Švarcenegers var un mēs nē?

Kuram gan no mums negribas palielīties? Parādīt draugiem un paziņām, cik labi esam iekārtojušies siltā vietiņā, cik vienaldzīga mums ir inflācijas apkarošna un kā, par spīti dažiem finansu ģenialitātes paraugdemonstrējumiem, daži no mums vēl nav izputējuši vai aizbraukuši uz Īriju! Es jau arī neesmu izņēmums! Tiesa gan, ne gluži situācijai tipisks… Neesmu trūcīgs lauku zēns, kurš iegādājies palietotu „mersi“ un katru mēnesi par to maksā milzu procentus tikai tāpēc, lai visi zinātu, ka var to atļauties… Man vienkārši darbs tāds!

Un tā nu kādā jaukā un saulainā dienā ar visu ģimeni traušamies tikpat saulainā dzeltenas krāsas automobilī, lai aplūkotu Latvijas interesantākās vietas. Jā, jā! Tā pati jau agrāk aprakstītā kinopilsētiņa! Un kāpēc gan ne? Vēl jo vairāk, ja sēdi pie stūres paša īstās Holivudas saimnieka Arčas iecienītākajā automobilī. Nu bet protams – šoreiz pastāstīšu pasaciņu par HUMMER!

Nu dikti jau gribējās justies kā varoņpilsētas mēram, vai dažam labam pašmāju uzņēmējam! Šķiet, viens no iemesliem, kāpēc Latvijā labi dzīvot, tika nosaukts fakts, ka pie mums „hammeru“ vairāk, kā visā ASV armijā! Apgalvot nevaru, jo neesmu skaitījis ne tur ne te, taču šādas markas automobiļi Rīgas ielās manīti un tieši tāpēc nolēmām iepazīties ar šo braucamrīku tuvāk.

Un tā – HUMMER H3. Ne nu gluži tas niknākais savas sugas pārstāvis, taču pietiekami zīmīgs, lai rastu priekšstatu par vienu vai otru automobiļu īpašnieku izvēles cēloņiem… Viena diena un vismaz pāris tūkstošu nicīgu skatienu. Nē, ne jau tāpēc, ka automobilim būtu kāda vaina! Gluži pretēji – pārlieku amizants, lai pie stūres sēdošais izpelnītos gana populāro apzīmējumu – „un kur tam bandītam tik daudz naudas“! Te nu gribētu oponēt tautai, jo HUMMER H3 nebūt nav tas pasaulē dārgākais automobilis un kārtīgs bandīts diez vai pat šo modeli izvēlētos. Nu, pirmkārt jau krietni vien par daudz uzkrītošs, otrkārt… OK. Visu pēc kārtas!

Lielam vīram liels auto! Es ne tikai piekrītu šai tēzei, bet arī pats pilnīgi tai pievienojos. Cik nu manos spēkos! Jau pirmajā brīdī ir vairāk kā skaidrs, ka runa ir par iespaidīgu, jaudīgu un neikdienišķu braucamo. Vairāk nekā viennozīmīgi, ka tas nav auto trauslai un seksīgai blondīnei un pat garai un emancipētai brunetei nē. Tas ir auto īstiem vīriem. Diemžēl neizdevās tā no sidrs ierakties dubļu peļķē un sniega kupenā, kas mūsu klimatam ir raksturīga iezīme, taču mierinām sevi ar domu, ka tām klimatiskajām joslām (piemēram Holivuda), kur šis auto ir normāla dzīves sastāvdaļa, šīs veiktspējas nav tās svarīgākās. Skaidrs ir viens – HUMMER automomašīnas īpašnieks ir ar raksturu un konkrētu dzīves uztveri! Ja jauda, tad jauda, ja gabarīti, tad gabarīti, ja degvielas patēriņš, tad… Nu jā! Šeit par apetītes trūkumu sūdzēties nevar, taču būtu arī naivi iedomāties, ka terminātora automobilis pārtiek tikai no svaiga gaisa un laba vārda!

3.7 litru benzīndzinējs patiešām ir vērā ņemams spēka agregāts! Godīgi atzīšos, ka uzstādīt jaunus Ātruma rekordus ar šo auto man ne īpaši kārojās. Taču 247 zirgspēku jauda ir vairāk ne kā pieklājīga bezceļu maniakam. Turklāt, tas viss komplektā ar sešpakāpju automātisko pārnesumu kārbu.
Ja ņem vērā to apstākli, ka savulaik HUMMER radies kā armijas vajadzībām domāts braucamrīks, konstruktoriem ir izdevies gana pastrādāt pie trokšņu līmeņa samazināšanas. Tikai un vienīgi patīkamā 247 zirgspēku ņurdoņa.

Armijas attālināta klātbūtne jūtama ik katrā detaļā. Ja kāds ir aizdomu pilns, ka HUMMER H3 salons ir apstrādāts ar samtu, zamšu un citiem mīkstiem materiāliem, tad nākas rūgti vilties, jo viss ir normli plastikā tērpts un par ekstra komfortu te stāstīt man neizdosies.
Laba audiosistēma, ērti sēdekļi un praktisks mērinstrumentu panelis. Viss izveidots tieši tā, lai automobiļa īpašnieks justos ērti, brīvi un par sevi pārliecinoši. Lai gan nepārliecinoši justies vairāk kā divu tonnu smagā automobilī šķiet ir neiespējami!

Mūsu testa automobilis spilgti dzeltenā krāsā atgādina lielu un pūkainu pieneni. Nekādu asociāciju ar armiju, ar bezceļu, ar grūtībām un vīrešķību! Taču tā ir tikai ārešķība. Automobilis patiešām šķiet draudzīgs un pat koķets. Tomēr pie stūres sēžot šīs ilūzijas izzūd un tā vien acu skatiens slīd pār ceļmalu pauguriem, stigām, smilšu klajumiem. Kolēģi no kāda Krievijas izdevuma zināja stāstīt, ka bezceļu apstākļos šis auto ir neaizstājams. Kā jau minēju, pašiem izmēģināt veiktspēju reālajā dzīvē neizdevās, taču nebūt nedomāju oponēt kolēģiem, kam šāda iespēja bijusi. Vizmaz pilnīgi noteikti pārliecinājos par to, ka uzsēsties uz apmales pie lielveikala ir daudz grūtāk kā ar jebkuru citu auto – no automobiļa grīdas līdz ceļa segumam ir vesali divdesmit divi centimetri. Kā apgalvo šā automobiļa radītāji, HUMMER H3 bez problēmām var pievarēt pat četrdesmit vienu centimetru augstu barjeru. Nu jā, sānu sasvērums var būt līdz pat četrdesmit grādiem, savukārt frontālais līdz pat sešdesmit. Varu apgalvot, ka sajūta šādā stāvoklī ir visai baisa…

Cik cilvēku, tik viedokļu. Pilnīgi iespējams, ka kāds man nepiekritīs, taču gūt patiesu baudu no šā automobiļa ikdienas ceļos un neceļos manuprāt iespējams no pārliecības, ka „skaties uz visiem no augšas“. Tas nav automobilis ar ko ielu krustojumos stādīt rekordus, tas nav ģimenes auto, ar ko pavadīt sen plānoto atvaļinājumu kaut kur Eiropas autostrādēs. Tas ir automobilis – personība!