstīs ir viens no galvenajiem draudiem mūsdienu pasaulei. Protams, tas ir drīzāk eifēmisms, jo šī izaugsme ir draudi tieši šo valstu ekonomiskajai varenībai, attīstības valstu iekšējo tirgu paplašināšanās un jaunu globālo sāncenšu rašanās rezultātā.

Jaunu izaugsmes reģionu rašanās

Līdzko šoks no pirmā krīzes viļņa ASV sāka paiet, pirms amerikāņiem parādījās jauns izaicinājums: Ķīna un tās tirdzniecības partneri no augošo ekonomiku vidus sāka meklēt alternatīvas dolāru sistēmai.
Patlabanējā krīze nav īstermiņa fenomens, kā mūs cenšas pārliecint Baraks Obama, Bens Bernanke un Tims Geitners. Tā ir 65 gadus ilgušas ekonomisko zaudējumu politikas atspulgs, kaitējums no kuras pieauga līdz epidēmijas mērogiem pēc atteikšanās no zelta standarta 1971. gadā.
Dabiski, ka zelta standarts nebija ekonomiskā burvju panaceja, bet prezidenta Niksona īstenotā tā atcelšana 1971. gadā ļāva amerikāņu finanšu aprindām pēdējo trīsdesmit astoņu gadu laikā izpostīt lielu daļu pasaules ekonomikas.
Šodien kontrasts starp „lielā septiņnieka” ekonomikām no ASV līdz Itālijai, kuras ir iestigušas parādos, un BRIC valstu plaukstošajām ekonomikām, ir arvien acīmredzamamāks. G7 valstīm ir šokējošais valsts parāds: ASV tas veido 80% no IKP, Itālijā - 100%, Japānā - 199%! Pārspēj Japānu tikai Zimbabve ar saviem 218 procentiem. Vācijas parāds ir 70 procenti no IKP.
Salīdzinājumam – attīstošos valstu parādu apjomi ir relatīvi nelieli. Nozīmīgs tas ir tikai Indijai – 58 procenti no IKP, bet tas ir britu koloniāla laikmeta mantojums. Brazīlijai, par spīti 1980. gadu lielajām ekonomiskajām problēmām, parādsaistības sastāda 45% no IKP, kas ir pilnīgi pieņemami. Indonēzijas parāds ir vēl mazāks – 34%. Dienvidkorejas parāds nepārsniedz 25% no IKP, bet Ķīnai tas ir pat mazāks par 18%. Visbeidzot Krievija, kura izjūt asas demogrāfiskās problēmas, izmantoja naftas un gāzes cenu kāpuma piecgadi, lai dzēstu savējos parādus attīstītajām valstīm un SVF, kādēļ pēc 2008. gada tās ārējais parāds nepārsniedza 6% no IKP. Krievija tāpat lēnām sākusi renovēt savas valūtas rezerves pašlaik tās sasniedz 404 miljardus dolāru, kas ir trešais rādītājs pasaulē.
Tātad, ASV un ES valstu ekonomikas izrādījušās iespiestas demogrāfiskā krituma un augstu parādu spīlēs, kas padara aprādu problēmu par ilgtermiņa un hronisku. Tajā pašā laikā attīstošās Eirāzijas valstis un Brazīlija Dienvidamerikā ir apveltītas ar dinamiskiem, jauniem iedzīvotājiem un maziem parādiem, kamdēļ ar optimismu var skatīties nākotnē.
Vēlāk nākamie ekonomikas vēsturnieki sāks runāt par 2009. gadu kā par robežšķirtnes gadu, kad bagāti sāka kļūt nabadzīgi, bet nabadzīgie – kļūt bagāti.

Divkāršās krīzes šķērēs

Viens no tagadējas krīzes īpaši nozīmīgiem aspektiem ir vairākuma mūsdienu rietumu ekonomistu, ieskaitot visus Nobela prēmijas ekonomikā laureātus, diskreditēšana. Viņu teorijas, kas attaisnoja laissez faire principu brīvā tirgus ekonomikā, izrādījās nekam nederīgas. Pašlaik mēs varam ar visām tiesībām atkārtot Andersena pasakas varoņa vārdus: „Bet karalis ir kails!”
Dolāra sistēma, kas kalpoja par pamatu ekonomikai kopš 1944. gada Bretonvudas līguma laikiem, ir iegājusi agonijas periodā. Visi pasākumi, kurus īstenoja Bušs, Obama un citi G7 valstu vadītāji, ir mēģinājumi ārstēt mirstošu pacientu ar aizvien lielākām ķīmijas terapijas devām. Finanšu injekciju pieaugošās devas uz nodokļu maksātāju rēķina, kas bija paredzētās mākslīgai slimnieka uzturēšanai pie dzīvības beigās tikai pasliktināja amerikāņu ekonomikas stāvokli.
Finanšu injekcijas ASV ekonomikā, kuras tikai veiktas pēdējo desmit mēnešu laikā, palielināja ASV federālo parādu no 60 līdz 80% no IKP. Mājsaimniecību parāds pārsniedz 100% no IKP un tas ir pats sliktākais rādītājs visā ASV ekonomikas vēsturē. 1974. gada recesijas laikā kopējais mājsaimniecību parāds nepārsniedza 40% no IKP.
Par vēl lielāku draudu ASV ekonomikai kļūst demogrāfiskais faktors. Tuvāko divus-trīs gadu laikā ASV pensijā sāks doties pagājušā gadsimta četrdesmito un piecdesmito gadu tā dēvētā beibībuma paaudze. Ņemot vērā privāto pensijas fondu, kuri iztērēja noguldītāju naudu finanšu spekulācijās, katastrofālo politiku, šie cilvēki būs spiesti vērsties pēc sociālā nodrošinājuma pie valsts. Šie pensionāri kļūs par smagu nastu amerikāņu sabiedriskajām finansēm, jo īpaši ņemot vērā, ka vienlaikus turpinās pieaugt bezdarbs, un līdz ar pieaugs prasības pēc pabalstu izmaksas no valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas. Tas savukārt var palielināt ASV valsts parāda apmērus līdz Itālijas vai Zimbabves atbilstošiem rādītājiem. Bezdarbnieki taču nemaksā nodokļus, toties saņem pabalstus.
(…)
Liela septiņnieka valstu bankas ir pārslogotas ar lieliem aizņēmumiem un tāpēc nefunkcionē, valdības paralizē to parādiem, bet patērētāji uztraucas par nespēju atdot kredītus. ASV ar darbu pārdod savas parādsaistības pat par pieņemamām cenām, kā to parādīja pēdējās izsoles Valsts kasē. ASV lielākais štats (Kalifornija) strauji virzās pretī fiskālajam sabrukumam, savukārt ASV budžeta pēc šī nodokļu gada rezultātiem var sasniegt 13% no IKP, kas ir pats sliktākais rādītājs kopš Otrā pasaules kara laikiem.
Ar šo situāciju krasi kontrastē attīstošos ekonomiku banku rādītāji. Ķīnai ir pasaulē lielākie zelta un valūtas krājumi 3 triljonu ASV dolāru apmērā un budžeta deficīts nepārsniedz 3% no IKP. Visas Indijas bankas, gan valsts, gan privātās, noslēdza pagājušo gadu ar peļņu. Brazīlijā ir budžeta proficīts. Indonēzijai izdevās samazināt savu parādu no 100% IKP pirms desmit gadiem līdz tagadējiem 34%.
(…)
ASV arvien ir pasaules politiskā un ekonomiskā lielvara. Amerikāņu kara bāzu tīkls pārklāj visus reģionus. Vašingtonā arvien ieklausās visa pārēja pasaule. Tomēr Amerikāņu impērijas noriets jau ir tuvu. Un sākas viņš tāpat kā Spāņu impērijas noriets 17. gadsimtā un Britu impērijas 20. gadsimtā – ar katastrofālu parādu pieaugumu.

Raksta oriģināls: "Global Research" - A Tale of Two Diverging Economic Worlds >>>
Vairāk informācijas: Viljama Engdāla vietne internetā >>>
Vairāk informācijas: Wikipedia - F. William Engdahl >>>

Saistītais raksts: "Times": Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna veido politisku bloku kā pretsvaru ASV >>>
Saistītais raksts: Vācijas izlūkdienests uzskata, ka globālajam haosam ir tikai divas alternatīvas >>>
Saistītais raksts: Komentārs: ASV pirmoreiz kopš 1917. gada riskē zaudēt maksimālo kredītreitingu >>>
Saistītais raksts: Amerikāņu ģeopolitiķis Parags Hanna: "Pasaulē šobrīd ir trīs superlielvaras!" >>>
Saistītais raksts: Prognoze: 2009. gada rudenī sabruks ASV dolārs, bet vēl pēc gada izjuks pašas ASV >>>
Saistītais raksts: Termina Chimerica ieviesējs paredz Savienoto Valstu dolāra drīzu norietu >>>
Saistītais raksts: ASV Valsts kases parādzīmes kā amerikāņu globālās hegemonijas balsts >>>
Saistītais raksts: Versija: Amerikas Savienotās Valstis kā pasaules lielākā koloniālā impērija - nodokļu politika >>>