Arodbiedrības un bruģis
|
Latvijas arodbiedrības 18. jūnijā nolēma sarīkot tautas sapulci 11. novembra krastmalā Rīgā. Mērķis ir skaidrs, savākt tautu, padziedāt pāris stundas un nepiedāvājot rīcības plānu izklīst pa mājām. Protams, arodbiedrību bosi apzinās, ka kārtējo reizi atradīsies provokatori, kuri aicinās uz nekārtībām, droši vien pūlī būs gana daudz karstgalvju, kuri nekavējoties atsauksies aicinājumam. Īstenībā iznākums ir paredzams, tauta vairs nav gatava apmierināties vien ar skaistām runām un kopīgu padziedāšanu. Manifestācijas laikā netiks piedāvāti konkrēti soļi situācijas uzlabošanai, tāpēc provokatoru kūdīšana ņemt rokās bruģi kārtējo reizi atradīs dzirdīgas ausis.
Arodbiedrību bosa Krīgera dūru vicināšana pēc kaujas ir visnotaļ nesmuka. Valdībai pieņemot budžeta grozījumus, visi atradās valdības namā, visiem bija iespēja piedāvāt savus variantus un piespiest valdību ieklausīties. Izskatās gan, ka citu variantu budžeta cirpšanai nebija, visi sociālie partneri piekrita valdības soļiem. Tāpēc jo vairāk ir amorāla arodbiedrību rīcība, kad jau nākamajā rītā tiek paziņots par kārtējo protesta akciju, bet pensionāru federācijas priekšniece Aina Verze (starp citu LPP/LC politiķe) nolēma sūdzēt valdību tiesā, Eiropā un visur kur vien var, kaut gan pati iepriekšējā vakarā parakstījusies zem grozījumu projekta.
Vairums latviešu tautas valdības rīcību novilcinot budžeta grozījumus neatbalsta. Tomēr jājautā arodbiedrībām un valdības sociālajiem partneriem, kur jūs, kungi, bijāt pusgadu, kad vajadzēja valdībai palīdzēt un runājot tieši, piespiest Ministru kabinetu un Saeimu laicīgi pieņemt grozījumus? Tas, ka varas partijas nav pašnāvnieki, lai pirms vēlēšanām grozītu budžetu un pieņemtu tautā ļoti nepopulārus lēmumus bija skaidrs jau iepriekš. Bet ko darīja Krīgers ar kompāniju? Pusgada laikā varēja izsvērt visus variantus un pieņemt visefektīvāko budžeta grozījuma projektu. Bija iespēja beidzot veikt visaptverošu valsts pārvaldes auditu, lai valdība un tauta varētu saprast, no kurām funkcijām valsts un pašvaldības varētu atteikties vai nodot privātam sektoram, kur var ieekonomēt un kuras pārvaldes struktūras un ierēdņi darbojas neefektīvi.
Šeit es varu atgādināt arodbiedrības bosiem viņu franču kolēģu rīcību. Francijas arodbiedrības un uzņēmumu darbinieki nekautrējās uz pāris dienām iesprostot uzņēmumu vadītājus birojos, kamēr tie nepieņem konkrētu rīcības plānu, kas apmierinātu darbiniekus. Vai Krīgera kungs ko līdzīgu veica pie valdības ēkas? Latvijas apvienotās policistu arodbiedrības priekšnieks Sūna ir gana daiļrunīgs. TV skatītājus un varas vīrus viņš biedē ar piektā gada revolūcijas atkārtošanos. Stāsta, ka izbadējusies tauta tāpat kā toreiz dedzinās bagātnieku muižas. Tikai Sūnas kungs, nez kāpēc pagaidām cieš tikai ēkas, kas pieder pašai latviešu tautai un kuras pēc tam tiek iestiklotas ne jau par oligarhu vai ministru personīgo naudu, bet budžeta līdzekļiem. Arī mani vecvectēvi piedalījās 1905. gada revolūcijā. Arī viņi izbaudīja krievu cara cietumu „priekšrocības”. Atšķirībā no „revolucionāra” Sūnas, ar viņiem toreiz vara nediskutēja. Vai mūsu arodbiedrību bosi sevi iedomājas par jauniem revolucionāriem un tautas barvežiem? Starp citu, piektajā gadā bija skaidri definēti mērķi, ko tauta vēlas panākt. Vai nebūtu pēdējais laiks arodbiedrību bosiem un valdības sociāliem partneriem sākt līdzdarboties, lai beidzot realizētu pasākumus, kas iekustinātu tautsaimniecību, novērstu daudzus birokrātiskus šķēršļus uzņēmējdarbībai un pats svarīgākais iedvestu tautā stabilitātes sajūtu par rītdienu. Vairs nav laika dziesmām un manifestācijām. Jau drīz ir ziema un nenovēršot sociālu sprādzienu, tauta pati, bez pamudinājuma, var iziet ielās.
Arodbiedrību bosa Krīgera dūru vicināšana pēc kaujas ir visnotaļ nesmuka. Valdībai pieņemot budžeta grozījumus, visi atradās valdības namā, visiem bija iespēja piedāvāt savus variantus un piespiest valdību ieklausīties. Izskatās gan, ka citu variantu budžeta cirpšanai nebija, visi sociālie partneri piekrita valdības soļiem. Tāpēc jo vairāk ir amorāla arodbiedrību rīcība, kad jau nākamajā rītā tiek paziņots par kārtējo protesta akciju, bet pensionāru federācijas priekšniece Aina Verze (starp citu LPP/LC politiķe) nolēma sūdzēt valdību tiesā, Eiropā un visur kur vien var, kaut gan pati iepriekšējā vakarā parakstījusies zem grozījumu projekta.
Vairums latviešu tautas valdības rīcību novilcinot budžeta grozījumus neatbalsta. Tomēr jājautā arodbiedrībām un valdības sociālajiem partneriem, kur jūs, kungi, bijāt pusgadu, kad vajadzēja valdībai palīdzēt un runājot tieši, piespiest Ministru kabinetu un Saeimu laicīgi pieņemt grozījumus? Tas, ka varas partijas nav pašnāvnieki, lai pirms vēlēšanām grozītu budžetu un pieņemtu tautā ļoti nepopulārus lēmumus bija skaidrs jau iepriekš. Bet ko darīja Krīgers ar kompāniju? Pusgada laikā varēja izsvērt visus variantus un pieņemt visefektīvāko budžeta grozījuma projektu. Bija iespēja beidzot veikt visaptverošu valsts pārvaldes auditu, lai valdība un tauta varētu saprast, no kurām funkcijām valsts un pašvaldības varētu atteikties vai nodot privātam sektoram, kur var ieekonomēt un kuras pārvaldes struktūras un ierēdņi darbojas neefektīvi.
Šeit es varu atgādināt arodbiedrības bosiem viņu franču kolēģu rīcību. Francijas arodbiedrības un uzņēmumu darbinieki nekautrējās uz pāris dienām iesprostot uzņēmumu vadītājus birojos, kamēr tie nepieņem konkrētu rīcības plānu, kas apmierinātu darbiniekus. Vai Krīgera kungs ko līdzīgu veica pie valdības ēkas? Latvijas apvienotās policistu arodbiedrības priekšnieks Sūna ir gana daiļrunīgs. TV skatītājus un varas vīrus viņš biedē ar piektā gada revolūcijas atkārtošanos. Stāsta, ka izbadējusies tauta tāpat kā toreiz dedzinās bagātnieku muižas. Tikai Sūnas kungs, nez kāpēc pagaidām cieš tikai ēkas, kas pieder pašai latviešu tautai un kuras pēc tam tiek iestiklotas ne jau par oligarhu vai ministru personīgo naudu, bet budžeta līdzekļiem. Arī mani vecvectēvi piedalījās 1905. gada revolūcijā. Arī viņi izbaudīja krievu cara cietumu „priekšrocības”. Atšķirībā no „revolucionāra” Sūnas, ar viņiem toreiz vara nediskutēja. Vai mūsu arodbiedrību bosi sevi iedomājas par jauniem revolucionāriem un tautas barvežiem? Starp citu, piektajā gadā bija skaidri definēti mērķi, ko tauta vēlas panākt. Vai nebūtu pēdējais laiks arodbiedrību bosiem un valdības sociāliem partneriem sākt līdzdarboties, lai beidzot realizētu pasākumus, kas iekustinātu tautsaimniecību, novērstu daudzus birokrātiskus šķēršļus uzņēmējdarbībai un pats svarīgākais iedvestu tautā stabilitātes sajūtu par rītdienu. Vairs nav laika dziesmām un manifestācijām. Jau drīz ir ziema un nenovēršot sociālu sprādzienu, tauta pati, bez pamudinājuma, var iziet ielās.
13. janvāra nemieri
Saistītie raksti:
» Tiešraidē: Tautas nemieri
» Veidemane aicina 18.jūnijā nolikt akmeni
» Vieglā "kara tehnika" uz Vidzemes šosejas
» FOTO: Traktori un ugunskurs pie Zemkopības ministrijas
» Zemnieku protesti internetā
» Tiešraidē: Tautas nemieri
» Veidemane aicina 18.jūnijā nolikt akmeni
» Vieglā "kara tehnika" uz Vidzemes šosejas
» FOTO: Traktori un ugunskurs pie Zemkopības ministrijas
» Zemnieku protesti internetā
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Anonīms
komentārs
Konkreti jautajumi pirms sapulces:
1. Kad tiks tiesati Kargins un Krasovickis, kapec vini turpina sanemt dividendes un nav konfisceti vinu ipasumi ?
2. Janosauc konkreti cilveki, kas vainojami pie Latvijas pashreizeja finansiala stavokla.
3. Kad tiks atklati musu oligarhu ofsori.
1. Kad tiks tiesati Kargins un Krasovickis, kapec vini turpina sanemt dividendes un nav konfisceti vinu ipasumi ?
2. Janosauc konkreti cilveki, kas vainojami pie Latvijas pashreizeja finansiala stavokla.
3. Kad tiks atklati musu oligarhu ofsori.
atbildēt
atbildēt