Cik latu vajadzēs, lai apsegtu pliku dibenu?
Kādā romānā ir aprakstīts kā Krievijā reiz atdzīvināja Ļeņinu. Vadonis izgāja no mauzoleja, kura priekšā salasījās milzīgs pūlis. Ko gribat, mīlīši, viņš prasīja pārsteigtajiem cilvēkiem. Ļaudis ilgi nedomājot atsaucās- gribam, lai pusstops maksā 50 kapeikas! Tas ir pirmais, kas nāk prāta, domājot par otrdienas lauksaimnieku demonstrāciju. Mēs gribam, lai Roze atkāpjas un iepirkuma cena turpmāk pienam būtu 24 santīmi par litru, un lai valsts nopērk visus graudus elevatoros un visus dārgā siera ruļļus noliktavās. Roze atkāpās un tauta uzgavilēja. Priekšā viens vienīgs uzplaukums.
Precedents ir radīts un rītdien ar betona mašīnām un asfalta ruļļiem brauks dzīvojamo rajonu attīstītāji, prasot, lai valsts izpēŗk visus jaunuzceltos tukšos dzīvokļus, jo kredīti taču ir jāatdod! Viņiem ar līdzīgām prasībām sekos mēbeļnieki, būvmateriālu ražotāji, avīžu izdevēji un citi. Katrs neveiksmīgs uzņēmējs varēs prasīt, lai nodokļu maksātāji atbild par viņu biznesa projektiem. Valstij būs jāizpērk teātru biļetes, jo aktieriem taču ir bērni, kas prasa ēst. Arī papīra malkai kritušas cenas-prasām kopensāciju!
Protams ne jau nabaga Roze ir atbildīgs par Latvijas neveiksmīgo monetāro politiku, kuras rezultātā Latvijas eksportpreces kļuvušas visdārgākās Eiropā. Ja zemnieki to saprastu, viņi piketētu nevis pie Zemkopības ministrijas, bet gan pie Latvijas Bankas, kuras prezidentam svarīgākas rūpes, piemēram, kur sakasīt vēl 700 miljonus eiro Parex sindicētā kredīta atmaksai. Tā kā Latvijai vienīgajai ES imports pārsniedz 50% no IKP, tad arī tur deficīta segšanai vajadzētu pāris miljardus. Ko darīt, ja ļoti dārgās, bet viduvējās kvalitātes preces nevienam pasaulē vairs nevaram pārdot, bet eiro visi ir notērēti? Atliek atgrieties pie vecā , jau PSRS laikos pārbaudītā maiņas kursa, kad par vienu dolāru varēja nopirkt vienu mārciņu žāvētu krievu rubļu. Diemžēl neko citu mūsu domas giganti premjers, finansu ministrs un Latvijas Bankas prezidents mums nespēj piedāvāt.
Bet kapēc tik liela alga ir Latvijas Bankas prezidentam, ja jau karalis ir pliks? Atbilde ir ļoti vienkārša-ja lata vērtība atbilstu Latvijas ekonomikas patiesajam “varenumam”, tad par to neko daudz vis nevarētu iegādāties un plika dibena apsegšanai, vajadzētu pelnīt vismaz 10 000 latu mēnesī.
Saistītie raksti:
» Nekaitīgie muļķi pošas uz Briseli
» Austrumu salašņas un 16.marts.
» Rimševicam labāk masēt smadzenes nevis muguru.
» Vai Latvija robežosies ar Ķīnu?
» Praidi laikam tomēr neveicina uzplaukumu.
» Nekaitīgie muļķi pošas uz Briseli
» Austrumu salašņas un 16.marts.
» Rimševicam labāk masēt smadzenes nevis muguru.
» Vai Latvija robežosies ar Ķīnu?
» Praidi laikam tomēr neveicina uzplaukumu.
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Anonīms
komentārs
khm, netaktiski ir salīdzināt lauksaimniekus un citus vērtīgu produktu
ražotājus ar attīstītājiem un daudziem citiem "lielā sāpīgā
burbuļa dalībniekiem".:)
atšķirība ir pārāk liela
atšķirība ir pārāk liela
atbildēt
Anonīms
komentārs
Atceļiet mazumtirdzniecības kvotas tirgū, lai zemnieki tur varētu normāli
ar pienu tirgoties! Citādi tagad tas atļautais apjoms ir tik maziņš, ka
neatmaksājas uz tirgu braukt!
atbildēt
Anonīms
(par cirsix komentāru)
cirsix
komentārs
Vēl lieta tāda ir, ka stājoties ES mūsu galvas noslēdza neizdevīgas
vienošanās, piemēram par vietējā tirgus aizsardzību. tagad to izmainīt
nevar. Ja nāk iekša dotētie ārzemju produkti, tie noteikti būs lētāki un
cilvēki pērk lētāko... Vietējā ražošana veido IKP. IKP ir valsts
vērtība. Latvijai nav vērtības - liela inflācija, ekonomiskā krīze
budžetā. Ekonomikas pamati... Bet izskatās, ka politiķi izmācās tikai
runas mākslu un viss. Bez pieejas valsts noslēpumiem un iepirkumiem neviens
politiķis nebūtu spējīgs uzsākt savu biznesu. Galvā ta tukšums.
atbildēt
Anonīms
komentārs
aij, beidz Autor. Iedzer piparmētru tējiņu. Nomierinies!
Ir tik daudzas valstis Jevropā, kur lauksaimniecību subsidē, tādējādi, tāpati naudiņa aizplūstu importā.
Ir tik daudzas valstis Jevropā, kur lauksaimniecību subsidē, tādējādi, tāpati naudiņa aizplūstu importā.
atbildēt
Anonīms
komentārs
Ne jau ar veco Eiropu konkurējam, bet ar Poliju un Lietuvu. Latvieši nav
slinkāki par poļiem, bet pārdot nespējam-tātad vaina ir nopietnāka, tā
slēpjas valsts monetārās politikas neelastībā.
atbildēt
Kirsis
(par Anonīms komentāru)
Piensaimnieki vispār izceļas ar savu bezspēcību, nodod pienu par
16santīmiem un vēl nav kooperējušies un uzbūvējuši paši savas
rūpnīcas. Tad kad te virs Latvijas lidoja Zviedru helikopteris un kaisīja
naudu, vajadzēja ķert naudu un samazināt savu atkarību no pārstrādes
uzņēmumiem, tagad varētu normāli konkurēt ar 40santīmu pienu. Cita lieta,
ka to pienu tik daudz laikam nemaz nevar izdzert cik saražo. Re kur Kažam
normāls domu gājiens: http://blogi.nozare.lv/kaza/2009/02...
atbildēt
Anonīms
komentārs
Lauksaimnieki un īpaši piensaimnieki atšķirībā no pārējiem ir smagi
cietuši ministra "kvalitātes celšanas" jeb, vienkāršāk sakot,
eiropai izdabāšanas akcijās.
Mums tagad ir kvalitatīvākais piens Eiropā. Tikai tas izmaksāja tik dārgi, ka to var liet grāvī. Jo neviens par šo pārspīlēto kvalitāti nav gatavs maksāt! Lietuvieši un citi neskrēja pa priekšu eiropai un viņu produkcijai tagad ir zemākas pašizmaksas.
Salīdzinot ar rūpniecību tas būtu ja valstī atļautu ražot tikai luksus klases preces, bet pārdot tās liktu par ķinas cenām.
Ne jau produkta cena vien nosaka biznesu, bet gan peļņas procents. Un to var salabot samazinot ražošanas izmaksas. Taču Latvijā neadekvāti augstie standarti to neļauj izdarīt.
Taču nu jau bijušis ministrs to nespēj saprast un vēl vakar turpina sevi slavēt ka panācis visaugstākās kvalitētes prasības eiropā!
Mums tagad ir kvalitatīvākais piens Eiropā. Tikai tas izmaksāja tik dārgi, ka to var liet grāvī. Jo neviens par šo pārspīlēto kvalitāti nav gatavs maksāt! Lietuvieši un citi neskrēja pa priekšu eiropai un viņu produkcijai tagad ir zemākas pašizmaksas.
Salīdzinot ar rūpniecību tas būtu ja valstī atļautu ražot tikai luksus klases preces, bet pārdot tās liktu par ķinas cenām.
Ne jau produkta cena vien nosaka biznesu, bet gan peļņas procents. Un to var salabot samazinot ražošanas izmaksas. Taču Latvijā neadekvāti augstie standarti to neļauj izdarīt.
Taču nu jau bijušis ministrs to nespēj saprast un vēl vakar turpina sevi slavēt ka panācis visaugstākās kvalitētes prasības eiropā!
atbildēt
vot vot. Jābūt n citām metodēm, kā lauksaimniecību atbalstīt un padarīt
konkurētspējīgu. Palikt bez šīs sfēras jau ar nebūtu prātīgi laikam.
atbildēt
Bet Eiropa subsidē un subsidē. Un par iepērk pārprodukciju un iznīcina to,
lai tikai lauksaimnieki ražotu. Kā, Tavuprāt, izskatīsies situācija, kurā
mēs atsakamies "grūst naudu" un lopus nokaujam, traktorus atstājam
un padodamies? (Bez atbalsta tā arī notiks).
atbildēt
Kirsis
komentārs
Pumpēt naudu lauksaimniecībā ir pilnīgi nepareizi, kāda jēga ražot kaut
ko, kas sanāk dārgāks kā citiem? Viena lieta - var atbalstīt un pirkt viņu
produkciju, cita - vienkārši brutāli dot naudu no budžeta skaidri zinot, ka
lietas labā viņi neko nedarīs un nekad viņiem nepietiks, jo sapirks vēl
vairāk govju, vēl vairāk traktoru utt., un mēs tik subsidēsim un
subsidēsim.
atbildēt
seksuala audzinasana
komentārs
> Ko darīt, ja ļoti dārgās, bet viduvējās kvalitātes preces nevienam
pasaulē vairs
> nevaram pārdot, bet eiro visi ir notērēti?
Nevajag tik daudz runāt lozungos un absolūtās kategorijās - kā notiek Latvijas politikā. Eirozona neko nav devalvējusi - tur arī nevienam neko "nevaram pārdot"?
Pie gandrīz zemākajām piena iepirkuma cenām ES (novembrī zemākas bija tikai Lietuvā) - piens un piena produkti veikalos maksā "Eiropas līmenī?" Kā pie tā vainīgs ir Rimšēvičs?
> nevaram pārdot, bet eiro visi ir notērēti?
Nevajag tik daudz runāt lozungos un absolūtās kategorijās - kā notiek Latvijas politikā. Eirozona neko nav devalvējusi - tur arī nevienam neko "nevaram pārdot"?
Pie gandrīz zemākajām piena iepirkuma cenām ES (novembrī zemākas bija tikai Lietuvā) - piens un piena produkti veikalos maksā "Eiropas līmenī?" Kā pie tā vainīgs ir Rimšēvičs?
atbildēt
killych
komentārs
Daudz neko neteikšu. Lauksaimniecību nedrīkst salīdzināt ar
uzņēmējdarbību 1+1. Nedaudz citi riski un cita konkurence. Konkurentus ES
valstis atbalsta daudz vairāk nekā Latvijā. Pie tam, ir jāņem vērā, ka
dažādas prasības ir nākušas no ES puses direktīvu veidā par kuru
neizpildi Latvijai draudētu sods. Ticiet man, šo prasību ieviešana prasīja
ne mazu naudu. Pie tam, Latvijas lauksaimnieki uzsāka šo konkurenci ES tirgū
no daudz zemāka starta, salīdzinot ar konkurentiem Eiropā, tas ir, 1982.gada
"Belarus" pret John Dear jau tad. Naudu un kredītu izšķērdēja
braukājot pa ārzemēm. Varbūt. Tālu ne visi.
Un, pats galvenais, vai Latvija tagad var atteikties no savām agrārajām saknēm un koncentrēties uz intelekta eksportu vai tranzītu? Nu nē taču. Bet, ja tomēr, ko darīt mūsu lielsaimniekiem? Savāc parpalas un kraties uz Īriju saknes lasīt?
Es brīnos par cilvēkiem un viņu cinismu. Ka tikai kādu norietu. Visi ir idioti, tikai es tāds viens skaists un gudrs. Izprotiet situāciju, kolēģi!
Un, pats galvenais, vai Latvija tagad var atteikties no savām agrārajām saknēm un koncentrēties uz intelekta eksportu vai tranzītu? Nu nē taču. Bet, ja tomēr, ko darīt mūsu lielsaimniekiem? Savāc parpalas un kraties uz Īriju saknes lasīt?
Es brīnos par cilvēkiem un viņu cinismu. Ka tikai kādu norietu. Visi ir idioti, tikai es tāds viens skaists un gudrs. Izprotiet situāciju, kolēģi!
atbildēt
Anonīms
komentārs
Kas par murgiem.Kā var salīdzināt lauksaimnīecību ar visu pārejo... No kā
tad pārtiksim ??? Lētajiem Eiropas modificētajiem produktiem... Nu nē!!!
Atbalstu zemniekus.
atbildēt



|


Lai sākumā iemācās audzēt un ražot tīru un ekoloģisku vietējo produkciju, nevis tikai to par tādu saukt un cenas pacelt. Cilvēks pērk jauno kartupeļu ražu par Ls 5 kilogramā, jaunos burkānus- gluži līdzīgi, bet beigās pētījumi un pārbaudes atklāj, ka vietējā produkcija ir pesticīdiem un visādiem citiem mēsliem daudz bagātāka nekā ievestā produkcija, kura pie tam ir lētāka. Tad pienam atklāj kaut kādus piemaisījumus, tad zs ''Galiņi'' dārzeņi izrādās indīgi, bet mēs tik maksājam un ēdam, un galvenais dodam saviem bērniem!!! Pēc tam brīnamies, ka rodas alerģijas, astmas, bet šeit jau tradicionālā medicīna maz ko spēj darīt.
atbildēt