Dzīvā un «nedzīvā» daba
|
Mūsu senči senatnē zināja, ka viss dabā ir dzīvs, tāpēc viņiem bija svešs vārdu salikums nedzīvā daba. Cilvēcei pamazām zaudējot izpratni par dabas veidošanās, attīstības un pārveides likumsakarībām, zināšanas par dabu kā veselu un vienotu sistēmu* tika sadrumstalotas atsevišķās zinātnēs. Šīs zināšanas pārvaldīja un papildināja īpaši tam mācīti cilvēki – zinātnieki. Uz esošo zinātņu pamata gadsimtu gaitā tika un tiek radītas jaunas zinātnes. Daudzas no tām ir vērstas nevis uz dabas likumu izpēti un tiem atbilstošu rīcību, bet gan – pretējo. Sākotnēji radītie augstvērtīgie dabas veidojumi tiek iznīcināti, lai no šīm atrautajām un salauztajām detaļām pagatavotu primitīvas un bieži cilvēkam nevajadzīgas ierīces, kas aizstāj to dabas dotās spējas. Tas viss notiek zinātnes attīstības vārdā, bet patiesībā aizved cilvēci aizvien tālāk un tālāk no patiesības.
Ilgu laiku biologi uzskatīja, ka dzīvo būtņu uzbūves pamatvienība ir šūna. Daudzi no zinātniekiem tā uzskata vēl joprojām, minot šūnai – tātad, viņuprāt, dzīvai būtnei – raksturīgās īpašības. Tās ir: vielu un enerģijas maiņa, spēja nodrošināt iekšējās vides homeostāzi (iekšējās vides funkciju pastāvīgums), kairināmība, spēja vairoties, augt, attīstīties, novecot un iet bojā.
Pamatojoties uz šo pieņēmumu, zinātnieki izdarīja secinājumu, ka, piemēram, vīrusi kā bezšūnas būtnes nav dzīvi. Tikai pēdējos gados arvien vairāk zinātnieku tiecas atzīt, ka vīrusi ir ne vien dzīvas, bet arī saprātīgas būtnes. Vīrusu plānotā, mērķtiecīgā un saprātīgā uzvedība liecina, ka šai radībai ir augstu attīstīta apziņa. Tikai gadiem ilgi pētījumi un acīm redzami un nenoliedzami fakti zinātniekiem liek atzīt savus maldus. Ātrums, kādā mūsdienu oficiālās zinātnes pārstāvji nonāk līdz patiesībai, neiepriecina, jo līdz tam cilvēce dzīvo dziļos, zinātnieku radītos maldos. Šie meli tiek drukāti masu informācijas līdzekļos, iespiesti mācību grāmatās, veidojot jaunās paaudzes uzskatus par pasauli, kurā viņi dzīvo. Uzskatus, kas būs mūsu nākotnes veidotāju rīcības pamatā. Bet rīcību mēs taču no viņiem sagaidām – patiesu, situācijai atbilstošu, labestīgu... Šādu rīcību nevar sagaidīt no cilvēka, kura uzskati par pasauli ir nepatiesi jau pašos pamatos.
Arī mūsdienu skolās māca, ka ir dzīvā un nedzīvā daba. Piemēram, Ministru kabineta 2006.gada noteikumos Dabaszinības. Mācību priekšmeta standarta 1.–6.klasei 3.daļā ir norādītas pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi. 7.2. punkts: zina galvenās dzīvības pazīmes (elpošana, barošanās, augšana, jutība, kustēšanās, vairošanās, izvadīšana). Savukārt 2006.gada Ministru kabineta noteikumu 28.pielikumā Dabaszinības. Mācību priekšmeta standarta 1.–3.klasei 3.daļā ir norādītas pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, kur 32.1. punktā norādīta prasme: «grupē dotos dabas objektus dzīvās un nedzīvās dabas objektos».
Dzīvā daba veidota no «nedzīvām» daļiņām
Tagad kopā padomāsim par kādu pretrunu. Dabas mācības stundās mums māca vēl kādu faktu: dzīvā daba, piemēram, cilvēki, putni, dzīvnieki un «nedzīvā» daba (piemēram, zemes garoza) ir veidota no ķīmiskiem elementiem. Dabā ir 92 elementi. Savukārt ķīmiskie elementi sastāv no atomiem, bet atomus veido elementārdaļiņas – protoni, neitroni, elektroni. Tālāk zinātnieki atklājuši, ka protoni un neironi sastāv no kvarkiem. Mūsdienās ir zināmas vēl daudzas citas elementārdaļiņas, kopumā aptuveni 400, kas sastāv no citām daļiņām vai arī pārvēršas par tām. Cilvēks, kas ir elementārdaļiņu, atomu, molekulu un šūnu kopums, tiek uzskatīts par dzīvu būtni. Bet, ja cilvēks ir dzīva būtne, tas nozīmē, ka dzīvas ir visas pārējās cilvēka sastāvdaļas.
Šeit sākas tas, kas nekādi nav saistāms ar vārdu zinātne. Lielākā daļa zinātnieku uzskata: nedzīvas elementārdaļiņas savienojoties ir spējīgas radīt dzīvu būtni. Piemēram, «nedzīvas» elementārdaļiņas veido atomus, tie – molekulas, molekulas grupējas makromolekulās, kas veido organellas un šūnas, kas tālāk ir audu sastāvdaļa, bet no audiem tiek veidoti orgāni. Arī tādi orgāni, kā cilvēku, dzīvnieku, zivju un citu būtņu smadzenes, kam pateicoties šīs būtnes spēj domāt!
Līdzīgi arī, piemēram, akmens, kas, lai arī pēc vairuma mūsdienu zinātnieku viedokļa ir nedzīva matērija, ir veidots no savstarpēji saistītiem un labi organizētiem atomiem. Atomiem, kuri tiek uzskatīti par nedzīviem. Tomēr ir zināms, ka kristāli mainās dažādu ārēju apstākļu, piemēram, spiediena, temperatūras ietekmē, uztver enerģiju no apkārtnes un to pārveido, uztver, glabā un raida informāciju, kristāls ir spējīgs pat augt. Neskatoties uz to visu, mums stāsta, ka akmens ir nedzīvs.
Elementārdaļiņas – saprātīgas, dzīvas būtnes
Aina, ko rāda praktiskie pētījumi, ir pārsteidzoša. Krievijas zinātņu akadēmijas Teorētiskās fizikas nodaļas zinātnieks, Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts Nikolajs Ņeveskijs, kura pamatdarbs ir saistīts ar elektromagnētiskās mijiedarbības izpēti, stāsta, ka viņš pētījuma laikā cenšas saprast šīs mijiedarbības norisi. Viņa secinājumi var likties neticami: «Katra elementārdaļiņa – elektrons, protons un pārējās – katra no tām ir sarežģītā veidā organizēta, zinoša būtne. Tā ir dzīva, saprātīga būtne.» Pētnieks stāsta, ka līdzīgi uzskata arī citi zinātnieki, kam izdevies praksē vērot šīs norises. Turklāt katram, kurš piedzīvojis šos notikumus, pašos pamatos nākas mainīt savus līdzšinējos uzskatus par pasauli. Uzskats par elementārdaļiņu saprātu ir daudzu maldīgu mūsdienu fizikas teoriju sagrāves cēlonis. Visticamāk tieši tāpēc vadošās zinātnes aprindas izliekas aklas un kurlas pret šiem vērtīgajiem atklājumiem. Var likties, ka zinātne, kas ierobežota savās iespējās, ne visas jaunākās atziņas var paspēt izskaidrot, iepazīstināt ar tām sabiedrību, iekļaut mācību literatūrā. Diemžēl par to, ka visa daba ir dzīva, jau pirms aptuveni 100 gadiem runāja mūsdienu vēstures izcilākie zinātnieki. Minēšu divus no tiem.
Krievu zinātnieks, aerodinamikas, raķešdinamikas, lidmašīnas un dirižabļa teorijas izgudrotājs, kosmonautikas pamatlicējs Konstantīns Cialkovskis (1857–1935) savulaik paziņoja, ka Zeme ir dzīva. Mūsdienās šim uzskatam pievienojas zinātnieki daudzās pasaules valstīs. Bet toreiz savos darbos K.E.Cialkovskis vēlreiz un vēlreiz uzsver arī to faktu, ka Visumā dzīvs ir pilnīgi viss. Savā darbā «Visuma cēlonis» viņš raksta: «Visi atomi vienmēr ir dzīvi. Viss Visums vienmēr ir dzīvs... Viņš vienmēr jūt... Pasaule ir radīta, bet tas cilvēka prātam nav saprotams...» Citā darbā «Zinātniskā ētika» K.E.Cialkovskis skaidro, ka dzīva būtne ir citu būtņu savienība, tādu būtņu, kas ir daudz vienkāršākas, piemēram, šūnas. Arī šūna ir sarežģītas matērijas daļiņu savienība. Sadaloties vienai atomu savienībai jeb būtnei, sastāvdaļas, kas šo būtni veidoja, apvienojas ar citām sastāvdaļām, veidojot jaunas atomu savienības – jaunas būtnes. Lai arī K.E.Cialkovskis par vienu no saviem uzdevumiem uzskatīja virzīt tehnisko progresu, reti kur publicēts vēl kāds šī izcilā zinātnieka izteikums: «Es neesmu vienkārši materiālists, bet arī panpsihists (panpsihisms – pan ‘viss’ + psychē ‘dvēsele’. Uzskats, ka visam dabā ir dvēsele. I.G.), kas atzīst visas matērijas jutīgumu. Es uzskatu, ka šī īpašība nav nodalāma no matērijas. Viss ir dzīvs, bet nosacīti par dzīvu mēs uzskatām tikai to, kas pietiekami stipri jūt.» («Visuma monisms».)
Sadarbība ar elementārdaļiņām
Mūsdienu interneta, mobilā telefona, robotikas, rentgena aparāta idejas autors, elektroenerģijas skaitītāja, spidometra un daudzu citu ierīču izgudrotājs Nikola Tesla (1856–1943) bija pārliecināts, ka visam Visumā, ieskaitot elektronus un pat galaktikas, ir sava apziņa. Viņš pauda uzskatu, ka Visums ir vienots, saprātīgs, dzīvs organisms. Turklāt N.Tesla uzskatiem bija praktisks pamatojums, viņš savā darbībā demonstrēja praktisku sadarbību ar elementārdaļiņām. Vivekananda – slavenais indiešu filozofs, viens no misijas pārstāvjiem, kas tika sūtīts uz Rietumiem, lai noskaidrotu iespējas apvienot visas esošās reliģijas, 1906.gadā apciemoja Teslu viņa laboratorijā Ņujorkā. Pēc apciemojuma filozofs nekavējoties nosūtīja vēstuli savam indiešu kolēģim, kurā tikšanos ar Teslu aprakstīja ar sajūsmu. «Šis cilvēks atšķiras no visiem rietumu cilvēkiem. Viņš parādīja savu pieredzi ar elektrību, pret kuru viņš izturas kā pret dzīvu būtni, viņš runā ar to, dod tai rīkojumus.»
Nikolajs Ņeveskijs skaidro, ka mūsdienās ir konstatēts – elementārdaļiņas var pakļauties cilvēka domās dotam rīkojumam. Cilvēks var ar tām vienoties, sazināties, un tas nav nekas neparasts. Viņaprāt, šīs norises neietilpst zināmajos fizikas likumos, tomēr tās ir pierādītas daudzos eksperimentos. Piemēram, cilvēki, kas ir daudzus kilometrus tālu prom no laboratorijas, iedarbojas domās uz elektroniem. Rezultātā elektronu uzvedība ir tieši tāda pati kā tad, kad viņi ir izgājuši caur difrakcijas režģi. Cilvēki no attāluma var izslēgt elektroniskās sistēmas – tas viss ir dokumentāli fiksēts, bet, pēc N.Ņeveskija domām, pilnīgi nekādā veidā nav teorētiski aprakstāms. Arī krievu zinātnieks, Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts Jurijs Maurins stāsta par eksperimentiem, kuros ar domām var virzīt lāzera staru, tūkstošiem kilometru attālumā mainīt ūdens īpašības, mainīt gaismas staru polarizācijas plakni. Tikai retajam vairs nav zināmi japāņu zinātnieka Masaru Emoto pētījumi, pakļaujot ūdeni dažāda rakstura informācijas iedarbībai – gan mutiskai, gan vizuāli attēlotai uz papīra. Šajos pētījumos zinātnieki ieguva apstiprinājumu savam pieņēmumam, ka ūdens ir dzīvs. Ūdens uzvedas kā dzīva, domājoša būtne – tas spēj uztvert, saglabāt un raidīt informāciju un reaģē uz visām mūsu domām un jūtām. Turklāt informatīvā iedarbība iespējama arī domās no tūkstošiem kilometru liela attāluma.
Viss dabā ir dzīvs
To, ka viss dabā ir dzīvs, bet ar atšķirīgu saprāta attīstību, ir norādījuši zinātnieki visos laikos. Zinātnieki – praktiķi, kas savu izpratni par kārtību dabā apliecināja ar izciliem izgudrojumiem. Pretim šim praktiskajam ieguldījumam daudzu t.s. zinātnieku sarežģītās, bet neauglīgās un uz nekurieni vedošās teorijas liekas bezjēdzīgas. Kāda jēga no tām, ja tās nav iespējams īstenot labākas, vērtīgākas dzīves veidošanai. Un tikmēr – kā mūsdienu pasaules vēsturē ierasts – cilvēces attīstību joprojām virza skaitlisks zinātnieku mazākums. Lielākā daļa veic progresa bremzes uzdevumus. Tāpēc mēs joprojām tik maz zinām par sevi, par visa vienotību. Nepadomājam par to, ka katra zālīte, katrs kukainītis un akmens ir dzīvs. Bulgāru pareģe Vanga bieži vērsās pie cilvēkiem, kas pie viņas nāca, ar lūgumu neplūkt ziedus: «Vai tad jūs neredzat, ka viņi raud, kad jūs tos plūcat?» Augi tieši tāpat izjūt sāpes, kad tos norauj, nogriež, plosa, tāpēc ka tiem tāpat ir savi sajūtu orgāni un viņiem tieši tāpat ir apziņa. Viņi atšķir savus pāridarītājus no tiem, kas tos mīl. Arī rakstāmgalds, pie kura tagad sēžu, un dators, uz kura rakstu šo rakstu, ir veidots no dzīvām mazām daļiņām. Jā, neviens no tiem nevar piecelties un aiziet, kā to var izdarīt cilvēks. Tie ir atšķirīgi, citādi būvēti dzīvības izpausmes veidi. Zināmā kārtībā grupēti atomi veic noteiktas darbības atbilstoši tajos esošajai darbības programmai.
Būtnes attīstību nosaka uzdevumi, kas šai būtnei ir izvirzīti. Uzdevumi ir katrai būtnei, neatkarīgi no mūsu spējas tos izprast. Pateicoties šo atomu darbības precizitātei, mums ir datori, automašīnas, mājas. Zināms, ka dabā attīstības dzinējspēks ir konstruktīva sadarbība. Sadarbība, kas ir izdevīga visiem iesaistītajiem. Lai varētu ar kādu sadarboties, mums vispirms ir jāiepazīst sabiedrotais – pat, ja tā ir tikai vismazākā elementārdaļiņa.
* Sistēma – sengrieķu systēma ‘no daļām kopā saliktais, veselais’ - no atsevišķām vienībām sastāvoša kopa, spējīga veikt noteiktas darbības.
Inta Grīnberga
Tel.: 28381527
E-pasts: inta.grinberga @ inbox. lv
Ilgu laiku biologi uzskatīja, ka dzīvo būtņu uzbūves pamatvienība ir šūna. Daudzi no zinātniekiem tā uzskata vēl joprojām, minot šūnai – tātad, viņuprāt, dzīvai būtnei – raksturīgās īpašības. Tās ir: vielu un enerģijas maiņa, spēja nodrošināt iekšējās vides homeostāzi (iekšējās vides funkciju pastāvīgums), kairināmība, spēja vairoties, augt, attīstīties, novecot un iet bojā.
Pamatojoties uz šo pieņēmumu, zinātnieki izdarīja secinājumu, ka, piemēram, vīrusi kā bezšūnas būtnes nav dzīvi. Tikai pēdējos gados arvien vairāk zinātnieku tiecas atzīt, ka vīrusi ir ne vien dzīvas, bet arī saprātīgas būtnes. Vīrusu plānotā, mērķtiecīgā un saprātīgā uzvedība liecina, ka šai radībai ir augstu attīstīta apziņa. Tikai gadiem ilgi pētījumi un acīm redzami un nenoliedzami fakti zinātniekiem liek atzīt savus maldus. Ātrums, kādā mūsdienu oficiālās zinātnes pārstāvji nonāk līdz patiesībai, neiepriecina, jo līdz tam cilvēce dzīvo dziļos, zinātnieku radītos maldos. Šie meli tiek drukāti masu informācijas līdzekļos, iespiesti mācību grāmatās, veidojot jaunās paaudzes uzskatus par pasauli, kurā viņi dzīvo. Uzskatus, kas būs mūsu nākotnes veidotāju rīcības pamatā. Bet rīcību mēs taču no viņiem sagaidām – patiesu, situācijai atbilstošu, labestīgu... Šādu rīcību nevar sagaidīt no cilvēka, kura uzskati par pasauli ir nepatiesi jau pašos pamatos.
Arī mūsdienu skolās māca, ka ir dzīvā un nedzīvā daba. Piemēram, Ministru kabineta 2006.gada noteikumos Dabaszinības. Mācību priekšmeta standarta 1.–6.klasei 3.daļā ir norādītas pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi. 7.2. punkts: zina galvenās dzīvības pazīmes (elpošana, barošanās, augšana, jutība, kustēšanās, vairošanās, izvadīšana). Savukārt 2006.gada Ministru kabineta noteikumu 28.pielikumā Dabaszinības. Mācību priekšmeta standarta 1.–3.klasei 3.daļā ir norādītas pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, kur 32.1. punktā norādīta prasme: «grupē dotos dabas objektus dzīvās un nedzīvās dabas objektos».
Dzīvā daba veidota no «nedzīvām» daļiņām
Tagad kopā padomāsim par kādu pretrunu. Dabas mācības stundās mums māca vēl kādu faktu: dzīvā daba, piemēram, cilvēki, putni, dzīvnieki un «nedzīvā» daba (piemēram, zemes garoza) ir veidota no ķīmiskiem elementiem. Dabā ir 92 elementi. Savukārt ķīmiskie elementi sastāv no atomiem, bet atomus veido elementārdaļiņas – protoni, neitroni, elektroni. Tālāk zinātnieki atklājuši, ka protoni un neironi sastāv no kvarkiem. Mūsdienās ir zināmas vēl daudzas citas elementārdaļiņas, kopumā aptuveni 400, kas sastāv no citām daļiņām vai arī pārvēršas par tām. Cilvēks, kas ir elementārdaļiņu, atomu, molekulu un šūnu kopums, tiek uzskatīts par dzīvu būtni. Bet, ja cilvēks ir dzīva būtne, tas nozīmē, ka dzīvas ir visas pārējās cilvēka sastāvdaļas.
Šeit sākas tas, kas nekādi nav saistāms ar vārdu zinātne. Lielākā daļa zinātnieku uzskata: nedzīvas elementārdaļiņas savienojoties ir spējīgas radīt dzīvu būtni. Piemēram, «nedzīvas» elementārdaļiņas veido atomus, tie – molekulas, molekulas grupējas makromolekulās, kas veido organellas un šūnas, kas tālāk ir audu sastāvdaļa, bet no audiem tiek veidoti orgāni. Arī tādi orgāni, kā cilvēku, dzīvnieku, zivju un citu būtņu smadzenes, kam pateicoties šīs būtnes spēj domāt!
Līdzīgi arī, piemēram, akmens, kas, lai arī pēc vairuma mūsdienu zinātnieku viedokļa ir nedzīva matērija, ir veidots no savstarpēji saistītiem un labi organizētiem atomiem. Atomiem, kuri tiek uzskatīti par nedzīviem. Tomēr ir zināms, ka kristāli mainās dažādu ārēju apstākļu, piemēram, spiediena, temperatūras ietekmē, uztver enerģiju no apkārtnes un to pārveido, uztver, glabā un raida informāciju, kristāls ir spējīgs pat augt. Neskatoties uz to visu, mums stāsta, ka akmens ir nedzīvs.
Elementārdaļiņas – saprātīgas, dzīvas būtnes
Aina, ko rāda praktiskie pētījumi, ir pārsteidzoša. Krievijas zinātņu akadēmijas Teorētiskās fizikas nodaļas zinātnieks, Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts Nikolajs Ņeveskijs, kura pamatdarbs ir saistīts ar elektromagnētiskās mijiedarbības izpēti, stāsta, ka viņš pētījuma laikā cenšas saprast šīs mijiedarbības norisi. Viņa secinājumi var likties neticami: «Katra elementārdaļiņa – elektrons, protons un pārējās – katra no tām ir sarežģītā veidā organizēta, zinoša būtne. Tā ir dzīva, saprātīga būtne.» Pētnieks stāsta, ka līdzīgi uzskata arī citi zinātnieki, kam izdevies praksē vērot šīs norises. Turklāt katram, kurš piedzīvojis šos notikumus, pašos pamatos nākas mainīt savus līdzšinējos uzskatus par pasauli. Uzskats par elementārdaļiņu saprātu ir daudzu maldīgu mūsdienu fizikas teoriju sagrāves cēlonis. Visticamāk tieši tāpēc vadošās zinātnes aprindas izliekas aklas un kurlas pret šiem vērtīgajiem atklājumiem. Var likties, ka zinātne, kas ierobežota savās iespējās, ne visas jaunākās atziņas var paspēt izskaidrot, iepazīstināt ar tām sabiedrību, iekļaut mācību literatūrā. Diemžēl par to, ka visa daba ir dzīva, jau pirms aptuveni 100 gadiem runāja mūsdienu vēstures izcilākie zinātnieki. Minēšu divus no tiem.
Krievu zinātnieks, aerodinamikas, raķešdinamikas, lidmašīnas un dirižabļa teorijas izgudrotājs, kosmonautikas pamatlicējs Konstantīns Cialkovskis (1857–1935) savulaik paziņoja, ka Zeme ir dzīva. Mūsdienās šim uzskatam pievienojas zinātnieki daudzās pasaules valstīs. Bet toreiz savos darbos K.E.Cialkovskis vēlreiz un vēlreiz uzsver arī to faktu, ka Visumā dzīvs ir pilnīgi viss. Savā darbā «Visuma cēlonis» viņš raksta: «Visi atomi vienmēr ir dzīvi. Viss Visums vienmēr ir dzīvs... Viņš vienmēr jūt... Pasaule ir radīta, bet tas cilvēka prātam nav saprotams...» Citā darbā «Zinātniskā ētika» K.E.Cialkovskis skaidro, ka dzīva būtne ir citu būtņu savienība, tādu būtņu, kas ir daudz vienkāršākas, piemēram, šūnas. Arī šūna ir sarežģītas matērijas daļiņu savienība. Sadaloties vienai atomu savienībai jeb būtnei, sastāvdaļas, kas šo būtni veidoja, apvienojas ar citām sastāvdaļām, veidojot jaunas atomu savienības – jaunas būtnes. Lai arī K.E.Cialkovskis par vienu no saviem uzdevumiem uzskatīja virzīt tehnisko progresu, reti kur publicēts vēl kāds šī izcilā zinātnieka izteikums: «Es neesmu vienkārši materiālists, bet arī panpsihists (panpsihisms – pan ‘viss’ + psychē ‘dvēsele’. Uzskats, ka visam dabā ir dvēsele. I.G.), kas atzīst visas matērijas jutīgumu. Es uzskatu, ka šī īpašība nav nodalāma no matērijas. Viss ir dzīvs, bet nosacīti par dzīvu mēs uzskatām tikai to, kas pietiekami stipri jūt.» («Visuma monisms».)
Sadarbība ar elementārdaļiņām
Mūsdienu interneta, mobilā telefona, robotikas, rentgena aparāta idejas autors, elektroenerģijas skaitītāja, spidometra un daudzu citu ierīču izgudrotājs Nikola Tesla (1856–1943) bija pārliecināts, ka visam Visumā, ieskaitot elektronus un pat galaktikas, ir sava apziņa. Viņš pauda uzskatu, ka Visums ir vienots, saprātīgs, dzīvs organisms. Turklāt N.Tesla uzskatiem bija praktisks pamatojums, viņš savā darbībā demonstrēja praktisku sadarbību ar elementārdaļiņām. Vivekananda – slavenais indiešu filozofs, viens no misijas pārstāvjiem, kas tika sūtīts uz Rietumiem, lai noskaidrotu iespējas apvienot visas esošās reliģijas, 1906.gadā apciemoja Teslu viņa laboratorijā Ņujorkā. Pēc apciemojuma filozofs nekavējoties nosūtīja vēstuli savam indiešu kolēģim, kurā tikšanos ar Teslu aprakstīja ar sajūsmu. «Šis cilvēks atšķiras no visiem rietumu cilvēkiem. Viņš parādīja savu pieredzi ar elektrību, pret kuru viņš izturas kā pret dzīvu būtni, viņš runā ar to, dod tai rīkojumus.»
Nikolajs Ņeveskijs skaidro, ka mūsdienās ir konstatēts – elementārdaļiņas var pakļauties cilvēka domās dotam rīkojumam. Cilvēks var ar tām vienoties, sazināties, un tas nav nekas neparasts. Viņaprāt, šīs norises neietilpst zināmajos fizikas likumos, tomēr tās ir pierādītas daudzos eksperimentos. Piemēram, cilvēki, kas ir daudzus kilometrus tālu prom no laboratorijas, iedarbojas domās uz elektroniem. Rezultātā elektronu uzvedība ir tieši tāda pati kā tad, kad viņi ir izgājuši caur difrakcijas režģi. Cilvēki no attāluma var izslēgt elektroniskās sistēmas – tas viss ir dokumentāli fiksēts, bet, pēc N.Ņeveskija domām, pilnīgi nekādā veidā nav teorētiski aprakstāms. Arī krievu zinātnieks, Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts Jurijs Maurins stāsta par eksperimentiem, kuros ar domām var virzīt lāzera staru, tūkstošiem kilometru attālumā mainīt ūdens īpašības, mainīt gaismas staru polarizācijas plakni. Tikai retajam vairs nav zināmi japāņu zinātnieka Masaru Emoto pētījumi, pakļaujot ūdeni dažāda rakstura informācijas iedarbībai – gan mutiskai, gan vizuāli attēlotai uz papīra. Šajos pētījumos zinātnieki ieguva apstiprinājumu savam pieņēmumam, ka ūdens ir dzīvs. Ūdens uzvedas kā dzīva, domājoša būtne – tas spēj uztvert, saglabāt un raidīt informāciju un reaģē uz visām mūsu domām un jūtām. Turklāt informatīvā iedarbība iespējama arī domās no tūkstošiem kilometru liela attāluma.
Viss dabā ir dzīvs
To, ka viss dabā ir dzīvs, bet ar atšķirīgu saprāta attīstību, ir norādījuši zinātnieki visos laikos. Zinātnieki – praktiķi, kas savu izpratni par kārtību dabā apliecināja ar izciliem izgudrojumiem. Pretim šim praktiskajam ieguldījumam daudzu t.s. zinātnieku sarežģītās, bet neauglīgās un uz nekurieni vedošās teorijas liekas bezjēdzīgas. Kāda jēga no tām, ja tās nav iespējams īstenot labākas, vērtīgākas dzīves veidošanai. Un tikmēr – kā mūsdienu pasaules vēsturē ierasts – cilvēces attīstību joprojām virza skaitlisks zinātnieku mazākums. Lielākā daļa veic progresa bremzes uzdevumus. Tāpēc mēs joprojām tik maz zinām par sevi, par visa vienotību. Nepadomājam par to, ka katra zālīte, katrs kukainītis un akmens ir dzīvs. Bulgāru pareģe Vanga bieži vērsās pie cilvēkiem, kas pie viņas nāca, ar lūgumu neplūkt ziedus: «Vai tad jūs neredzat, ka viņi raud, kad jūs tos plūcat?» Augi tieši tāpat izjūt sāpes, kad tos norauj, nogriež, plosa, tāpēc ka tiem tāpat ir savi sajūtu orgāni un viņiem tieši tāpat ir apziņa. Viņi atšķir savus pāridarītājus no tiem, kas tos mīl. Arī rakstāmgalds, pie kura tagad sēžu, un dators, uz kura rakstu šo rakstu, ir veidots no dzīvām mazām daļiņām. Jā, neviens no tiem nevar piecelties un aiziet, kā to var izdarīt cilvēks. Tie ir atšķirīgi, citādi būvēti dzīvības izpausmes veidi. Zināmā kārtībā grupēti atomi veic noteiktas darbības atbilstoši tajos esošajai darbības programmai.
Būtnes attīstību nosaka uzdevumi, kas šai būtnei ir izvirzīti. Uzdevumi ir katrai būtnei, neatkarīgi no mūsu spējas tos izprast. Pateicoties šo atomu darbības precizitātei, mums ir datori, automašīnas, mājas. Zināms, ka dabā attīstības dzinējspēks ir konstruktīva sadarbība. Sadarbība, kas ir izdevīga visiem iesaistītajiem. Lai varētu ar kādu sadarboties, mums vispirms ir jāiepazīst sabiedrotais – pat, ja tā ir tikai vismazākā elementārdaļiņa.
* Sistēma – sengrieķu systēma ‘no daļām kopā saliktais, veselais’ - no atsevišķām vienībām sastāvoša kopa, spējīga veikt noteiktas darbības.
Inta Grīnberga
Tel.: 28381527
E-pasts: inta.grinberga @ inbox. lv
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Anonīms
komentārs
"uz sārta sadedzināja Džordāno Bruno. Bet tās ir katra tiesības"
OHO. te mēs nonākam pie idejas, ka katrs drīkst darīt jebko, ko uzskata par vajadzīgu? piemēram, sadedzināt uz sārta savu politisko oponentu??! kruta...
OHO. te mēs nonākam pie idejas, ka katrs drīkst darīt jebko, ko uzskata par vajadzīgu? piemēram, sadedzināt uz sārta savu politisko oponentu??! kruta...
atbildēt
Anonīms
komentārs
ATKĀRTOJUMS
- autor, tu apgalvo, ka "šai radībai (vīrusam) ir AUGSTU ATTĪSTĪTA APZIŅA". lūdzu precizēsim, CIK augstu attīstīta šī apziņa varētu būt (vismaz aptuveni) :
• kā cilvēkam
• kā sunim
• kā vārnai
• kā vardei
• kā sliekai
• kā puķei
• kā baktērijai
• kā smilšu graudam
mani tas patiesi ieinteresēja. gaidīšu atbildi!
- autor, tu apgalvo, ka "šai radībai (vīrusam) ir AUGSTU ATTĪSTĪTA APZIŅA". lūdzu precizēsim, CIK augstu attīstīta šī apziņa varētu būt (vismaz aptuveni) :
• kā cilvēkam
• kā sunim
• kā vārnai
• kā vardei
• kā sliekai
• kā puķei
• kā baktērijai
• kā smilšu graudam
mani tas patiesi ieinteresēja. gaidīšu atbildi!
atbildēt
Anonīms
komentārs
Interesanti, par kādiem "zinātniskajiem" priekšstatiem uz sārta
sadedzināja Džordāno Bruno?
Cik dzirdēts, viņš bija vienkārši šarlatāns, kas ar viltotiem papīriem ik pa brīdim parādījās citā Eiropas malā un uzdevās te par profesoru, te brīnumārstu. Lieki piebilst, ka noi visām vietām tika ar kaunu padzīts, kā katrs krāpnieks un blēdis. Bet varbūt tās ir maldīgas ziņas.
Vai var uzzināt sīkāk, kādi bija viņa nozīmīgākie atklājumi?
Cik dzirdēts, viņš bija vienkārši šarlatāns, kas ar viltotiem papīriem ik pa brīdim parādījās citā Eiropas malā un uzdevās te par profesoru, te brīnumārstu. Lieki piebilst, ka noi visām vietām tika ar kaunu padzīts, kā katrs krāpnieks un blēdis. Bet varbūt tās ir maldīgas ziņas.
Vai var uzzināt sīkāk, kādi bija viņa nozīmīgākie atklājumi?
atbildēt
Anonīms
komentārs
Interesanti, kuri latviešu zinātnieki atbalsta domu, ka vīrusi ir dzīvi,
apveltīti ar sapratu un apziņu??
Autor, lūdzu padalies!
Autor, lūdzu padalies!
atbildēt
Vaarna
komentārs
Thumbnaiļa bilde ir nosperta vai godīgi nopirkta? Tās autors noteikti, ka
neslēpjas zem pseidonīma "zanev".
atbildēt
klementine
komentārs
Ar interesi izlasīju rakstu un komentārus! Taču šajā vietā vietā:
- par tajā laikā "nezinātniskajiem" uzskatiem uz sārta sadedzināja Džordāno Bruno -
patiešām samulsu. Te nu cienījamais Autors (vai komentāra Autors?) izrāda savu nezināšanu vai nevēlēšanos zināt patiesību.
Par spīti populārajam viedoklim, ka Džordano Bruno sadedzināts sārtā par Nikolaja Kopernika ideju popularizēšanu, nav neviena fakta, kas to apliecinātu.
VIKIPĒDIJA:
Dž.Bruno sevi uzskatīja par filozofu, kabalistu, hermeneitiķi un magu, domātāju un ētikas reformatoru. Kritiķi viņu dēvē par vienu no daudzajiem viduslaiku okultistiem un šarlatāniem...
Bruno sevi dēvēja par „visizsmalcinātākās teoloģijas doktoru, pašas tīrākās un nekaitīgākās maģijas profesoru… kura ģēnijam aplaudējuši šīs pasaules varenie, kuru pazīst visur un nezina tikai barbari, bet, tā kā viņam nebija ne zinātniska grāda, nedz viņš varēja demonstrēt nepieciešamo zināšanu līmeni praksē, darbā augstskolā netika pieņemts.
Bruno vairākkārt noziedzies pret patiesību par savu izglītību, ieņemamajiem amatiem. 1600. gada janvārī inkvizīcijas komisija atzina viņu par ķeceri, magu un mūka zvēresta lauzēju, nododot laicīgās tiesas rokās, kas piesprieda nāvessodu uz sārta.
Par spīti populārajam viedoklim, ka Džordano Bruno sadedzināts sārtā par Nikolaja Kopernika ideju popularizēšanu, nav neviena fakta, kas to apliecinātu.
Ja Autors arī pārējos apgalvojumus balsta šādās tenkās, kāda gan šim sacerējumam vērtība?
Piemēram, pieminēts profesors Indriķis Muižnieks. Vai varētu palūgt avotu, kurā nepārprotami citēts cienījamā profesora viedoklis par to, ka "vīrusiem piemīt saprāts"?
Esmu par atklātu diskusiju, jo tikai diskusijā katrs no dalībniekiem var papildināt savu viedokli, uzklausot otras puses argumentus un iepazīstot faktus. Kamēr katra puse ļurina par f"faktiem" un "pētījumiem" no nepārbaudāmiem avotiem, tikmēr saruna vairāk velk uz divu dzērājiņu sarunu garāžā.
Ar cieņu, K.
- par tajā laikā "nezinātniskajiem" uzskatiem uz sārta sadedzināja Džordāno Bruno -
patiešām samulsu. Te nu cienījamais Autors (vai komentāra Autors?) izrāda savu nezināšanu vai nevēlēšanos zināt patiesību.
Par spīti populārajam viedoklim, ka Džordano Bruno sadedzināts sārtā par Nikolaja Kopernika ideju popularizēšanu, nav neviena fakta, kas to apliecinātu.
VIKIPĒDIJA:
Dž.Bruno sevi uzskatīja par filozofu, kabalistu, hermeneitiķi un magu, domātāju un ētikas reformatoru. Kritiķi viņu dēvē par vienu no daudzajiem viduslaiku okultistiem un šarlatāniem...
Bruno sevi dēvēja par „visizsmalcinātākās teoloģijas doktoru, pašas tīrākās un nekaitīgākās maģijas profesoru… kura ģēnijam aplaudējuši šīs pasaules varenie, kuru pazīst visur un nezina tikai barbari, bet, tā kā viņam nebija ne zinātniska grāda, nedz viņš varēja demonstrēt nepieciešamo zināšanu līmeni praksē, darbā augstskolā netika pieņemts.
Bruno vairākkārt noziedzies pret patiesību par savu izglītību, ieņemamajiem amatiem. 1600. gada janvārī inkvizīcijas komisija atzina viņu par ķeceri, magu un mūka zvēresta lauzēju, nododot laicīgās tiesas rokās, kas piesprieda nāvessodu uz sārta.
Par spīti populārajam viedoklim, ka Džordano Bruno sadedzināts sārtā par Nikolaja Kopernika ideju popularizēšanu, nav neviena fakta, kas to apliecinātu.
Ja Autors arī pārējos apgalvojumus balsta šādās tenkās, kāda gan šim sacerējumam vērtība?
Piemēram, pieminēts profesors Indriķis Muižnieks. Vai varētu palūgt avotu, kurā nepārprotami citēts cienījamā profesora viedoklis par to, ka "vīrusiem piemīt saprāts"?
Esmu par atklātu diskusiju, jo tikai diskusijā katrs no dalībniekiem var papildināt savu viedokli, uzklausot otras puses argumentus un iepazīstot faktus. Kamēr katra puse ļurina par f"faktiem" un "pētījumiem" no nepārbaudāmiem avotiem, tikmēr saruna vairāk velk uz divu dzērājiņu sarunu garāžā.
Ar cieņu, K.
atbildēt
Anonīms
komentārs
Viens no zinātniekiem, kas atzīst vīrusu saprātu ir Latvijas Universitātes
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras vadītājs, profesors Indriķis
Muižnieks. Ārzemēs šādu zinātnieku ir vairāk. Nav svarīgi, cik % no
zinātnieku kopmasas atzīst šo faktu, jo to izdarīt ir spējīgi tikai tie,
kas specializējas virusoloģijā, mikrobioloģijā vai vismaz bioloģijā.
Parējie atbilstošo zināšanu trūkuma dēļ pamatotus secinājumus šajā
jomā izdarīt nespēj.
Pilnīgi pretēji rīkojas šī raksta komentētāji, kas nezinot pat to, kas ir apziņa, saprāts u.tml. atļaujas spriest, vai kādam ir apziņa vai nav. Ja šie cilvēki būtu dzīvojuši pirms pāris simtiem gadu, noteikti viņi būtu to "atpalikušo'' pūļa priekšgalā, kas par tajā laikā "nezinātniskajiem" uzskatiem uz sārta sadedzināja Džordāno Bruno. Bet tās ir katra tiesības.
Panteisms un panpsihisms ir atškirīgi termini, manuprāt, cilvēkiem, kas skolā beiguši tikai 5 klašu apmācību, tas varētu arī nebūt zināms, jo par šīm tēmām varētu būt iespēja uzzināt filozofijas stundās - vēlākās klasēs. Kāds, kurš sabiedrības acīs uzdodas par gudrinieku, tādā veidā patiesībā demonstrējot savu muļķību, raksta, ka "Latviešu valodā šim vārdam (domāts - panpsihisms) ir apzīmējums PANTEISTS", ar sevis rakstīto skaidri norāda ne tikai savu nezināšanu filozofijā, bet arī latviešu valodā. Abi minētie ir sengrieķu valodas vārdi. Panpsihisms - pan ' viss' + psychē ‘dvēsele’. Panteisms - pan ' viss' + theos ‘Dievs’. Jebkurš par to var pārliecināties svešvārdu vārdnīcā.
Inta
Pilnīgi pretēji rīkojas šī raksta komentētāji, kas nezinot pat to, kas ir apziņa, saprāts u.tml. atļaujas spriest, vai kādam ir apziņa vai nav. Ja šie cilvēki būtu dzīvojuši pirms pāris simtiem gadu, noteikti viņi būtu to "atpalikušo'' pūļa priekšgalā, kas par tajā laikā "nezinātniskajiem" uzskatiem uz sārta sadedzināja Džordāno Bruno. Bet tās ir katra tiesības.
Panteisms un panpsihisms ir atškirīgi termini, manuprāt, cilvēkiem, kas skolā beiguši tikai 5 klašu apmācību, tas varētu arī nebūt zināms, jo par šīm tēmām varētu būt iespēja uzzināt filozofijas stundās - vēlākās klasēs. Kāds, kurš sabiedrības acīs uzdodas par gudrinieku, tādā veidā patiesībā demonstrējot savu muļķību, raksta, ka "Latviešu valodā šim vārdam (domāts - panpsihisms) ir apzīmējums PANTEISTS", ar sevis rakstīto skaidri norāda ne tikai savu nezināšanu filozofijā, bet arī latviešu valodā. Abi minētie ir sengrieķu valodas vārdi. Panpsihisms - pan ' viss' + psychē ‘dvēsele’. Panteisms - pan ' viss' + theos ‘Dievs’. Jebkurš par to var pārliecināties svešvārdu vārdnīcā.
Inta
atbildēt
Anonīms
komentārs
LOL :)
šitas ir vislabākais: arvien vairāk zinātnieku tiecas atzīt, ka vīrusi ir ne vien dzīvas, bet arī SAPRĀTĪGAS BŪTNES
- vai varētu palūgt dažus uzvārdus, edreses un telefonus?
- cik % no habilitēto zinātnieku "kopmasas" atzīst vīrusus par saprātīgām būtnēm?
- tu apgalvo, ka "šai radībai ir AUGSTU ATTĪSTĪTA APZIŅA". lūdzu precizēsim, CIK augstu attīstīta šī apziņa varētu būt (vismaz aptuveni) :
• kā cilvēkam
• kā sunim
• kā vārnai
• kā vardei
• kā sliekai
• kā puķei
• kā baktērijai
mani tas patiesi ieinteresēja. gaidīšu atbildi!
šitas ir vislabākais: arvien vairāk zinātnieku tiecas atzīt, ka vīrusi ir ne vien dzīvas, bet arī SAPRĀTĪGAS BŪTNES
- vai varētu palūgt dažus uzvārdus, edreses un telefonus?
- cik % no habilitēto zinātnieku "kopmasas" atzīst vīrusus par saprātīgām būtnēm?
- tu apgalvo, ka "šai radībai ir AUGSTU ATTĪSTĪTA APZIŅA". lūdzu precizēsim, CIK augstu attīstīta šī apziņa varētu būt (vismaz aptuveni) :
• kā cilvēkam
• kā sunim
• kā vārnai
• kā vardei
• kā sliekai
• kā puķei
• kā baktērijai
mani tas patiesi ieinteresēja. gaidīšu atbildi!
atbildēt
Anonīms
komentārs
"Ja cilvēks ir dzīva būtne, tas nozīmē, ka dzīvas ir visas pārējās
cilvēka sastāvdaļas"
... Ja dators ir skaitļotājs, tad skaitļotāji ir arī visas tā sastāvdaļas...
... Ja pulkstens ir mehānisms, tad mehānismi ir arī visas tā sastāvdaļas...
... Ja lampiņa spīd, tad spīd arī visas tās sastāvdaļas ....
Lūk, kur problēma. Cilvēkbērnam iztrūkst elementāras domāšanas un loģikas iemaņas. Pat visvienkāršāko priekšstatu līmenī iztrūkst spējas apjēgt sakarības.
... Ja dators ir skaitļotājs, tad skaitļotāji ir arī visas tā sastāvdaļas...
... Ja pulkstens ir mehānisms, tad mehānismi ir arī visas tā sastāvdaļas...
... Ja lampiņa spīd, tad spīd arī visas tās sastāvdaļas ....
Lūk, kur problēma. Cilvēkbērnam iztrūkst elementāras domāšanas un loģikas iemaņas. Pat visvienkāršāko priekšstatu līmenī iztrūkst spējas apjēgt sakarības.
atbildēt
Anonīms
komentārs
Cilvēk mīļais!
Ar piecu klašu izglītību laikam būs nedaudz par maz, lai grābātos gar augstām lietām. Latviešu valodā šim vārdam ir apzīmējums PANTEISTS :))
Nav brīnums, ka cilvēks, knapi lasīt iemācījies, sastopas ar problēmu apjēgt izlasīto. No otras puses, varbūt jāpriecājas, ka mūsdienās vispār kāds arī mazliet lasa?
____________________________________________
«Es neesmu vienkārši materiālists, bet arī panpsihists»
Ar piecu klašu izglītību laikam būs nedaudz par maz, lai grābātos gar augstām lietām. Latviešu valodā šim vārdam ir apzīmējums PANTEISTS :))
Nav brīnums, ka cilvēks, knapi lasīt iemācījies, sastopas ar problēmu apjēgt izlasīto. No otras puses, varbūt jāpriecājas, ka mūsdienās vispār kāds arī mazliet lasa?
____________________________________________
«Es neesmu vienkārši materiālists, bet arī panpsihists»
atbildēt
Anonīms
komentārs
MURGI.... AK DIEVS, CIK ZEMS IZGLĪTĪBAS LĪMENIS vajadzīgs, lai prātā
ieperinātos mitoloģiskā domāšana. Nožēlojami :((
_)_____________________________________
arvien vairāk zinātnieku tiecas atzīt, ka vīrusi ir ne vien dzīvas, bet arī SAPRĀTĪGAS BŪTNES. Vīrusu plānotā, mērķtiecīgā un saprātīgā uzvedība liecina, ka šai radībai ir AUGSTU ATTĪSTĪTA APZIŅA....
_)_____________________________________
arvien vairāk zinātnieku tiecas atzīt, ka vīrusi ir ne vien dzīvas, bet arī SAPRĀTĪGAS BŪTNES. Vīrusu plānotā, mērķtiecīgā un saprātīgā uzvedība liecina, ka šai radībai ir AUGSTU ATTĪSTĪTA APZIŅA....
atbildēt
atbildēt